Saeima 2015.gada 17.decembrī pieņēma lēmumu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, ar ko tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt piemērotāko skolu tīkla plānojumu. Šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīzi. Deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Jāni Turlo, kurš ir pētījuma izstrādes grupas vadītājs.
Kā galvenie kavējošie iemesli skolu tīkla izveidei tika nosaukti:
Pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņpašvaldībām par sadarbību izglītības jomā; Lielākās pašvaldību daļas nespēja (vai nevēlēšanās) savā parraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem; Izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā; Sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību; Sabiedrībā valdošie stereotipi par Latvijas «īpašo» situāciju globalajā ekonomikā; Politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.
Tāpat tika norādīts uz riskiem, ja netiks sakārtots skolu tīkls:
1. Aizvien tukšāko skolu ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas. Jau šobrīd izglītībai mēs tērējam 1,6 reizes vairāk nekā vidēji ES-28. Tā turpinot, varam nesapņot par finansējuma proporcijas pieaugumu veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām.
2. Zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk.
3.Skolām trūks līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam.
4.Izglītības līmeņa atpalicība lauku ( arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs vēl vairāk (tagad, pēc OECD 2015.g. pētījuma, tā vidēji pārsniedz 1 mācību gadu, salīdzinot ar pilsētas skolām)
5.Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās to turpmāko konkurētspēju .
6.Mazajās lauku (arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo skolēnu vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk, izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, bet tas, kā liecina OECD ilggadīgie pētījumi, vēl vairāk pazeminās izglītības vidējo līmeni lauku skolās.
7.Investīciju trūkums izglītības sistēmā novedīs pie skolēnu izglītības līmeņa krituma un vājinās to tālāko konkurētspēju augstskolās un darba tirgū.
8.Pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, radot draudus tālākai attīstībai un apstākļus investīciju un konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.
9.Apstākļos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālais slogs uz strādājošajiem strauji pieaug (atbilstoši prognozēm 1,5 reizes līdz 2030.gadam), augstāk uzskaitīto problēmu kopums izraisīs strauju nabadzības pieaugumu, kas sekmēs tālāko valsts atpalicību.
Nobeigumā deputāti kopumā izteica atzinību par līdz šim paveikto, izsakot arī dažus ierosinājumus ministrijai. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma norādīja:"Šis pētījums ir viens no piemēriem kā mūsdienās būtu jāveido politika- skaidri izvirzīti mērķi, izstrādāta metodika un profesionāli veikts darbs. Šo pētījumu var uztvert kā valsts atbalstu tām pašvaldībām, kuras vēl gatavojas savu skolu tīkla sakārtošanai. Neturēsim mūsu jauniešus ķīlā politiskās gribas trūkuma dēļ."
Komisija vienojās pie šī jautājuma atgriezties šā gada oktobrī.
Plašāk prezentāciju skatīt šeit:
http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=19.04.2017