Komisijas deputātus ar Nacionālā attīstības plāna(NAP)2020 īstenošanas progresa vidusposma izvērtējumu iepazīstināja Pārresora koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Minot NAP stiprās puses: mērķu sasaiste ar ES fondu un valsts budžeta ikgadējo plānošanu, rezultatīvo rādītāju sistēmu un citu attīstības plānošanas dokumentu pakārtošanu NAP. Vājās puses minot uzdevumu saturiska dublēšanās, rezultatīvo rādītāju neesamība uzdevumu līmenī un ne vienmēr pierādāma definēto uzdevumu ietekme uz mērķa sasniegšanu. NAP iespējas būtu NAP uzdevumu detalizētības līmenis un skaidrākas izvēles. Turpmākās rīcības 2017.gada nogalē ir NAP2020 vidusposma vērtējuma ziņojuma projekts: 1) Nacionālajā attīstības padomē, 2) Ministru kabinetā, 3)LR Saeimā. 2018.gadā pamatojoties uz NAP2020 ziņojumu – tematiskas, starpinstitūciju diskusijas, iedzīvotāju, uzņēmēju, viedokļu līderu aptaujas, Latvijas interešu definēšana 2021+, pamatnostādņu starpposma izvērtējumi nozaru un starpnozaru prioritātēm 2021+ (2018.g. XII). 2019.gadā rādītāju analīzes, pārskatu/ziņojumu monitorings, ieguldījumu efektivitātes analīze, konkurētspējas izaicinājumi, NAP2021/ mērķi, investīciju plāns/projekti/rīcībpolitika, NAP2021+ izskatīšana LR Saeimā (2019.XII) un 2020: MK apstiprinātas nozaru pamatnostādnes NAP2021+ īstenošanai. Komisija atbalstīja priekšsēdētājas L. Straujumas ierosinājumu, kā 2019. gada budžeta prioritāti izvirzīt finansējuma nodrošināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.