Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija lēma aicināt valdību noteikt zinātni par vienu no galvenajām prioritātēm un palielināt tai paredzēto valsts budžeta finansējumu vismaz līdz Igaunijas līmenim, proti, vismaz par papildu 54 miljoniem eiro gadā.
“Lai zinātne Latvijā varētu izdzīvot, nemaz nerunājot par attīstību, nekavējoties jāpalielina tai novirzītais finansējums vismaz līdz Igaunijas līmenim. Ja pat Izglītības un zinātnes ministrija situāciju raksturo kā “nāves ieleju”, ir skaidrs, ka valdībai palicis ļoti maz laika, lai izglābtos no šīs ielejas,” uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Kā deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, Latvijā zinātnei novirzītais finansējums ir aptuveni četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Mums ir viens no zemākajiem ieguldījumu apmēriem bāzes jeb fundamentālajā zinātnē, kas rada būtiskus šķēršļus zinātnes izcilībai un pētniecības ciešākai sasaistei ar uzņēmējdarbību.
IZM apkopotie dati vēsta, ka bāzes zinātnē 2016.gadā ieguldītais finansējums veidoja 0,13 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt Igaunijā – 0,34 procentus, kas ir par 54 miljoniem eiro vairāk. Savukārt, lai sasniegtu Lietuvas līmeni, pietrūkst 23 miljoni eiro gadā, norādīja ministrijas pārstāvji. Statistika rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā fundamentālajai zinātnei novirzītais finansējums ir 0,37 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta, bet zemāks rādītājs par Latviju ir tikai Rumānijai, Kiprai un Bulgārijai.
Sēdē deputāti diskutēja arī par citām atbalsta iespējām zinātnei, tostarp par fokusēšanos uz Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Tāpat tika diskutēts par nozaru ministriju iesaisti valsts pētījumu programmu formulēšanā un finansēšanā, kā arī valsts kapitālsabiedrību iespējamo lomu zinātnes finansēšanā.
IZM apkopotā informācija vēsta, ka programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros saņemtais Eiropas Komisijas finansējums laikā no 2014.-2018.gadam veidoja teju 55 miljonus eiro. Pēdējo gadu laikā ievērojami augusi arī starptautiskā sadarbība, taču, neskatoties uz pieaugumu, Latvijas starptautiskās sadarbības līmenis Eiropas Savienībā ir trešais sliktākais, būtiski atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.