Lai arī nākamgad varētu organizēt nometnes ārzemju latviešu un Latvijā dzīvojošo bērniem un jauniešiem, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 24.oktobrī, vienojās rosināt 2013.gada valsts budžetā šiem mērķiem paredzēt 80 tūkstošus latu.

Lasīt tālāk ...

Komisijas vīzija:

Valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

Komisija, sadarbojoties ar citām (valsts pārvalde, privātais sektors, nevalstiskais sektors) valsts stratēģiskās attīstības plānošanā iesaistītajām institūcijām, smeļoties labāko starptautisko praksi un, balstoties uz iesaistīto pušu veiktās analīzes un pētījumu rezultātiem, nodrošina publisku platformu izstrādāto priekšlikumu izskatīšanu un iespējas tālākai virzībai kā rīcībpolitikas iniciatīvas.

Komisija izskata valsts stratēģiskās attīstības monitoringa rezultātus (skatījumu/viedokli) par valsts ilgtspējīgu attīstību, atbilstoši apstiprinātajiem ilgtermiņa un vidēja termiņa valsts stratēģiskās attīstības plānošanas dokumentiem. Komisija veicina uz kvalitatīviem pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanas īpatsvara paaugstināšanu valsts pārvaldē. Sagatavo un iesniedz konkrētus priekšlikumus likumdošanas uzlabošanai.

Komisijas sadarbības partneri:

Valsts pārvalde, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, ministrijas, kapitālsabiedrības, nevalstiskais sektors, zinātnieki un zinātniskās institūcijas, privātais sektors, kurš cieši iesaistīts reālas rīcībpolitikas veidošanā, izveidojot dialogu ar valsts pārvaldi ilgtermiņa politikas virzienu definēšanā un starptautiskie sadarbības partneri.

Komisijas būtiskākie rīcības virzieni:

- izvērtēt sagatavotos MK progresa ziņojumus par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (NAP2027) īstenošanas progresu, ietverot analīzi par prioritāšu īstenošanu pārskata posmā, vērtējumu par neilgtspējīgām attīstības tendencēm, kā arī iesakot nepieciešamās korekcijas pakārtotājās rīcībpolitikās;

- izvērtēt valsts īstenotās fiskālās politikas ilgtspēju un atbilstību valsts stratēģiskās attīstības mērķiem, ņemot vērā ekonomikas ciklisko attīstību no ilgtspējīgas attīstības viedokļa;

- izvērtēt valsts īstenoto rīcībpolitiku vidēja termiņa un ilgtermiņa sekas un piedāvāt alternatīvus risinājumus, tos teorētiski un empīriski pamatojot;

- sekot līdzi attīstības domas virzībai Eiropas Savienības ietvaros un vadošo pasaules attīstības organizāciju (OECD, Pasaules Banka, ANO Attīstības programma) darbībai;

- veicināt sadarbību un analītisku diskusiju starp publisko pārvaldi, sabiedriskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām, akadēmiskajām aprindām un sabiedrību attīstības plānošanas procesā.