Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Komisija šodien apsprieda Latgales attīstības programmu kontekstā ar sociāliem, kultūras un izglītības jautājumiem.  Raivis Bremšmits Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās politikas departamenta direktors iepazīstināja deputātus ar  Latgales reģiona izaugsmes 2018-2021 rīcības plānu. Latgales reģiona pārstāvji Ilga Šuplinska Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmijas profesore, Agris Bitāns Eversheds Rīgas biroja vadošais partneris, zvērināts advokāts un Sergejs Maksimovs Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks komisijas sēdē uzsvēra, ka ir nepieciešama valsts ilgtermiņa politikas izstrāde Latgales attīstībai, kurā jāaptver daudzas jomas, uzsverot valodas jautājuma nozīmi. Latgalē būtu jāatgriežas pie vēsturiskajiem latgaliskajiem nosaukumiem un vietvārdiem, uzstādot attiecīgas ceļa zīmes un norādes arī latgaliski. Tam būtu nepieciešama atbalsta sistēmas izveide pašvaldībām, kā arī valodas konsultanta piesaiste. Komisija iepriekš diskutēja par tautsaimniecības jautājumiem, bet nākamreiz plāno runāt par latgaliešu rakstu valodas lietojumu un statusu.

 

 

Komisija 6.decembra sēdē diskutēja par inovāciju ekosistēmu Latvijā un vienojās par strukturālu reformu nepieciešamību šajā jomā. Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, salīdzinot ar Eiropas valstīm un vērtējot Baltijas mērogā, Latvijai inovāciju jomā ir labi panākumi finansējuma un cilvēkresursu piesaistē, taču sadarbības starp industriju un zinātni ir nepietiekama, lai mērķtiecīgi īstenotu valsts līmenī pieņemtās stratēģijas un mērķtiecīgi izlietotu tām paredzēto finansējumu.

“Latvijas konkurētspēju pasaulē varam balstīt tikai izglītībā, zinātnē un inovācijās. Šīm jomām ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm,” uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar jomas profesionāļiem plāno līdz pavasarim sagatavot koncepciju vienotas inovāciju platformas izveidei, kas nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Komisijas deputāti un pārējie diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka platforma darbosies veiksmīgi, ja par tās izveidi vienisprātis būs gan politiķi, gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus informēja, ka Latvija pašlaik ir viena no aktīvākajām Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā dēvētā Junkera plāna dalībniecēm un līdz šim jau parakstītas vienošanās par finansējuma piesaisti vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra celtniecībai. Vienlaikus Latvijā plānots izveidot garantiju portfeli aptuveni 30 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus finansējuma saņemšanai komercbankās. ALTUM prognozē, ka valsts garantijas šajā programmā varētu saņemt vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi, sacīja R.Bērziņš.

 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti komisijas sēdē iepazinās ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto mājokļu politiku un diskutēja par turpmākajiem soļiem mājokļu pieejamības veicināšanai.
“Laikā no 1993. līdz 2014.gadam uzcelti tikai divi procenti dzīvojamā fonda.  Iemesli ir vairāki – gan zemā iedzīvotāju maksātspēja, gan investoru nevēlēšanās iesaistīties īres namu būvniecībā, gan juridiskās skaidrības trūkums īres tirgus regulējumā. Arī publiskie ieguldījumi mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā ir vieni no zemākajiem OECD valstu vidū,” norāda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, paužot apņemšanos mājokļu pieejamības jautājumu uzturēt komisijas darba kārtībā.
Ekonomikas ministrijas izstrādātās mājokļu politikas galvenais mērķis ir sekmēt īres dzīvojamā fonda veidošanos un īres tirgus attīstību. Politika vērsta uz investīciju veicināšanu mājokļu attīstībai, īres strīdu izšķiršanas paātrināšanu, ēku uzturēšanas veicināšanu un ēnu ekonomikas ietekmes samazināšanu šajā nozarē.
Komisijas sēdē Ekonomikas ministrija piedāvāja vairākus potenciālus atbalsta instrumentus mājokļu pieejamības veicināšanai, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ēku atjaunošanas gadījumā un ilgtermiņa aizdevumus īres ēku būvniecībai, palielinot maksimālo slieksni pašvaldības saistību apjomam pret plānotajiem ieņēmumiem.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja ministrijas izstrādāto mājokļa politiku, vienlaikus uzsverot nepieciešamību iespējami drīz sakārtot īres tirgu un rosinot vērtēt iespēju paplašināt to personu loku, kas var saņemt valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisija 29.novembra sēdē lēma pie šī jautājuma atgriezties nākamā gada martā, lai izvērtētu paveikto mājokļu pieejamības veicināšanā, informē L.Straujuma.

2017.gada 15.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa komisijas deputātus iepazīstināja ar konceptuāli jaunas pedagogu izglītības sistēmas izveidi Latvijā. Instrumenti mērķu sasniegšanai būtu jaunu studējošo piesaite, investīcijas studiju programmu jaunveidei, pētniecība, skolotāju profesionālō organizāciju kapacitates stiprināšana. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma pateicās ekspertiem un deputātiem par paustajiem viedokļiem. Komisijas deputāti iesaka: vērtības papildināt ar lojalitāti, valsts patriotismu un ģimenes vērtībām, pievērst uzmanību esošo pedagogu mērķtiecīgai kvalifikācijas celšanai, skolotāju personības veidošanai, jauno budžeta vietu saskaņošanu ar pieprasījumu.

 

Komisijas deputātus ar Nacionālā attīstības plāna(NAP)2020 īstenošanas progresa vidusposma izvērtējumu iepazīstināja Pārresora koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Minot NAP stiprās puses: mērķu sasaiste ar ES fondu un valsts budžeta ikgadējo plānošanu, rezultatīvo rādītāju sistēmu un citu attīstības plānošanas dokumentu pakārtošanu NAP.  Vājās puses minot uzdevumu saturiska dublēšanās, rezultatīvo rādītāju neesamība uzdevumu līmenī un ne vienmēr pierādāma definēto uzdevumu ietekme uz mērķa sasniegšanu. NAP iespējas būtu NAP uzdevumu detalizētības līmenis un skaidrākas izvēles. Turpmākās rīcības 2017.gada nogalē ir NAP2020 vidusposma vērtējuma ziņojuma projekts: 1) Nacionālajā attīstības padomē, 2) Ministru kabinetā, 3)LR Saeimā. 2018.gadā pamatojoties uz NAP2020 ziņojumu – tematiskas, starpinstitūciju diskusijas, iedzīvotāju, uzņēmēju, viedokļu līderu aptaujas, Latvijas interešu definēšana 2021+, pamatnostādņu starpposma izvērtējumi nozaru un starpnozaru prioritātēm 2021+ (2018.g. XII). 2019.gadā rādītāju analīzes, pārskatu/ziņojumu monitorings, ieguldījumu efektivitātes analīze, konkurētspējas izaicinājumi, NAP2021/ mērķi, investīciju plāns/projekti/rīcībpolitika, NAP2021+ izskatīšana LR Saeimā (2019.XII) un 2020: MK apstiprinātas nozaru pamatnostādnes NAP2021+ īstenošanai. Komisija atbalstīja priekšsēdētājas L. Straujumas ierosinājumu, kā 2019. gada budžeta prioritāti izvirzīt finansējuma nodrošināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv