Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsākot sēdi, informēja, ka viņam ir bažas par to, ka valsts parāda apjoms ir būtiski pieaudzis - pirms trim gadiem tas bija 10 miljardi eiro, bet nākamajā gadā tas tiek prognozēts 17 miljardu eiro līmenī, kas ir vairāk nekā 50% no IKP.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs U. Rutkaste informēja, ka Latvijas valsts parāda līmenis salīdzinājumā ar citām valstīm ir diezgan labā līmenī, kas gan nenozīmē, kas tas jāpalielina. Piebilstot, ka, pieaugot procentu likmēm, nākotnē varētu rasties bažas arī par atsevišķu eirozonu valstu parādu ilgtspēju. Latvija šīs krīzes laikā makroekonomiski jūtas diezgan komfortabli, valdība var aizņemties diezgan izdevīgi un sniegt ekonomikai atbalstu.
Tajā pašā laikā ir svarīgi apzināties, ka ir atbalstāms vienreizējs atbalsts ekonomikai krīzē, bet nebūtu atbalstāma dažāda ikdienas vajadzību finansēšana uz budžeta deficīta rēķina, jo ar šādiem lēmumiem mēs uzliktu valsts parāda apjomu uz augošas trajektorijas. U. Rutkaste iesaka tajā laikā, kad ekonomika ir spēcīga un nav nepieciešams fiskālais atbalsts, domāt par fiskālo disciplīnu un budžeta deficīta samazināšanu.
U. Rutkaste sacīja, ka procentu likmes necelsies strauji uzreiz, jo parādzīmes tiek izlaistas uz dažādiem termiņiem un Valsts kase seko līdzi, lai termiņstruktūra laika skalā ir sadalīta sabalansēta, lai lielākā daļa parāda nav jāfinansē viena vai divu gadu laikā. Tas ir sadalīts daudzu gadu garumā, tādēļ likmju celšanās gadījumā visā parāda apjomā tas atspoguļotos tikai pēc ilga laika. Rezultātā finansēšanas izmaksu šoks nebūs pēkšņs, būs zināms laiks pielāgoties un veikt zināmas korekcijas fiskālajā politikā, lai šo gaidāmo šoku mēģinātu pēc iespējas veiksmīgāk absorbēt. Tas arī notiek šobrīd ar valsts finansēšanas izmaksām. Valsts parāda struktūra veidota tā, lai minimizētu finansēšanas izmaksu pieauguma šoku
Šobrīd finansēšanas izmaksas ir zemas, faktiski tuvas Francijas līmenim un veselai virknei lielo eirozonas valstu. Kopumā Latvija izskatās samērā labi, un tas ir tādēļ, ka makroekonomiskā politika ir stabila un parāda līmenis ir pieņemamā līmenī.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzklausot sniegto informāciju, secināja, ka viņa bažas ir kliedētas par augošo valsts apmēra līmeni un tā potenciālajām izmaksām.
