Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Universitātes pētnieki iepazīstināja deputātus ar projekta “ANO uzstādījumiem atbilstošs pilsētas ilgtspējīgas attīstības modelis” izstrādāto rīku. Projekts ir uz datiem balstīts ilgtspējīgas attīstības (IA) plānošanai un pārvaldībai.
Šis rīks ir teritorijas IA modelis, kura matemātiskā izteiksme ļauj aprēķināt IA līmeņa skaitlisku novērtējumu statikā un dinamikā atkarībā no IA ietekmējošiem faktoriem, kā arī atsevišķo faktoru īpatsvaru kopējā IA vērtējumā. Modeļa izveidei ir adaptēti salīdzinošās modelēšanas un regresīvās analīzes algoritmi, iegūstot matemātiski aprēķinātas cēloņsakarības.
Latvijā IA mērķu sasniegšana ir integrēta nacionālajā attīstības plānošanas sistēmā, kā Nacionālajā attīstības plānā, tā nozaru politiku pamatnostādnēs. Taču pat ar koordinētām nacionālā līmeņa aktivitātēm vien pietiekams progress nav un nebūs sasniedzams. Daudzlīmeņu pārvaldības apstākļos top down plānošanai ir jāpapildinās ar koordinētām bottom up iniciatīvām un darbībām.
Pašvaldība ir tā, kas veic savas teritorijas stratēģisko IA plānošanu, īstenošanu un pārvaldību. Pašvaldībai savas kompetences ietvaros ir jāpieņem lēmumi ar būtisku ietekmi uz teritorijas IA perspektīvu.
Modelēšanas procesā ir izskaitļota IA modeļa matemātiskā izteiksme. No daudziem pašvaldības funkcionalitātei vismaz daļēji atbilstošiem rādītājiem, kuru uzlabošanos ar savām darbībām var iespaidot pašvaldība, ir matemātiski atlasīti seši savstarpēji savietojami galvenie veiktspējas indikatori (key performance indicators, KPI), kā arī ir izskaitļoti to īpatsvari modelī:
• Iedzīvotāju daļa 16+ gadu vecumā, kas novērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu;
• Iedzīvotāju daļa, kuriem nav skalojamās tualetes savas mājsaimniecības lietošanai;
• Iedzīvotāju daļa, kuri līdzekļu trūkuma dēļ nevar uzturēt savu mājokli pietiekami siltu;
• Daļa no uzņēmumiem ar 10+ strādājošajiem, kas lieto uzņēmuma resursu plānošanas programmatūru (ERP) dažādām funkcionalitātēm;
• Otrreizēji pārstrādāto sadzīves atkritumu daļa, % no radītajiem;
• Iedzīvotāju daļa, kas vērtē vietējās tieslietu sistēmas neatkarības līmeni kā labu vai diezgan labu.
Modeļa kvalitāte ir ļoti augsta: izcila korelācija (lielāka par 0,97), mikroskopiska gadījuma sakritības varbūtība (mazāka par 10-16). Visiem sešiem KPI ir augsta statistiskā nozīmība.
IA skaitliskā rādītāja aprēķinam ir nepieciešamas KPI skaitliskās vērtības konkrētajā teritorijā. Ievietojot tās matemātiskajā izteiksmē, ir iespējams aprēķināt IA rādītāja vērtību attiecīgajai teritorijai, izmantojot tikai kalkulatoru. Ilustrācijai aprēķini ir veikti deviņām Latvijas valsts pilsētām.
Kopumā piedāvātā teritorijas IA modeļa pielietošana dos iespēju būtiski uzlabot IA pārvaldības praksi Latvijā (kā arī citās ES valstīs).
Latvijas Universitātes pētnieki piedāvā modeļa atbalstu VARAM iegūstot objektīvu informāciju par ikvienas pašvaldības panākumiem un vājajiem punktiem ar mērķi monitorēt ilgtspējīgas attīstības progresu - –reģionālās politikas attīstībai, teritorijas attīstības plānošanai un pašvaldību darbību koordinācija un pārraudzībai. Maksimāli efektīva ierobežoto resursu izmantošana prioritārajos virzienos, panākot lielāko iespējamo IA progresu.
