Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes loceklis
A. Maldups informēja, ka pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50-60 miljoni eiro. Pilnībā pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi pa LDz infrastruktūru samazinātos par 82%. Tādējādi būtiski saruktu ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas un attiecīgi ietekme uz valsts budžetu palielinātos par 50-60 miljoniem eiro. LDz attiecīgi rastos nepieciešamība agrāk saņemt Daudzgadu līguma ietvaros paredzēto finanšu līdzsvaru un lielākos apmēros, kā arī būtu jāvērtē LDz meitassabiedrību SIA "LDz loģistika", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Cargo" turpmākais darbības veids un apmērs.
SM pamata uzstādījums ir, ka dzelzceļa infrastruktūra ir jāsaglabā visā tās apjomā, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un kravu pārvadājumus gan iekšzemē, gan starp Baltijas valstīm.
Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties par 45%.
Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās 2021. gadā tika pārtrauktas 40 miljoni tonnu kravu, un lielākā daļa no tām ir tranzīta kravas uz vai no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm austrumos no Latvijas. Tostarp Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties apmēram līdz 12,6 miljoniem tonnu, Ventspils ostā - līdz 4,8 miljoniem tonnu, bet Liepājas ostā - līdz 4,2 miljoniem tonnu. Pie šāda scenārija būs problēmas ar ostu infrastruktūras uzturēšanu.
Autotransporta direkcijas (ATD) Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja I. Gromule informēja, ka slēdzot Krievijas un Baltkrievijas robežu kravu autopārvadājumiem, Latvijas tirgu pamestu ap 20% autopārvadātāju. Pašreiz pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju notiek, bet krītas vidēji par 35% nedēļā. Latvijas ir pievienojusies Baltijas valstu un Polijas priekšlikumam Eiropas Savienībai (ES) par autopārvadājumu slēgšanu uz Krieviju un Baltkrieviju.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Vj. Dombrovska uzdeva jautājumu, vai Latvijas autopārvadātājiem ir manevrēšanas iespējas uz citiem tirgiem. I.Gromule norādīja, ka Polijas un Rietumeiropas pārvadātāji ir ļoti aktīvi. Turklāt, ņemot vērā jaunās Mobilitātes pakotnes prasības, ka transportlīdzeklis reize astoņās dienās jānogādā mītnes zemē, Latvijas pārvadātāji nav īpaši labā pozīcijā.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma aicināt valdību savlaicīgi gatavoties pesimistiskākajam scenārijam, ja arī Krievija un Baltkrievija slēgtu savas robežas visām kravām, kas nāk uz Latvijas ostām. Kā arī nolēma aicināt “Latvijas dzelzceļu” savlaicīgi gādāt, lai Latvijā netrūktu vagonu iekšzemes pārvadājumiem, it sevišķi graudu pārvadāšanai, lai valsts nezaudētu eksporta ieņēmumus.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis norādīja, ja Krievija un Baltkrievija slēgs savas piegādes, tad kravām nebūs, no kurienes nākt, un aicināja nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu izstrādāt rīcības plānu tranzīta nozarē un pievērst uzmanību vagonu pietiekamībai iekšzemes pārvadājumos.
