Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Pārresoru kordinācijas centra vadītājs P. Vilks informēja komisiju par Nacionālā attīstības plāna 2014-2020 īstenošanas rezultātiem. Tā vadmotīvs bija ekonomikas izrāviens, tas nozīmē katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam. NAP2020 ietver 3 prioritātes (cilvēka drošumspēja, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas), 12 rīcības virzienus, 98 uzdevumus, 261 publisko investīciju pasākumus, un indikatīvais finansējuma kopapjoms bija 11,7 mljrd. eiro.
NAP2020 prioritātes Tautas saimniecības izaugsme mērķu sasniegšana ir ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos. No 30 mērķiem 12 mērķi ir sasniegti un 18 mērķu rādītāji nav sasniegti. Prioritātes galvenie mērķi - nav sasniegti: apstrādes rūpniecības daļā no IKP, preču un pakalpojumu eksporta, produktivitāte apstrādes rūpniecībā, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā no IKP. Iemesli ir ļoti ambiciozi noteikti mērķi, kas balstīti pieņēmumos par noteiktu ekonomikas struktūras izmaiņu. Īstenošanai pietrūcis spēcīgas valsts intervences/atbalsta un zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Covid-19 pirmā gada (2020.) ietekme (īpaši atsevišķās jomās – piem., transports). Sasniegtais ir 27 no prioritātes 30 mērķu rādītājiem vērojama pozitīva attīstības tendence. Produktivitātes uzlabojumi, tostarp apstrādes rūpniecībā. Sasniegts mērķis par Latvijas rangu globālās konkurētspējas indeksā, augsto tehnoloģiju produktu īpatsvara pieaugums eksportā.
Sasniegts mērķis energoatkarības mazināšanā un atjaunojamo energoresursu īpatsvara bruto enerģijas patēriņā palielināšanā.
NAP2020 prioritātes Cilvēka drošumspēja mērķu sasniegšanas pamatmērķis ir radīt spēcīgu vidusšķiru un nodrošināt tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību. No Cilvēka drošumspēja prioritātes 33 mērķu rādītājiem 21 ir sasniegts pilnībā vai ar nebūtisku novirzi. Sasniegtais ir apmierinātība ar dzīvi jau 2017.g. pārsniedza 2020.g. mērķi, ienākumu nevienlīdzība samazinājās līdz 2016.g., bet turpmāk stagnējusi. Mazināts nabadzības risks strādājošajiem, bērniem un ģimenēm ar bērniem (palielināta min. alga, ar IIN neapliekamais minimums, soc. pabalsti) – uzlabojusies bērnu dzīves kvalitāte. Paaugstinājusies nodarbība, jau 2020.g. pārsniedzot Latvija2030 mērķi – 77% (ES vidēji – 72,3%). Ievērojami samazinājies spriedzes indekss mājsaimniecībās – 2020.g – 32,2 (mērķis – 42). Samazinājies regulāri tabakas izstrādājumus smēķējošo pusaudžu skaits. Nesasniegtais ir pastāvīgi samazinājies iedzīvotāju skaits pamatā zemāka jaundzimušo skaita un emigrācijas rezultātā. Nav sasniegts mērķis palielināt sabiedrības līdzdalību nevalstiskajās organizācijās, bet tendence ir pozitīva, lai arī pakāpeniski un stabili pieaugusi iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās un uzticēšanās valsts institūcijām, abi mērķi nav sasniegti. Ieteikums: jāturpina stiprināt sabiedrības saliedētību un līdzdalību valsts attīstības procesos.
NAP2020 prioritātes Izaugsmi atbalstošas teritorijas mērķu sasniegšana ir radīt līdzvērtīgākas darba iespējas un dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem, izmantojot teritoriju attīstības potenciālu un unikālos resursus. Stiprinot Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu. Nav sasniegts: plānošanas reģionu sociālekonomiskās atšķirības saglabājušās gandrīz nemainīgas. Nemainīgas saglabājušās reģionos radītā IKP atšķirības. Turpinājusies un arvien straujāka iedzīvotāju koncentrēšanās Rīgas plānošanas reģionā – nav spēts nodrošināt policentriskas valsts apdzīvotības struktūras attīstību. Ieteikums ir nepieciešams pārskatīt reģionālās attīstības politiku Austrumu pierobežā nacionālās interešu telpas noturībai un ES ārējās robežas drošības kontekstā. Sasniegtais: IIN ieņēmumi pašvaldībās uz 1 iedz. 2020.g. – 763,63 euro – par 71% pārsniedz mērķi (447 euro). Izpildīts mērķis par 50% 2020.g. samazināt sliktā un ļoti slitā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garumu, samazināts par 67%; sasniegts plānotais valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu apmērs – 85,2% (mērķis 82%). Vairāk, nekā plānots, pieaudzis bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantoto platību apjoms – 14,8% 2019.g. (mērķis 10% 2020.g.) līdz 2019.g. pieauga kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā, sasniedzot 2020.g. mērķi – 325 uz 100 iedz.
Turpmākie izaicinājumi iekļauti NAP2027 tas ir, iedzīvotāju skaita samazināšanās – tautas ataudzes risks, saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība – mērķtiecīgāka, pierādījumos balstītas rīcība. Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības riska indeksiem Eiropas Savienībā pārāk lēns tautsaimniecības produktivitātes pieaugums. Iekšzemes kopprodukta radītājos atpaliekam no kaimiņvalstīm. Nemazinās sociālekonomisko atšķirību plaisa starp valsts reģioniem, nepietiekami mērķorientēta politika sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanai. Modernai tautsaimniecībai neatbilstoša izglītības sistēma. Nepietiekamas investīcijas pētniecībā un attīstībā, lai arī ir nodokļu atvieglojumi, nepietiekama uzņēmējdarbības aktivitāte un investīciju piesaiste reģionos. Nepietiekams sociālās aizsardzības finansējums (kopā ar zemu publisko pakalpojumu finansēšanu no IKP). Savstarpējā uzticēšanās sabiedrībā. ES fondu līdzekļu apguves ātrums – uz 31.12.2020. veikti maksājumi aptuveni 58% apmērā no periodā pieejamiem ES fondu līdzekļiem. Prioritāro pasākumu līdzekļu mērķtiecīgāka sadale atbilstoši nacionālās attīstības mērķiem. Jaunās dienaskārtības izaicinājumi (karš Ukrainā, Covid krīzes sekas, Zaļais kurss) – valsts drošība un veselības aizsardzība!
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis norādīja, ka mērķu ir daudz un turpmāk būtu vairāk jāpievēršas uzmanība uz tautsaimniecības attīstību reģionos, nevienlīdzības mazināšana starp iedzīvotāju grupām, demogrāfiskajiem jautājumiem.
