Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīja jautājumu par prognozēm saistībā ar inflāciju un iespējamiem pasākumiem tās mazināšanai. Latvijas Bankas pārstāve S. Bērziņa informēja, ka strauja inflācija šobrīd ir novērojama visā pasaulē, taču Baltijas valstīs tā ir viena no augstākajām eirozonā. Inflāciju būtiski ietekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Augsto energoresursu cenu apstākļos labāks risinājums ir valdības un Saeimas līdzšinējā pieejā, daļēji kompensēt energoresursu izmaksu pieaugumu, nevis cenu griestu noteikšana.
Ekonomikas ministrijas pārstāve D. Zīle papildināja, ka Latvijai var nebūt iespēja vienpusēji noteikt cenu griestus, jo šādā situācijā piegādātāji var izvēlēties energoresursus pārdot citu valstu tirgū par lielāku samaksu. Tādā gadījumā cenu griestu noteikšana varot radīt energoresursu deficītu. Efektīvāka ir mērķētāka atbalsta sniegšana iedzīvotājiem.
Komisijas dalībnieki sprieda par efektīvākajiem atbalsta mehānismiem mājsaimniecībām, izvērtēja līdzšinējo pieeju daļēji kompensēt cenu pieaugumu salīdzinājumā ar iespēju noteikt griestus energoresursu cenām. Tāpat tika pārrunāti jautājumi saistībā ar lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis secināja, ka energoresursu cenu pieaugums Latvijā ir bijis krietni lielāks, nekā citās Eiropas valstīs, un tas nosaka arī augstāku inflācijas līmeni. Tas var negatīvi ietekmēt mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī, sliktākajā gadījumā, daudziem radīt maksātnespēju. Līdz ar to būtiski vērtēt atbalsta iespējas ne vien mājsaimniecībām, bet arī eksportējošiem uzņēmumiem. Energoresursi un pārtika ieņem lielāku īpatsvaru mūsu mājsaimniecību patēriņa grozos, nekā citās Eiropas valstīs, taču tas tikai daļēji izskaidro, kāpēc inflācija Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs, un rosina meklēt plašākus atbalsta veidus.
