Finanšu ministrs A. Ašeradens iepazīstināja komisijas deputātus ar Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanu ekonomikas transformācijas veicināšanu un ar valdības deklarācijā iekļautajiem virzieniem un nosacījumiem tālākai kapitāla tirgus attīstībai. Kā informēja Finanšu ministrs Starptautiskā Valūtas fonda finanšu attīstības indeksā Latvija atpaliek no vairuma OECD un ES valstīm. Par indeksu ņem vērā finanšu institūciju un finanšu tirgus attīstības pakāpi no tā dziļuma (apjoms un likviditāte), finanšu pakalpojumu pieejamības un efektivitāti (ņemot vērā pakalpojuma izmaksas, ilgtspēju un aktivitāti finanšu tirgū). Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas pēc investīciju un IKP izaugsmes, un būtiski atpaliek arī pēc akciju tirgus kapitalizācijas. Latvijā kreditēšana jau ilgstoši attīstījusies gausi, bet noguldījumi auguši straujāk nekā vidēji eiro zonā. Procentu likmes uzņēmumu kredītiem šobrīd ir augstākās eiro zonā, savukārt no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu procentu likmes ir starp zemākajām.
Latvija 2021. gadā pirmā no Baltijas un Skandināvijas valstīm emitēja ilgtspējīgās valsts obligācijas. Uz pirmajām ilgtspējīgām valsts obligācijām attiecinātie valsts budžeta izdevumi ir zaļie izdevumi (Zaļais transports ((Rail Baltica, elektrovilcieni)), bioloģiskā daudzveidība (meži, dabas parki, zivju fonds), energoefektivitātes palielināšana ēkām, atjaunīgā enerģija (jaunu tehnoloģiju izpēte), pielāgošanās klimata pārmaiņām) un sociālie izdevumi (izglītības pieejamība ((datori skolām COVID-19 laikā)), sociālā iekļaušana (minimālā ienākumu reforma, transporta biļešu cenu kompensācija) un infrastruktūras pieejamība (elektrības rēķinu kompensācijas sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem).
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norāda:
· ka kapitāla tirgus aktivizēšana ir viens no instrumentiem, ko mums vajadzētu izmantot, runājot par ekonomisko izaugsmi. Prieks dzirdēt, ka valsts stratēģiskie aktīvi un kritiskā infrastruktūra paliks valsts kontrolē. Līdz ar to aicināsim Finanšu ministriju uz atkārtotu diskusiju, lai izskaidrotu sabiedrībai atsevišķu uzņēmumu kotāciju, kādi uzņēmumi ir iekļauti kotāciju sarakstā;
· tāpat ir jautājums - kas noteiks akciju cenu? Vai visas akcijas tiek palaistas tirgū vienlaicīgi? Vai tomēr dodam iespējas, tajā skaitā fondiem, būt pirmajiem, kas izvieto savus līdzekļus šajos uzņēmumos. Vēl jautājums - kas izstrādās šo kārtību, lai tā būtu caurspīdīga;
· kas Latvijai jādara, lai sasniegtu izvirzītos plānos saistībā ar kapitalizāciju, lai vismaz 2 uzņēmumi ar kapitalizāciju virs viena miljardu eiro;
· monopoluzņēmumu kotācija biržā ir diskutējama lieta, un šodienas sēdē parādās jau šādu uzņēmumu nosaukumi. Šis jautājums ir diskusijas vērts Saeimas deputātiem kopā ar sabiedrību. Vai valdībai būs galējais lēmums, kas nolems, kuri uzņēmumi tiks kotēti biržā;
· vēl viens jautājums - par Latvijas pensiju kapitālu, konkrēti, par pensijas otro līmeni, vai Finanšu ministrija kopā ar Labklājības ministriju neplāno pārskatīt šo pensijas līmeņa lēno ienesīgumu. Vai tomēr pensiju naudas izvietošana nav pārskatāma, vai šo naudu nevajadzētu ieguldīt Latvijas uzņēmumos, kuros ir kaut neliela, bet stabila peļņa.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicinās Finanšu ministriju un Labklājības ministriju uz atkārtotu diskusiju rudenī, lai saņemtu atbildes uz iepriekš minētiem jautājumiem.
