Ilgtspējīgas attīstības komisija 2023. gada 15. marta sēdē uzdeva Klimata un enerģijas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim sagatavot skaidru plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanai un ekosistēmas izveidei Latvijā.
Klimata un enerģijas ministrijas pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanas jaudas un ekosistēmas izveidei Latvijā. Ministrijas pārstāve informēja, ka enerģētikas sektoru veido trīs pamatnostādnes: enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, efektīva tīkla izmantošana, tirgus ekonomika un cenu signāli.
Elektroenerģijas ražošana ir viena no nozarēm, kas var stimulēt Latvijas attīstību gan kā eksporta produkts, gan arī veicinot industrijas ienākšanu Latvijā. Lai to panāktu Latvijā, ir dabas resursu priekšrocības, spēcīga energosistēmu infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi.
No ministrijas skatpunkta fokuss ir meklēt tieši tos ražotājus, kas ražo par lētām bāzes izmaksām, jo tikai tā mēs būsim ilgtspējīgi.
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā aptuveni 7 teravatstundas(TWh), 2022.gadā saražoja 4.8 TWh. Tas ir izskaidrojams, ka attiecīgi mūsu TEC ražoja mazāk, un tā vietā tiek tērēts degslānekli no Igaunijas. 2030.gadā patēriņa prognozes gan elektroenerģijas, dabas gāzes un siltuma varētu būt pluss 5 – 10 %.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrēti 66 ražotāji ar kopā uzstādīto jaudu aptuveni 3GW, rezerves jaudas aptuveni 6GW(43 projekti) un būvniecība uzsākta 3 projektos 160MW – saule un 60MW – vējš.
Būtiski regulējuma grozījumi 2023.gadā ir sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir panākta vienošanās ar Baltijas valstīm par vienotu paātrināto sinhronizāciju 2025.gadā, publisko zemju un jūras teritoriju atvēršana, apstiprināts publiskas zemes piešķiršanas regulējums. Tīkla jaudas rezervācijas optimizācija: apstiprināts regulējums atļauju piešķiršanas optimizācija un izstrādē likumprojekts jauna pārtraucamās jaudas ieviešanai. Mērķēts atbalsts ALDIS sistēmas paplašināšana un EIKIS sistēmas likumprojekts iesniegts Saeimai, kā arī neto norēķinu sistēma Elektroenerģijas tirgus likumprojekts iesniegts Saeimai.
AS "Sadales tīkls" pārstāvis informēja deputātus par ražotāju pieslēgumiem, par ģenerācijas uzstādītās jaudas izmaiņas dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, esošo ražotāju un mikroģeneratoru skaitu. Saule sastāda 49% no uzstādītās ģenerācijas jaudas (Saules elektrostacijas – 108 MW (590 gab.) un Saules mikroģeneratori – 134 MW (16 387 gab)). Mikroģeneratoru skaita pieauguma temps samazināsies, jo no 01.01.2024 stāsies jauna neto norēķinu sistēma un elektrostaciju izbūves termiņi atkarīgi no klientiem: no 406 MW kas ir pieslēguma izbūves procesā, pašu elektrostaciju var izbūvēt un nodot 2 gadu laikā pēc pieslēguma izbūves. Citas ražošanas tehnoloģija, kas var pieslēgties 2024.gadā ir 6 VES ar kopējo jaudu 16 MW un 4 biogāzes koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 0.67 MW.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies par ziņojumu. Pēc izskanējušās informācijas presē Latvija ir augstākā reitingā par Lietuvu un Igauniju konkrēti IKP dinamikas griezumā. Latvijā ir izaugsmes iespējas un iespējas atrast pareizāko risinājumu enerģētikai Latvijā. Līdz ar to izvērtējums noteikti ir vajadzīgs. Tomēr, ja mēs varam izvēlēties ekonomiski pamatoti, tajā skaitā arī uz vidi vismazāk postošo lēmumu pieņemt, tas ir tas mūsu ceļš, tas tāds ilgtspējas ceļš, par ko arī mūsu komisija mēģina iestāties.
