Ekonomikas ministrijas pārstāvji iepazīstināja komisijas deputātus ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju (2024-2027). Tās mērķis: nodrošināta koordinēta cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldība, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Galvenie rīcības virzieniem stratēģijā: formālā izglītība un STEM prasmes, darba tirgus paplašināšana, augsti kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes, atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam, datos balstīti lēmumi, pārvaldība. Ekonomikas ministrijas ziņojumā izskanēja dati par to, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 44 000 iedzīvotāji vecuma grupā 15 – 34 gadi, kuri nemācās un nestrādā, bet varētu papildināt darba tirgu.
Diskusijā deputāti pauda bažas vai atbildības sadalē, cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un plāna īstenošanai šobrīd nav pārāk daudz iesaistītu atbildīgo institūciju – Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija – un rosināja vērtēt, vai šā brīža koordinācija starp ministrijām un to izpildinstitūcijām ir pietiekama, kā arī apsvērt iespēju šos jautājumus nodot vienas ministrijas atbildībā. Deputāti atzīmēja, ka šī institūcija izstrādātu kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām, kas ietvertu uzskaiti, nozaru vajadzības, risinājumus, ārvalstu darbaspēka piesaisti. Tāpat šī institūcija izstrādātu uz darba tirgus izaugsmi orientētu un budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai, kā arī vērtētu iespēju veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 45 tūkstoši jauniešu, kas varētu papildināt darba tirgu, bet viņi oficiāli nav nodarbināti. Tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu politika valstī veicinātu uzņēmējdarbību, darbaspēka pieejamību un oficiālo nodarbinātību. Mums ir svarīga jauniešu iesaiste darba tirgū, tāpēc ir jāatrod piemērotākais modelis, kā piemēram, Polijā 2019.gadā ieviesa normu, kas paredz jauniešus līdz 26 gadu vecumam atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu noteikt vienu atbildīgo institūciju cilvēkkapitāla attīstības plāna jautājumu pārvaldības jomā; izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.); ieviest skaidrību imigrācijas politikas jautājumā; izstrādāt uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijai celšanai un pārklasifikācijai, un izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.
