Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji iepazīstināja komisijas deputātus ar Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP 2027) mērķu sasniegšanas progresu līdz 2022. gadam. NAP2027 ir 4 stratēģiskie mērķi, 6 prioritātes, 18 rīcības virzieni, 124 uzdevumi un indikatīvi septiņos gados pieejami 14,5+1,8 mljrd. EUR no valsts budžeta attīstības daļas, ES fondiem un citiem finanšu avotiem, un paredzēti 369 valsts investīciju pasākumi. NAP2027 vadmotīvs un stratēģiskie mērķi (vienlīdzības iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība) ir mēraukla lēmumu pieņemšanā. Produktivitāte visās jomās ir galvenais izaugsmes nosacījums, un paradumu maiņa ir grūti ieviest, bet palīdz sasniegt mērķus. Komisijas deputāti iepazīstinās ar NAP2027 stratēģisko mērķu indikatoriem un rīcības virzieniem. No prezentētāju puses galvenie konstatējumi un secinājumi, ka ir pozitīva virzība mērķu sasniegšanā, vienlaikus straujāk jāpanāk produktivitātes kāpināšana, kā arī jābūt mērķtiecīgākai politikai nabadzības riska un nevienlīdzības (ienākumu, teritoriālās) mazināšanai. Būtiskas problēmas redzamas rīcības virziena «Stipras ģimenes paaudzēs» un rīcības virziena «Kapitāls un uzņēmējdarbības vide» mērķu sasniegšanā. Pretrunīgi rezultāti veselības aprūpē – pieaug veselīgas dzīves gadu skaits, bet pasliktinās pacienu apmierinātība un profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība, pieaug zaudēto mūža gadu skaits, ir joprojām nepietiekams medicīniskais personāls. Būtiski samazinās dzimstība, kā iemesls varētu būt nedrošības sajūta sabiedrībā (covid periods, ekonomikas bremzēšanās, ģeopolitika). Konkurētspējas kontekstā kritiska situācija ar joprojām zemo finansējumu pētniecībai un attīstībai, satraucošs ir jauno doktoru īpatsvara kritums un jauniešu, kuri nemācās un nestrādā (NEET), īpatsvara pieaugums. Tas vienlaikus ir acīmredzams kavēklis produktivitātes un IKP kāpumam. Fundamentāla problēma ir nepietiekama banku kreditēšana un vājš kapitāla tirgus, kas neļauj valsts ekonomikai augt un īstenot/piesaistīt investīcijas. Pastāv risks pasliktināties bioloģiskajai daudzveidībai, uz ko norāda Meža putnu un Lauku putnu indeksi. Mazinās iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās organizācijās, nedaudz pieaugusi ir uzticēšanās politiskajām partijām, Ministru kabinetam un Saeimai, bet joprojām tā ir relatīvi zema.

 Komisijas deputāti pauda neapmierinātību ar NAP 2027 progresa novērtējumā iekļautajiem novecojušajiem vai atsevišķās pozīcijās neesošajiem datiem.

 Deputāti aktualizēja jautājumu, vai katram NAP 2027 rīcības virziena uzdevumam nevajadzētu pretī norādīt ieguldīto finansējumu, kā arī izvērtējumu, vai tas ir ticis lietderīgi ieguldīts.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka sagatavotais ziņojums kopumā vērtējams kā labs, taču nepieciešams pārskatīt datu ieguves metodiku un avotus. Kā piemēru, minēja situāciju ar datiem par 15 gadus veciem bērniem, kas no vardarbības cietuši izglītības iestādēs. Jo šodien tika prezentēti 2018. gada dati, bet aktuālākie OECD dati par 2022. gadu būs pieejami šā gada decembrī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv