Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pārstāvji informēja par ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (Dabas skaitīšana) rezultātiem un procesa hronoloģiju. Ir ierosinātas divas pārkāpuma procedūras pret Latviju dabas skaitīšanas dabas jomā. Viena no tām ir par "Natura 2000" teritoriju tīkla nepilnīgu noteikšanu pieciem biotopu veidiem un trijām sugām. Jaunas teritorijas ir jāveido jūras biotopam, staignāju mežiem un sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī Eiropas platausim un lapkoku praulgrauzim. Otra pārkāpuma procedūra ir ierosināta par "Natura 2000" teritoriju apsaimniekošanas plānošanu, jo šim teritorijām nav noteikti izveidošanas mērķi, aizsardzības mērķi un nav nodrošināta apsaimniekošana aizsardzības mērķu sasniegšanai.
Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030 paredzēts līdz 30% palielināt ES aizsargājamo teritoriju pārklājumu sauszemē un jūrā, tai skaitā 10% teritorijām paredzēt stingru aizsardzību, kā arī uzlabot to pārvaldību. Tāpat stratēģija paredz noteikt juridiski saistošus ekosistēmu atjaunošanas mērķus, kā arī būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli.
Latvijā Dabas skaitīšana notikusi 1,2 miljonu hektāru (ha) platībā, kas ir 1/6 daļa no valsts teritorijas. Eiropas Savienības nozīmes biotopi ir konstatēti 667459 ha, kas ir 10,3% no valsts teritorijas. Tikai puse no šiem biotopiem atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Zālāju biotopiem ir vissliktākajā kvalitātē, tikai 20 ha zālāju ir izcila kvalitāte.
VARAM informēja, ka mēneša laikā sagatavos informatīvā ziņojuma projektu par Dabas skaitīšanas rezultātiem. Vispirms informatīvā ziņojuma projektu izskatīs par Dabas skaitīšanas Uzraudzības grupā un pēc tam to virzīs sabiedriskajai apspriešanai un starpministriju saskaņošanai.
Biedrības "Zemnieku saeimas" valdes loceklis M. Trons vērsa uzmanību, ka pēdējos gados, palielinoties vilku populācijai, tie uzbrūk aitu ganāmpulkiem, kā rezultātā aitkopji ir spiesti likvidēt savus ganāmpulkus. Zālāju noganīšana vislabvēlīgāk ietekmē bioloģisko daudzveidību nevis zāles smalcināšana, kā to varētu prognozēt.
Zemkopības ministrijas meža resursu un medību nodaļas vadītāja vietniece L. Āboliņa uzsvēra, ka pēc Dabas skaitīšanas ir svarīgi veikt sociāli ekonomisko izvērtējumu, kas vēl nav izdarīts. Viņa uzskata, ka ir jāparedz jauna un taisnīga kompensācija, lai zemes īpašniekiem, kuru īpašums ir atzīts par īpaši aizsargājamu biotopu, kompensētu zaudējumus, ko viņi negūst no saimnieciskās darbības. Kopš Dabas skaitīšanas sākuma jau esot nocirsti vismaz 9000 ha mežu. Tas notiek tādēļ, ka meža īpašnieki labāk izvēlas nocirst mežu nevis saņemt kompensāciju 100- 160 eiro par ha, kas ir nesamērīgi zema summa.
Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore B. Baltvilka uzsvēra, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nacionālās drošības jautājums, pārtikas drošības jautājums.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics mudināja mēneša laikā izskatīt informatīvā ziņojuma projektu Dabas skaitīšanas Uzraudzības grupā un virzīt informatīvā ziņojuma projektu Tiesību aktu portālā (TAP).
Komisijas deputāti nolēma Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sastātā iekļaut 14. Saeimas deputāti Ligitu Ginteri.
