Ilgtspējīgas attīstības komisijai (turpmāk – komisija) Ekonomikas ministrijas ( turpmāk – EM) pārstāvji atbildēja uz jautājumiem kādas aktivitātes 2024 gada budžetā nodrošina ekonomikas ilgtspēju? Kādas pozīcijas 2024. gada budžetā veicina Latvijas uzņēmumu ilgtspēju - eksporta, inovāciju un investīciju apjomā un kādi rādītāji nodrošina: resursu pieejamību un resursu izmaksas, finansējuma pieejamību un finansējuma izmaksas, zināšanu pieejamību un to izmaksas, kvalificēta darbaspēka pieejamību un izmaksas, valsts darbības efektivitāti un ar to saistītās izmaksas, nodokļu sistēmas efektivitāti un nodokļu izmaksu konkurētspēja Baltijas reģionā. Kādi atbalsta pasākumi 2024 gada budžetā liecina par ekonomisko izrāvienu un ekonomikas ilgtspēju, kas tieši ietekmēs Latvijas uzņēmumus. Kādi atbalsta iniciatīvas plānotas eksporta veicināšanai, inovāciju veicināšanai un investīciju veicināšanai: startapiem, individuāliem darba veicējiem, maziem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, eksportējošiem uzņēmumiem. Kādas pozīcijas budžetā liecina par īpaša atbalsta pieejamību reģionālajai uzņēmējdarbības ilgtspējai.
EM informēja par Latvijas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspējas ilgtermiņa noturību. Nacionālā industriālā politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 39 miljardiem EUR un palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 600 miljoniem EUR. Nākamajos 7 gados paredzēt investēt 1,6 miljr. EUR Latvijas tautsaimniecībā no atveseļošanas un noturības mehāniska plāna. Plāna galvenie virzieni ir cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksports.
Digitālai transformācijai no ES finansējuma paredzēts finansējums 183,5 miljoni eiro, produktivitātei 543.6 miljoni eiro, nevienlīdzības mazināšanai 205,5 miljoni eiro un energoefektivitātei 673.1 miljons eiro. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem no valsts budžeta ir paredzēts 182.5 miljono eiro investīcijas piesaistei, kā arī aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, paredzēts ieguldījumiem jaunos pamatlīdzekļos (ražošanas un tehnoloģijās iekārtās un tehnoloģiskajās iekārtās, datorprogrammēšanas iekārtās un palīgiekārtās) kā arī ēkās un būvēs. Valsts pētījumu programma pētniecības organizāciju komerciālas ievirzes pētniecības projektu īstenošanai biomedicīnas un viedo materiālu jomā paredzēts 2024.gadā – 4 miljoni eiro, 2025.gadā – 10 miljoni eiro un 2026.gadā – 8 miljoni eiro. Sasniedzamie rezultāti balstīti uz divām jomām Biomedicīna un Viedie materiāli. Eksporta veicināšanai no valsts budžeta paredzēti 6 miljoni eiro. Finansējums paredzēts investīcijas viedās specializācijas jomās, liela mēroga multiplikatoru/biznesa konsultantu pasākumiem Latvijā, 50 kvalitatīvu investīciju piesaistei, investīciju datu bāzēm, investīciju signāliem, 3 RIS3 nozaru biznesa forumiem Latvijā (esošo forumu kapacitātes stiprināšana), iepircēju vizīšu uz Latviju organizēšanai, atbalsts lielo komersantu, dalībai starptautiskajās izstādēs LIAA organizētajos nacionālajos stendos un profesionālu konsultantu piesaistei biznesa partneru atrašanai. Jaunuzņēmumu attīstībai no valsts budžeta paredzēts 0.4 miljoni eiro. Atbalsta mērķis jaunuzņēmumu konkurētspējas un skaita palielināšana piesaistot ārvalstu investīcijas.
EM informēja par finansējuma atbalstu digitālai transformācija, mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma produktu attīstībai (klasteri), finanšu instrumentiem un atbalstu inovācijām un pētniecībai.
Sasniedzot 2029.gadu digitālā transformācijai attīstībai būs 100 miljoni eiro piesaistītās privātās investīcijas, 300 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 4200 apmācīti uzņēmumu darbinieki. Produktivitātei 2029.gadā būs 800 miljardi eiro piesaistītās privātās investīcijas, 700 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 2735 jaunizveidotās darba vietas. Nevienlīdzības mazināšanai un energoefektivitātei 2029.gadā būs 13 450 uzlabota mājokļu energoefektivitāte, 3 480 CO2 kopējais aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums un 16 696 MWh/gadā saražotā atjaunojamā enerģija.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs secināja, ka Latvija atpaliec no Igaunijas un Lietuvas par diviem gandrīz visās nozarēs. Lūdz EM sniegt informāciju, kas Latvijai būtu jādara, lai sasniegtu tādus rezultātus, kā kaimiņu valstīs.
EM skaidroja, ka konkurētspēja nav tikai sasniedzamie rezultāti, izejot no esošajām programmām, bet to ietekmē kopējā nodokļu politika. Valdība izskatīja ziņojums no Finanšu ministrijas par fondu apguvi, un jau pirmās lietas ir identificēts, ka šie procesi ir par lēnu, par birokrātisku.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma uzklausīt nākamā gada sākumā EM piedāvājumu identificēt birokrātisko slogu, kāpēc fondu apguve ir par lēnu. Tāpat Komisija sagaida ziņojumu par rezultatīviem rādītājiem dinamikā no 2023.gada līdz 2029.gadam (NAP2027 ietvarā), lai secinātu, kas vēl ir uzlabojams, vai tiecamies sasniegt izvirzītos mērķus.
