Komisija 6.decembra sēdē diskutēja par inovāciju ekosistēmu Latvijā un vienojās par strukturālu reformu nepieciešamību šajā jomā. Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, salīdzinot ar Eiropas valstīm un vērtējot Baltijas mērogā, Latvijai inovāciju jomā ir labi panākumi finansējuma un cilvēkresursu piesaistē, taču sadarbības starp industriju un zinātni ir nepietiekama, lai mērķtiecīgi īstenotu valsts līmenī pieņemtās stratēģijas un mērķtiecīgi izlietotu tām paredzēto finansējumu.
“Latvijas konkurētspēju pasaulē varam balstīt tikai izglītībā, zinātnē un inovācijās. Šīm jomām ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm,” uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.
Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar jomas profesionāļiem plāno līdz pavasarim sagatavot koncepciju vienotas inovāciju platformas izveidei, kas nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Komisijas deputāti un pārējie diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka platforma darbosies veiksmīgi, ja par tās izveidi vienisprātis būs gan politiķi, gan zinātnieki, gan uzņēmēji.
Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus informēja, ka Latvija pašlaik ir viena no aktīvākajām Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā dēvētā Junkera plāna dalībniecēm un līdz šim jau parakstītas vienošanās par finansējuma piesaisti vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra celtniecībai. Vienlaikus Latvijā plānots izveidot garantiju portfeli aptuveni 30 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus finansējuma saņemšanai komercbankās. ALTUM prognozē, ka valsts garantijas šajā programmā varētu saņemt vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi, sacīja R.Bērziņš.
