Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Komisijas deputāti sprieda par iespējamiem risinājumiem NAP2027 turpmākajai virzībai, izskatot iespēju virzīt Saeimā pirms Covid-19 krīzes sagatavoto NAP2027 projektu, atgriezt plānu izskatīšanai un pilnveidošanai Ministru kabinetam vai turpināt darbu pie nepieciešamajām izmaiņām komisijas ietvaros. Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lēma sagatavot lēmuma projektu, lai sabalansētu NAP2027 izvirzītos mērķus ar ārkārtējās situācijas radītajām izmaiņām. Komisija plāno uzsākt darbu pie lēmuma projekta jau nākamajā sēdē trešdien, 13.maijā, un iecerēts, ka NAP2027 kopā ar sagatavoto lēmuma projektu apstiprināšanai Saeimā varētu tikt nodots parlamenta pavasara sesijas noslēgumā, informēja V.Dombrovskis.
Covid - 19 iespējamie scenāriji.
Deputāti sēdē uzklausīja Veselības ministrijas pārstāvjus, kuri informēja par Covid-19 iespējamiem izplatības scenārijiem un plānoto rīcību. Pašlaik Latvijā ir ierobežotas vīrusa izplatības scenārijs, taču tā attīstību ir grūti prognozēt, sacīja Veselības ministrijas pārstāvji.
Veselības ministre Ilze Viņķele atzīmēja, ka vasaras laikā ir jāsagatavojas iespējamam otrajam vīrusa izplatības vilnim rudenī, kad tas var izplatīties vienlaikus ar ikgadējo gripas epidēmiju. Šogad Covid-19 izplatība nebeigsies un ar vīrusu nāksies sadzīvot ilgāku laiku.
Komisijas deputāti pauda bažas, ka veselības joma varētu nebūt vienīgā, kuru NAP2027 kontekstā būtu nepieciešams pārskatīt, minot arī būtiskās izmaiņas, kuras Covid-19 krīze radījusi, piemēram, izglītības jomā.
Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir jāpārskata, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītos izaicinājumus, trešdien, 29.aprīlī, sēdē pauda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, aicinot Veselības ministriju sagatavot stratēģisko redzējumu par nepieciešamajiem grozījumiem veselības jomā.
Pirms Covid-19 krīzes Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam projekts bija ievirzījies finiša taisnē. Šī brīža situācijā, saskaroties ar pasaules mēroga vīrusa epidēmiju, ir nepieciešams pārskatīt Nacionālais attīstības plānu, pastiprinātu uzmanību veltot tieši veselības jomai, pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Pārresoru koordinācijas centra direktors P.Vilks atzīmēja, ka šajā plānošanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo ir paredzēts ievērojams finansējuma pieaugums tieši cilvēkresursiem, tostarp ieguldot zinātnē un pētniecībā, kā arī likts uzsvars uz tirgus nepilnību identificēšanu un finanšu instrumentu pilnveidošanu uzņēmējdarbībai.
V.Dombrovskis atzīmēja, ka komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus plāna pilnveidei, tostarp bioekonomikas, tranzīta un informācijas tehnoloģiju nozaru attīstībai.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs P. Vilks informēja, ka lielākā daļa komisijas priekšlikumu ir ņemti vērā, tāpat plāna publiskās apspriešanas laikā ir saņemti vairāk nekā 1400 priekšlikumu.
Konceptuāli spriežot par Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) projektu, deputāti un klātesošie diskutēja par atbalstu reģionālajai attīstībai, ņemot vērā plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Komisijas deputāti sprieda par atbalstu zinātnei un pētniecībai, lai veicinātu valsts konkurētspēju pasaulē, kā arī diskutēja par pilsoniskās sabiedrības un veselības jomas attīstības jautājumiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis informēja, ka turpmākajās sēdēs komisija pievērsīsies detalizētai NAP2027 gala redakcijas projektā iekļauto prioritāšu, rīcības virzienu un investīciju pasākumu apspriešanai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas parlamentārā tīkla sanāksme Parīzē. Piedalījās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, komisijas loceklis Ivans Klementjevs, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols un Budžeta un finanšu(nodokļa) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjiem iepazīstina komisiju ar Valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020 – 2040. gadam. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir panākt, ka Rīga no jebkuras vietas Latvijā ir sasniedzama ne ilgāk kā divu stundu laikā, savukārt Rīgas aglomerācijā apvedceļa sasniegšana prasītu līdz pusstundai. To panāktu, izbūvējot vairākas ātrgaitas šosejas ar divām brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums būtu līdz pat 130 kilometriem stundā. Deputātiem diskutējot par indikatīvajām izmaksām konkrētajā plānošanas periodā norādīto mērķu sasniegšanai, Satiksmes ministrs Tālis Linkaits iezīmēja trīs miljardus eiro, kas būtu nepieciešami ātrgaitas ceļu izveidei.
Tāpat klātesošie diskutēja par iecerētā sasaisti ar reģionālo attīstību, Eiropas Savienības finansējuma apguves iespējām, kā arī pārrunāja dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” un “VIA Baltica” autoceļa projekta virzību.
Komisijas sēdes noslēgumā sēdes vadītāja Inese Ikstena pauda viedokli, ka ātrgaitas ceļu būvniecība ir ambicioza Latvijas ceļu attīstības vīzija. Ministrijas iezīmētā stratēģija ir izaicinājumu pilna, taču, jo augstāk ceļam latiņu, jo vairāk mēs varam sasniegt. Vīzijas īstenošanai būtiska ir sistēmiska plānošana.
Vairāk rakstu...
