Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos A. Ozola iepazīstināja deputātus ar Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam izvirzītiem dekarbonizācijas mērķiem, Latvijas aprēķinātiem indikatīviem ne-ETS mērķiem, SEG emisiju samazinošie pasākumiem enerģētikas un transporta, atkritumu apsaimniekošanas sektoros. Izvirzītas SEG ne-ETS mērķis tiek sasniegts gan bāzes (ar esošajiem pasākumiem), gan mērķa scenārijā (papildus papildus pasākumiem), ja tie tiek īstenoti. Galvenie pasākumi mērķu sasniegšanai ir transporta un enerģētikas sektoros.
SM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts J. Butāns (JKP) prezentējot SM ieceres par plānu 2021.-2030.gadam samazināt SEG emisijas, uzsvēra, ka klimata mērķi jāsasniedz iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā. Pirmkārt, uzsvaru liekot uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, tostarp iekļaujot arī tādas aktivitātes kā peronu izbūve, jaunu vilcienu iegāde, stāvparku izveide un citi pasākumi. Otrkārt, attīstot veloceļus, plānots veicināt mikromobilitāti jeb cilvēku vēlmi pārvietoties ar kājām un velosipēdu. Treškārt, atbalstāma ir videi draudzīgāka autotransporta izvēle. Pēc SM pārstāvju skaidrotā, būtu nepieciešams samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei 50% apmērā, tādējādi veicinot satiksmē, īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG).
Zemkopības ministrijas lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja K. Sirmā stāstīja par pasākumiem, kas iekļauti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam un Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas Rīcības plānā 2019.-2030.gadam. Tie būtu: precīzā minerālmēslojuma lietošana, mēslošanas plānošana, tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā, biogāzes ražošanas veicināšana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē un bioloģiskā piena lopkopība.
Diskutējot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP), deputāti sprieda par iecerētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas pasākumiem enerģētikā, transporta nozarē un lauksaimniecībā. Atbildīgo ministriju pārstāvji atzīmēja, ka minētās nozares ir galvenie siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti Latvijā, tāpēc tām būtiska loma atvēlēta arī NEKP.
Pārspriežot elektrotransportlīdzekļu plašākas izmantošanas iespējas, deputāti pauda bažas vai izvirzītais mērķis – tuvākajā desmitgadē sasniegt 18 tūkstošus šo automašīnu – ir reālistisks, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni viens tūkstotis.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka vislielākās diskusijas ir par transporta jomu, kas veido aptuveni 30 procentus no visām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka deviņdesmitajos gados, vēl krietni pirms Eiropas Savienība sāka nopietni runāt par klimata politiku, Latvija jau piedzīvoja būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, akcentēja, ka 2017.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, Latvijā emisiju samazinājums bija 57 procenti. Kas ir viens no lielākajiem samazinājumiem pasaulē. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis bija līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 20 procentiem. Tā kā vairākkārtīgi pārsniedzām plānoto, mums būtu bijusi iespēja vienoties ar Eiropas Savienību par citu klimata saistību samazināšanu vai atcelšanu, taču tas netika īstenots.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, iepazīstinot ar NEKP 2030, informēja, ka līdz 2030.gadam Latvija apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 6% attiecībā pret 2005.gada rādītāju. Galvenos pasākumus šī mērķa sasniegšanai, minēja energoefektivitātes paaugstināšanu rūpniecībā, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 800 līdz 1000 megavatstundas (MWh) uzstādīšanu, Saules enerģijas paneļu uzstādīšanu pie dzīvojamajām ēkām, kā arī dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.
NEKP 2030 nav paredzēts valsts atbalsts vēja elektrostaciju uzstādīšanai un EM paļaujas uz to, ka tās tiks uzstādītas par privātām investīcijām.
A. Ašeradens vērsa EM uzmanību uz to, ka Latvijā nemaz nav tik daudz vietu, kurās iespējams uzstādīt vēja elektrostacijas, turklāt arī tas, kas jau ir tikušas plānotas, iedzīvotāji noraidījuši kā nepieņemamas.
Vairāku deputātu šaubas izraisīja arī EM plāni, ka iedzīvotāji sāks aktīvi uzstādīt Saules enerģijas paneļus. EM pārstāvji nespēja deputātiem izskaidrot, kāpēc tieši Saules enerģijas paneļi iekļauti NEKP 2030 kā mikroģenerācijas elements.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis šaubījās par ēku siltināšanas pasākumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, jo par siltināšanu lauku apvidos neesot vērts runāt līdzekļu trūkuma un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, savukārt Rīgā siltināšana sokas ļoti gausi. . EM pārstāvji pauda, ka NEKP 2030 mērķu sasniegšanai 10 gados būtu jānosiltina 2000 daudzdzīvokļu ēkas un 5000 privātmājas.
Komisija nākamajā sēdē aicinās Ekonomikas ministriju (EM), Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iepazīstināt deputātus ar detalizētiem aprēķiniem, kā konkrēti siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pasākumi var palīdzēt sasniegt NEKP 2030 mērķus.
Latvijas Aviācijas asociācijas prezidents Artūrs Kokars iepazīstināja, ka pašreiz aviācijas nozare tiešā ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) veido 0,75%, bet līdz 2027. gadam nozares daļai jāsasniedz vismaz 0,9% no IKP. Vienu no iespējamiem šķēršļiem aviācijas nozares attīstībai minēja darbaspēka nepietiekamību, uzsverot, ka darbaspēks pietrūkst kvalificētajās profesijās - piloti un gaisa satiksmes dispečeri. Uzsvēra, ka ir jāveido mehānisms, ka tiek veidota valsts garantija un studenti, kuri grib iegūt pilota vai gaisa satiksmes dispečera kvalifikāciju, var saņemt valsts garantētu kredītu ar nosacījumu, ka viņiem ir noslēgts darba priekšlīgums ar darba devēju. Asociācijas prezidents norādīja, ka tādā veidā jaunietis iegūtu 100 000 eiro pilota kursa pabeigšanai.
Pērnā gada nogalē asociācija ar aicinājumu - studiju kreditēšanu iestrādāt pilotu un dispečeru apmācībās - jau ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tomēr netika uzklausīti.
Deputāti uzsvēra, ka vajadzētu veicināt aviācijas nozares un specializēto profesionālās izglītības iestāžu un augstskolu sadarbību.
Komisija uzskata, ka šāda veida Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsts cilvēkresursu attīstībai aviācijas nozarei ir nepieciešams, ņemot vērā Eiropas Komisijas noteiktos ierobežojumus attiecībā uz lidostām un aviopārvadātājiem. Komisijas ieskatā atbalstu aviācijas nozarei nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vajadzētu īstenot ar visu līmeņu izglītības programmu palīdzību.
Diskusijas rezultātā deputāti secināja, ka trūkst nopietnas analīzes vai pētījuma par SEZ un reģionālajām lidostām, kā rezultātā lēmumu pieņemšana bieži tiek balstīta viedokļos un pieņēmumos. Komisija lūdza Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt pētījumu vai analīzi par SEZ, ietverot šādus jautājumus:
• Kāda ir Latvijas SEZ starptautiskā konkurētspēja reģionā rūpniecības investīciju piesaistē. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai šo konkurētspēju paaugstinātu?
• Kāda ir reģionālo lidostu ietekme uz SEZ konkurētspēju reģionā rūpniecības investīciju piesaistē, ņemot vērā Liepājas lidostas pieredzi?
• Kādi ir secinājumi un apsvērumi par nepieciešamību būvēt Daugavpils lidostu un tās ietekmi uz Latgales reģiona attīstību?
KOMISIJAS LĒMUMS
Komisijas deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu NAP2027 indikatīvajā investīciju sarakstā paredzēt finansējumu Daugavpils lidostas būvniecībai un Izglītības un zinātnes ministrijai, aicinot atbalstīt aviācijas izglītību. Sniegt atbalstu aviācijas nozarei nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vajadzētu īstenot ar visu līmeņu izglītības programmu palīdzību.
Veselības ministre Ilze Viņķele klātesošos informēja par nozares aktualitātēm, tostarp ārstniecības personu skaitu valstī un iedzīvotāju ziņoto neapmierināto medicīnisko vajadzību līmeni. Ministre uzsvēra, ka ieguldījumi veselības aprūpē veicina arī ekonomikas izaugsmi un valsts ilgtspējīgu attīstību.
Ilgtspējīgas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka ar veselības nozarei atvēlēto valsts budžeta finansējumu Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) izvirzītos mērķus sasniegt nav iespējams, komisijas priekšsēdētājs izcēla, ka NAP2027 kā vīzija ir norādīti kvalificēti, motivēti un atbilstoši atalgoti speciālisti, kuri laikus spēj sniegt nepieciešamās rekomendācijas. Iepazīstoties ar Veselības ministrijas sniegto informāciju un salīdzinot plānoto un piešķirto finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, nākas secināt, ka tas ir dramatiski zemāks, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai pieprasītais finansējums ir teju 902 miljoni eiro, savukārt piešķirtais – tikai aptuveni 68,5 miljoni eiro, un ar to nav iespējams samazināt rindas uz veselības pakalpojumu saņemšanu.
Klātesošie sprieda arī par veselības nozares finansējuma ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Komisija vienojās sagatavot vēstuli valdībai, kurā, uzsverot ārkārtējo situāciju nozarē, aicinās izvērtēt iespēju kā prioritāti tuvākajiem gadiem NAP2027 noteikt atsevišķu veselības nozares vajadzību īstenošanu.
KOMISIJAS LĒMUMS
Komisija aicina Ministru kabinetu NAP2027 veselības aprūpes nozarei piešķirt augstāku prioritāti, ka nepietiekamā apmērā piešķirtā publiskā finansējuma apstākļos NAP2027 veselības aprūpes nozarē izvirzītos mērķus sasniegt nav iespējams un situāciju veselības aprūpes nozarē raksturo kā ārkārtēju, NAP2027 mērķus vai nu jāizvirza reālistiskus un sasniedzamus, vai arī jāpiešķir adekvātu finansējumu NAP2027 mērķu sasniegšanai.
Komisijas deputāti pēc iepazīšanās ar ziņotāju sniegto informāciju konstatēja, ka autoceļu un tiltu būvniecības nozarē ir plānošanas trūkums — ceļu būves pasūtīto projektu atšķirības mēdz būt būtiskas, kā arī ir lieli Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta finansējuma pārrāvumi. Nevalstiskās sabiedriskās organizācijas “Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvis komisijas sēdē deputātus informēja, ka saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu izsīkumu pašreizējā plānošanas periodā, 2020. gadā pasūtījumu skaits Latvijas ceļu būves uzņēmumiem samazinājies par aptuveni 40%. Turklāt pasūtījumu pieaugums 2021. gadā nav gaidāms, jo jaunu ceļu būvniecības un renovācijas projektu izstrāde pašlaik nenotiek. Pretēji iepriekš plānotajam, 2020. gadā ceļu un tiltu nozares uzņēmumos ir sagaidāms ievērojams investīciju samazinājums. Pastāvot ikgadējā pieejamā finansējuma svārstībām un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pārrāvuma periodiem, Latvijas autoceļu būvniecības uzņēmumiem investīciju vide ir nelabvēlīga. “Latvijas Ceļu būvētājs” prognozē, ka zaudējumi no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā būs aptuveni 11,4 miljoni eiro. 2020. gadā ceļu, tiltu un dzelzceļu būvniecībā nodarbināto skaits tiek samazināts par vairāk nekā trim tūkstošiem.
Ņemot vērā finansējuma pieejamības un valsts pasūtījumu cikliskumu, nelabvēlīgo investīciju vidi un cilvēkresursu zaudējumu, var rasties situācija, ka Latvijas ceļu būvniecības nozares uzņēmumiem, ja tuvākajos gados būs pieejams lielāks finansējuma apjoms, pietrūks kapacitātes īstenot tādus apjomīgus un stratēģiskus satiksmes infrastruktūras projektus, kā, piemēram, “Rail Baltica”. Lai īstenotu šos projektus nākotnē ceļu būves pakalpojumus par, iespējams, augstāku cenu var nākties importēt no ārvalstīm.
KOMISIJAS LĒMUMS
Komisija lūdz Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par būvniecības nozari un pārrauga to, sniegt ieskatu:
1. Kā notiek Latvijas ceļu un tiltu būvniecības nozares plānošana, kāds ir ministrijas redzējums par ceļu būvniecības nozares ilgtspēju?
2. Vai Ekonomikas ministrija apzinās Eiropas Savienības struktūrfondu apguves cikliskuma problēmas un izaicinājumus?
3. Vai Ekonomikas ministrija ir analizējusi un sniegusi priekšlikumus Ministru kabinetam par ceļu nozares plānošanu, ilgtspēju un finansējuma apguves risinājumiem? Kāds ir šo priekšlikumu pašreizējais statuss?
Komisija lūdz Rīgas Domei sniegt ieskatu:
1) Kā Rīgas pašvaldībā notiek vidēja termiņa un ilgtermiņa infrastruktūras pilnveidošanas un uzturēšanas projektu (ceļu, ielu, tiltu, pārvadu un nacionālas nozīmes transporta objektu) plānošana, vai Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības cikliskums un pārrāvumi tiek ņemti vērā?
2) Kā notiek infrastruktūras plānošanas un projektu īstenošanas koordinācija par autoceļiem un citiem nozīmīgiem infrastruktūras objektiem ar atbildīgo Satiksmes ministriju un ceļu būvniecības nozares atbildīgo Ekonomikas ministriju?
Vairāk rakstu...
