Lai labāk izprastu vidējās izglītības aktualitātes un izaicinājumus reģionos Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā, nozīmīgi uzklausīt ne tikai atbildīgo ministriju, bet arī pašu skolotāju skatījumu uz izglītības aktualitātēm. To uzsvēra deputāti Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma vizītē Engurē un Tukumā.

Viesojoties Engurē, deputāti apmeklēja Engures vidusskolu, kur tikās ar skolas un Engures novada vadību. Savukārt Tukumā deputāti apmeklēja Tukuma Raiņa ģimnāziju un Tukuma novada domi.

 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti sēdē par tūrisma nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālajā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt konkrētu redzējumu par valsts lomu tūrisma attīstībā. Uzklausot atbildīgās ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un tūrisma nozares pārstāvjus, komisijas deputāti pārliecinājās, ka pašlaik tūrisms kā prioritāte nākamajā plānošanas periodā nav skaidri iezīmēts, tāpat diskusijas raisīja jautājums par valsts iesaisti un lomu tūrisma nozares attīstībā.

Deputāti uzsvēra, ka Latvijā nav izmantots reģionālā tūrisma potenciāls un priekšrocības – piedāvājums pašlaik nesniedz izsmeļošas atbildes, kā veicināt darījumu tūrismu un tūrismu reģionos. Tāpat medicīnas tūrisms tika iezīmēts kā perspektīva nozare Latvijā. Tūristu skaits Latvijā pērn, salīdzinot ar 2009.gadu, ir divkāršojies un katru gadu turpina pieaugt, liecina Ekonomikas ministrijas dati.

Kā apliecināja Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs, viens no būtiskākajiem tūrisma nozares izaicinājumiem jaunajā plānošanas periodā ir tieši prasmju un kompetenču trūkums reģionos, kā arī vājā sadarbība starpsektoriālā līmenī. Viņš atzīmēja, ka vairāk nekā 80 procenti no ārvalstu viesiem ierodoties Latvijā, savas uzturēšanās laikā neizbrauc no Rīgas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) un VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga” vidēja termiņa darbības stratēģija 2017. -2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017. - 2036. gadam aktualitātes un izaicinājumi NAP 2021 - 2027 kontekstā.

SM pārstāvji uzsvēra, ka ir jānodrošina pievilcīga vide investīcijām lidostas infrastruktūrā. Aviācijas infrastruktūras ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams nodrošināt finansējuma pieejamību lidostām, turpmākajos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos. Tai skaitā, lidostas iesaistīšanās militārās mobilitātes stiprināšanas projektos. Lidostas prioritāte ir komerciālo projektu īstenošana sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Svarīgs ir efektīvs un ilgtspējīgs bāzes gaisa pārvadātājs, kas spēj konkurēt Baltijas un Baltijas jūras reģiona tvēruma areālā, veicinot gaisa pārvadājumu plūsmu caur lidostu „Rīga”, atbalsts tālsatiksmes projektu īstenošanai un plaša savienojamība ir būtisks priekšnosacījums tūrisma nozares un starptautiskās uzņēmējdarbības attīstībai.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka gaisa pakalpojuma eksports ir ļoti svarīgs tautsaimniecības izaugsmei, tāpēc ierosina noteikt prioritātes NAP 2021-2027. Saglabājot līdera pozīcijas Baltijas valstīs (tikties līdz Helsinku līmenim), izvirzīt ambiciozu programmu piesaistīt lidojumus uz Āziju un citām valstīm.

Komisija veidos sarakstu, ko vajadzētu iekļaut NAP 2021-2027, tāpēc lūgs priekšlikumus iesūtīt komisijai.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) redzējumu par aktualitātēm, izaicinājumiem, prioritātēm transporta nozarē. Tika pieminēts jaunā nozares zīmola VIA LATVIA izveide. Tika diskutēts jautājums par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas lietderīgumu, kas ļautu fosilos kurināmos nomainīt uz atjaunojamiem energoresursiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzklausot tranzīta nozares viedokļus neguva apstiprinājumu, cik konkurētspējīgs ir elektrifikācijas projekts.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis ierosina uz komisiju atsūtīt SM redzējumu par tranzīta nozares aktualitātēm un izaicinājumiem NAP 2021-2017 kontekstā, jo komisijas sēdē uz šo jautājumu SM nesniedza atbildes.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) redzējumu par aktualitātēm un izaicinājumiem Latvijas Tautsaimniecības(rūpniecības, mašīnbūves un farmācijas) jomā, kā arī par nacionālo  attīstības plānu periodam 2021-2027. EM pārstāvji ieteikums panākt straujāku ienākumu pieaugumu ir nepieciešams investēt infrastruktūrā un digitalizācijā un automatizācijā, palielinot ražošanas apjomus un investējot talantos. Noturīgs ienākumu pieaugums ir palielināt mājsaimniecību ienākumus un vidējā slāņa veidošanu caur algu pieaugumu, nodrošinot uzņēmumu peļņas pieaugumu plašākam uzņēmumu lokam. Veicināt pieprasījumu stimulējot iekšzemes patēriņu un investīcijas balstītus uz ienākumus un kredītu pieaugumu, integrējoties reģionālajos un globālajos tirgos, uzlabojot globālo sadarbību, atbalstot investīcijas, piesaistot iekšzemes uzkrājumus un akumulējot kapitālu. Paaugstinot kopējo faktoru produktivitāti, uzlabojot tehnoloģijas, inovācijas un procesus, veicinot konkurenci un tirgus efektivitāti.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra: EM beidzot jāķeras pie prakses nevis pie teorijas. Tāpēc aicināja visas asociācijas (mašīnbūves, farmācijas, metālapstrādes, rūpniecības) iesniegt komisijai savu redzējumu, ko vajadzētu iekļaut nākošajā NAP 2021-2027.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv