Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs R. Aleksejenko informēja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares nacionālajā attīstības plāna "2021-2027" stratēģisko mērķu sasniegšanai jāstrādā pie būtiska IKT speciālistu skaita palielināšanas un digitalizācijas attīstīšanas. Turpmākai tautsaimniecības un produktivitātes attīstībai būtiski jāstrādā pie cilvēkresursu palielināšanas. "IKT sektors ir ļoti svarīgs, jo no tā ir atkarīga uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācija. Patlaban valsts pārvaldes digitalizācija ir zema. Investīciju, inovāciju un cilvēkresursu atbalstu nākotnē pieaugs produktivitāte, eksports, ekonomiskā izaugsme un uzlabosies iedzīvotāju dzīves līmenis, ienākumi un labklājība, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc IKT nozare ir jāturpina attīstīt. R. Aleksejenko uzsvēra, ka jāiegulda ne tikai IKT nozarē, bet lauksaimniecībā, būvniecībā un citas nozares, kurās ar IKT risinājumiem rastos jauni produkti un tiktu celta konkurētspēja.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone atzīmēja, ka IZM galvenie mērķi ir attīstīt cilvēkresursus un nodrošināt infrastruktūru ar IKT aprīkojumiem, digitāliem mācību līdzekļiem. Plānā ietverta arī kompetenču ieviešana ar mērķi nostiprināt tehnoloģiju prasmes skolotājiem, kā arī skolēniem un studentiem.
Kas attiecas uz augstāko izglītību, galvenie mērķi ir mazināt "atbirušo" studējošo skaitu, pilnveidot IKT izglītības programmas atbilstoši nozares prasībām un apmācīt studentus izmantot digitālos risinājumus, viņa skaidroja. Tāpat plānots veicināt zinātnes un industrijas sadarbību, lai veicinātu produktivitāti IKT nozarē.
Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru nodaļas departamenta direktors Valters Bajārs atzīmēja, ka, lai sasniegtu nacionālā attīstības plāna mērķus, jāveido gigabitu sabiedrība un 5G tīkla attīstība uz autotransporta maģistrālēm. Vienlaikus visā Latvijā jānodrošina 100 megabitu sekundē interneta pieejamība un komersanti jānodrošina ar nepieciešamajām frekvencēm tīklu izvēršanai.
Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) pauda kritiku par interneta pieejamību visā Latvijā. Viņa uzsvēra, ka Latvijā arī tā saucamajās "baltajās" teritorijās, kur interneta pieejamība ir nepietiekama, ir jānodrošina augstas kapacitātes internets.
Latvijas mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents Ingmārs Pūķis informēja, ka Latvijā esošo mobilo sakaru operatoriem torņu izbūvē šķērslis ir nevis finanses, bet gan iedzīvotāju un pašvaldību pretestība atļaut konkrētajās vietās būvēt interneta torņus.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis saka visiem paldies, ka visi klātesošie domā pareizā virzienā un veidojas četri jautājumu bloki.
1.IZM domā, kā nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus nozares vajadzībām.
2.SM kopā LVRTC domā, kā saglabāt mūsu līderību, labāku nekā vidējās pozīcijas, nākamajos 8 gados.
3 Valsts kā paraugs citiem. Nosaukums - datos balstīta nācija.
4.EM domā, gan par fiziskas infrastruktūras esamību, gan par valsts e-pārvaldes datos balstītu esamība, lai privātais sektors neatpaliktu, radītu produktus un pakalpojumus.
2019.gada 4.jūnijā notika kopsēde Ilgtspējīgas attīstības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijai, kur apsprieda jautājumu par oglekļa mazietilpīgu attīstību un klimatneitralitāti Eiropā un Latvijā. Uz kopšedi bija uzaicināts Eiropas Komisijas Klimata rīcības ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktors Artur Runge–Metzger,kurš ziņoja: “Eiropas Komisijas vīzija par Eiropas Savienības modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis saka paldies par skaidru izklāstu, kādā virzienā Eiropai doties. Lai panāktu klimatneitralitāti ekonomikā, nepieciešamas investīcijas dažādos sektoros.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs A.T. Plešs akcentē nepieciešamību cīnīties ar klimata pārmaiņām kā visas Es problēmu un informē par neformālo ministru sanāksmi Rumānijā..
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs A.T. Plešs akcentē, ka valstīm dažāds attīstības līmenis, dažādi reģioni. Būtiski ieguldīt dažādos sektoros, taču ieguldījumiem jābūt pārdomātiem.
Artur Runge–Metzger pateicas komisijām par uzaicinājumu piedalīties diskusijā par oglekļa mazietilpīgu attīstību un klimatneitralitāti.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pasaules lielākās farmācijas kompānijas pētniecībā un attīstībā iegulda vairākus miljardus eiro gadā, kas vairākas reizes pārsniedz Latvijas kompāniju teorētiskās iespējas investēt pētniecībā un attīstībā. Lai veicinātu starptautisko konkurētspēju, Latvijas farmācijas nozares vadošajām kompānijām jāapvieno pētniecībai paredzētais finansējums. Tas ir priekšnoteikums valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstam šādām sadarbības pētniecības platformām.
Komisijas deputāti, uzklausot AS “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli un citus klātesošos nozares pārstāvjus, diskutēja par farmācijas nozares aktualitātēm un attīstības veicināšanas pasākumiem, kā arī pārsprieda valsts atbalsta projektus lielajiem rūpniecības uzņēmumiem. Deputāti iepazinās ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto redzējumu farmācijas nozares attīstībai Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam kontekstā.
Izbraukuma vizītes ietvaros deputāti apmeklēja arī AS “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu ražotni.
AS “Grindeks” galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. AS "Grindeks" koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Slovākijā; pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.
Lai labāk izprastu vidējās izglītības aktualitātes un izaicinājumus reģionos Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā, nozīmīgi uzklausīt ne tikai atbildīgo ministriju, bet arī pašu skolotāju skatījumu uz izglītības aktualitātēm. To uzsvēra deputāti Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma vizītē Engurē un Tukumā.
Viesojoties Engurē, deputāti apmeklēja Engures vidusskolu, kur tikās ar skolas un Engures novada vadību. Savukārt Tukumā deputāti apmeklēja Tukuma Raiņa ģimnāziju un Tukuma novada domi.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti sēdē par tūrisma nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālajā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt konkrētu redzējumu par valsts lomu tūrisma attīstībā. Uzklausot atbildīgās ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un tūrisma nozares pārstāvjus, komisijas deputāti pārliecinājās, ka pašlaik tūrisms kā prioritāte nākamajā plānošanas periodā nav skaidri iezīmēts, tāpat diskusijas raisīja jautājums par valsts iesaisti un lomu tūrisma nozares attīstībā.
Deputāti uzsvēra, ka Latvijā nav izmantots reģionālā tūrisma potenciāls un priekšrocības – piedāvājums pašlaik nesniedz izsmeļošas atbildes, kā veicināt darījumu tūrismu un tūrismu reģionos. Tāpat medicīnas tūrisms tika iezīmēts kā perspektīva nozare Latvijā. Tūristu skaits Latvijā pērn, salīdzinot ar 2009.gadu, ir divkāršojies un katru gadu turpina pieaugt, liecina Ekonomikas ministrijas dati.
Kā apliecināja Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs, viens no būtiskākajiem tūrisma nozares izaicinājumiem jaunajā plānošanas periodā ir tieši prasmju un kompetenču trūkums reģionos, kā arī vājā sadarbība starpsektoriālā līmenī. Viņš atzīmēja, ka vairāk nekā 80 procenti no ārvalstu viesiem ierodoties Latvijā, savas uzturēšanās laikā neizbrauc no Rīgas.
Vairāk rakstu...
