Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Diskutējot par bioekonomikas nozares galvenajiem mērķiem un rādītājiem NAP2027 kontekstā, Zemkopības ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd plānā nav neviena uzdevuma, kura ietvaros tiktu runāts par cilvēka veselību no pārtikas aprites viedokļa.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa, kurā būtu iekļauts konkrēts redzējums par tai nepieciešamajām inovācijām, darbaspēka resursu un kapitāla piesaisti.
Deputāti aicināja nākamajā plānošanas periodā lielāku akcentu likt tieši uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un atbalstu uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas. Vēsturiski atbalsts ir bijis koncentrēts uz graudkopību un lopkopību. Komisijas deputāti aicina to pārslēgt uz lauksaimniecības produktu pārstrādi, lai mums Latvijā būtu vairāk tādu spēcīgu uzņēmumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka bioekonomika ir jāskata kontekstā ar plānā iekļauto prioritāti par uzņēmumu konkurētspēju un materiālo labklājību.
KOMISIJAS LĒMUMS
Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:
1) Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Bioekonomika”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.
2) Iekļaut Zemkopības ministrijas izstrādāto priekšlikumu “Sabiedrības veselības stiprināšana, veicinot nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti saskaņā ar “vienas veselības” principu un augstāku standartu un inovāciju izmantošanu pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā, ietverot antimikrobiālās rezistences ierobežošanu sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides jomā.”
3) Lai palielinātu bioekonomikas produktu pievienoto vērtību, nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā mainīt uzsvaru no bioresursu primārās ražošanas uz to pārstrādi.
Komisijas sēdē deputātus par NAP 2027 stratēģisko mērķi “Produktivitāte un ienākumi” iepazīstināja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji. Uzklausot sniegto informāciju deputāti uzsvēra, ka Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam stratēģiskais mērķis “Produktivitāte un ienākumi” jāskata, analizējot konkrētas tautsaimniecības nozares, turklāt jāpievērš uzmanība vienmērīgai reģionu attīstībai. Pārrunājot jautājumus, kas skar inovācijas, darbaspēku, nepieciešamās investīcijas, kur un kāpēc uzņēmumi atradīsies un vai nozares spēs īstenot plānoto.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, kas būtiski ir ņemt vērā nozaru ģeogrāfisko izvietojumu. Nedrīkst koncentrēties tikai uz nozarēm, kuru uzņēmumi atrodas, piemēram, Rīgā un tās apkārtnē, aizmirstot par tām, kas ir pārstāvētas reģionos. Vienlaikus NAP2027 ir nepieciešams reālistisks redzējums par to, kur vēlamies atrasties pēc 10 un 20 gadiem.
Klātesošie pārsprieda arī klimata mērķu sasniegšanas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.
Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus par NAP2027 prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” iekļautos rīcības virzienus ”Saliedētība”, “Tiesiskums un pārvaldība” un “Drošība”.
Deputāti uzsvēra, ka plānošanas periodā ir nepieciešamas skatīt arī reģionālo attīstību rajona griezumā. Kvalitatīva izglītība ir pats svarīgākais šīs komisijas mērķis.
Uzklausot pieaicināto pārstāvju teikto, ka svarīga ir saliedēta sabiedrība un iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji sacīja, ka pašlaik no ministrijām tiek iesniegti Ministru kabinetā priekšlikumi par Eiropas Savienības fondu finansējumu nepieciešamību.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka turpināsim komisijas sēdēs skatīs jautājumus par NAP2027 nākamām prioritātēm un atgriezīsimies pie ekonomiskās attīstības, dzimstības, kas notiek reģionos attīstības ziņā un centīsimies izdarīt maksimāli daudz tieši ar savu uzmanību apliecināt, ko uzskatām par galveno prioritāti.
Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus par NAP2027 iekļauto rīcības virzienu “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība”, vienlaikus turpinot pārspriest arī rīcības virzienu “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Deputāti uzsvēra, ka plānošanas periodam ir nepieciešama skaidra vīzija un konkrēts plāns, tostarp runājot arī par investīciju apjomu. Izglītība ir prioritāte, kā labās prakses piemēru minēja vairākas Eiropas valstis, kurās izvirzīti skaidri mērķi katram izglītības līmenim, kā arī mūžizglītībai.
Pašlaik Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) trūkst skaidra redzējuma augstākajai izglītībai, sēdē pārrunājot NAP2027 mērķus zinātnes un augstākās izglītības jomā.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji sacīja, ka izglītības sistēma ir jāpielāgo valsts demogrāfijas situācijai un darba tirgum, kā arī atgādināja, ka šobrīd noris NAP2027 pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana un tiek gaidīti būtiski priekšlikumi arī no nozares.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pašlaik iezīmējas pretrunas starp valdības rīcības plānu, kurā iecerēts, ka vismaz viena Latvijas universitāte iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu vidū, un Nacionālo attīstības plānu, kurā šobrīd nav skaidru priekšnoteikumu šīs ieceres īstenošanai.
Vjačeslavs Dombrovskis apkopojot sēdē izskanējušos klātesošo priekšlikumus, izteica nepieciešamību zinātni un augstāko izglītību integrēt tieši universitātēs. Jārada sistēma, kurā universitātes ir atbildīgas par fundamentālās zinātnes attīstību Latvijā. Izņēmumi, kad fundamentālā zinātne institucionāli darbojas ārpus universitātēm, ir pieļaujami tikai tad, ja ir skaidri pamatoti. Jāveic arī augstskolu pārvaldības modeļa reforma.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atgādina, ka NAP2027 prioritāte “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienu “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” skatīsim padziļināti sadalot trijās daļās/ jautājumos.
1. Jautājumu par prioritātes mērķiem, skatīsim, vai izvirzītie mērķi ir sasniedzami un vērtēsim.
2. Vai ar piedāvātiem instrumentiem ir iespējams sasniegt mērķus.
3. Finansējuma avots, sasniedzamiem mehānismi: kur valsts budžets un kur ir Eiropas fondu nauda.
Deputāti un PKC pārstāvji sēdē vienojās arī par to, ka jāizvirza jauni mērķi inovācijām, proti, vērtējot ne tikai pētniecībai un attīstībai paredzētos izdevumus, bet arī jauno patentu skaitu un augsto tehnoloģisko produktu īpatsvaru eksportā.
Diskusijas rezultātā deputāti, ministriju pārstāvji un augstskolu pārstāvji bija vienisprātis, ka zinātnes finansējuma atslēga ir pētnieku spēja piekļūt Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas Horizon Europe projektu budžetam, kas 2021.–2027.gadam plānots aptuveni 100 miljardu eiro apmērā.
Komisijas sēdē tika diskutēts par Latvijas autoru zinātnisko publikāciju mērķiem. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka zinātnes sasniegumi jāvērtē sasaistē ar starptautiskajās datu bāzēs iekļautajām publikācijām. Klātesošie vienojās par nepieciešamību skaidri definēt prasības zinātniekiem, īpaši publikāciju skaita un kvalitātes ziņā. Deputāti sēdē uzsvēra, ka jāpārtrauc dalījums starp “mācībspēkiem” un “zinātniekiem” un pētniecībai galvenokārt jānotiek augstskolās, kas skaidri norādāms NAP2027.
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka viens no galvenajiem šā virziena mērķa indikatoriem paredz, ka nodarbinātība zinātniskajā sektorā jāpalielina no aptuveni sešiem tūkstošiem pilna laika zinātniekiem līdz vairāk nekā 13 tūkstošiem zinātniekiem 2027.gadā. Jauno zinātnieku piesaiste ir iespējama tikai tad, ja viņiem tiks piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums, kas nozīmē, ka šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešams papildu zinātnes finansējums 333 miljonu eiro apmērā gadā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav īstenojams. Atzīmēja, ka neīstenojamu mērķu izvirzīšana diskreditē pašu NAP2027 un stratēģiskās plānošanas ideju kopumā.
Vairāk rakstu...
