Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Ilgtspējīgas attīstības komisija un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē uzklausīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, Latvijas Universitātes profesoru, ekonomistu Mihailu Hazanu, un sabiedriskās politikas centra PROVIDUS’’ pētnieci migrācijas un integrācijas jomā Agnesi Lāci.

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, informējot par demogrāfijas rādītājiem, norādīja, ka iedzīvotāju skaits nav izšķirīgais rādītājs, bet gan to struktūra. Latvijas gadījumā tiek norādīts uz lielo senioru īpatsvaru pretstatā darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Signāli liecina, ka sāk trūkt kvalificēts darbaspēks un šī tendence turpmāko gadu laikā tikai palielināsies. Būtu jādomā par to, kā iedzīvotājus no lauku reģioniem nogādāt uz attīstības centriem, kuros darba iespējas ir plašākas. Dati liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju iztrūkums ik gadu varētu būt aptuveni 10 000. Līdz ar to, risinājumi ir divi – pietiekošā skaitā jārada savi iedzīvotāji, kā arī jāpieņem imigrantu pieaugošais skaits. Runājot par imigrantu skaitu, Ilmārs Mežs pauda viedokli, ka bez Eiropas pārvietošanas programmā esošajiem patvēruma meklētājiem Latvijā ik gadu ierodas vairāki tūkstoši ārzemnieku, kuri sekmīgi integrējas sabiedrībā, apgūstot valodu un uzsākot darba gaitas vai studijas. Līdz ar to, sabiedrības attieksme ir viens no atslēgas vārdiem, jo imigrantu plūsma palielināsies.

Arī Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans uzsvēra kopējo darbaspēka trūkumu. Daļu no pieejamām vakancēm var aizpildīt remigranti, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā. Kā liecina dati, remigranti gada laikā pēc atgriešanās uzrāda ļoti augstu nodarbinātības līmeni, līdz ar to, tas ir noderīgs pienesums Latvijas sabiedrībai. Katrs piektais strādā kā pašnodarbinātais vai kļūst par uzņēmēju, uzlabojot ekonomisko situāciju. Lielākoties atgriešanās notiek emocionālu iemeslu dēļ un par dzīvesvietu izvēlas ne tikai Rīgu, bet gan savu dzimto pilsētu. Līdz ar to būtu jādomā par dažādiem atbalsta mehānismiem uzreiz pēc atgriešanās.

Providus pētniece Agnese Lāce informēja pētījumi rāda, ka Latvijā ir visnegatīvākā attieksme starp Eiropas Savienības valstīm attiecībā uz imigrantiem. Tiek uzskatīts, ka imigranti rada apdraudējumu, tādēļ ir nevēlami. Līdz ar to Agnese Lāce norāda, ka sabiedrības attieksmes uzlabošana pret imigrantiem jāskata kā ilgtermiņa process, kuru vienā dienā izmainīt nevar. Līdz ar to, imigrācijas politikai vajadzētu būt pretimnākošai, lai tas mainītu arī sabiedrības uzskatus.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma rosināja informēt Nodarbinātības padomi kopsēdē izskatītajiem jautājumiem - globālo migrāciju un tās ietekmi uz Latviju.

Plašāk prezentācijas skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=26.04.2017