Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsākot sēdi, informēja, ka viņam ir bažas par to, ka valsts parāda apjoms ir būtiski pieaudzis - pirms trim gadiem tas bija 10 miljardi eiro, bet nākamajā gadā tas tiek prognozēts 17 miljardu eiro līmenī, kas ir vairāk nekā 50% no IKP.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs U. Rutkaste informēja, ka Latvijas valsts parāda līmenis salīdzinājumā ar citām valstīm ir diezgan labā līmenī, kas gan nenozīmē, kas tas jāpalielina. Piebilstot, ka, pieaugot procentu likmēm, nākotnē varētu rasties bažas arī par atsevišķu eirozonu valstu parādu ilgtspēju. Latvija šīs krīzes laikā makroekonomiski jūtas diezgan komfortabli, valdība var aizņemties diezgan izdevīgi un sniegt ekonomikai atbalstu.
Tajā pašā laikā ir svarīgi apzināties, ka ir atbalstāms vienreizējs atbalsts ekonomikai krīzē, bet nebūtu atbalstāma dažāda ikdienas vajadzību finansēšana uz budžeta deficīta rēķina, jo ar šādiem lēmumiem mēs uzliktu valsts parāda apjomu uz augošas trajektorijas. U. Rutkaste iesaka tajā laikā, kad ekonomika ir spēcīga un nav nepieciešams fiskālais atbalsts, domāt par fiskālo disciplīnu un budžeta deficīta samazināšanu.
U. Rutkaste sacīja, ka procentu likmes necelsies strauji uzreiz, jo parādzīmes tiek izlaistas uz dažādiem termiņiem un Valsts kase seko līdzi, lai termiņstruktūra laika skalā ir sadalīta sabalansēta, lai lielākā daļa parāda nav jāfinansē viena vai divu gadu laikā. Tas ir sadalīts daudzu gadu garumā, tādēļ likmju celšanās gadījumā visā parāda apjomā tas atspoguļotos tikai pēc ilga laika. Rezultātā finansēšanas izmaksu šoks nebūs pēkšņs, būs zināms laiks pielāgoties un veikt zināmas korekcijas fiskālajā politikā, lai šo gaidāmo šoku mēģinātu pēc iespējas veiksmīgāk absorbēt. Tas arī notiek šobrīd ar valsts finansēšanas izmaksām. Valsts parāda struktūra veidota tā, lai minimizētu finansēšanas izmaksu pieauguma šoku
Šobrīd finansēšanas izmaksas ir zemas, faktiski tuvas Francijas līmenim un veselai virknei lielo eirozonas valstu. Kopumā Latvija izskatās samērā labi, un tas ir tādēļ, ka makroekonomiskā politika ir stabila un parāda līmenis ir pieņemamā līmenī.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzklausot sniegto informāciju, secināja, ka viņa bažas ir kliedētas par augošo valsts apmēra līmeni un tā potenciālajām izmaksām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē uzklausīja Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, kuri informēja par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu tendencēm un prognozēm, kā arī priekšlikumiem situācijas risināšanai. Tika pārrunāts iecerētais atbalsta palielinājums aizsargātiem lietotājiem, to no 2022. gada paredzot 20 eiro apmērā daudzbērnu ģimenēm (šobrīd – 10 eiro) un 15 eiro (šobrīd – piecu eiro) apmērā trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti un personām ar I invaliditātes grupu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra jautājumu par gāzes rezervēm Inčukalna gāzes krātuvē, ka ir būtiski mazināt satraukumu sabiedrībā. Nepieciešams skaidrot, kādiem apstākļiem iestājoties, gāzes rezerves varētu nebūt pietiekamas, un jāuzrāda konkrēti aprēķini.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja, ka Inčukalna gāzes krātuve ir piepildīta par 80 procentiem.
Tāpat deputāti lēma aicināt valdību izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli elektroenerģijai un dabasgāzei.
Ņemot vērā straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija rosina valdību palielināt atbalstu aizsargātiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, kā arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku.
KOMISIJAS LĒMUMS
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma uzticēt valdībai izvērtēt iespēju palielināt atbalstu elektroenerģijas rēķinu segšanai maznodrošinātām un ģimenēm ar vairākiem bērniem kā arī izvērtēt uz apkures sezonu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) energoresursiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji iepazīstināja ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un “Fit for 55” pakotnes iespējamo ietekme uz Latvijas transporta sektora attīstību. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90%. un Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu pakotni, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu un līdzsvarotu satvaru ES klimata mērķu sasniegšanai, paredzot pasākumus klimata, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības un nodokļu jomā, lai Eiropas Savienība būtu gatava līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Uzklausot ministriju pārstāvju sniegto informāciju komisijas deputāti, secināja, ka ir daudz pasākumi vairākās jomās, kurās varētu panākt zaļā kursa izvirzītos mērķus, bet nav skaidrs, kādi tieši pasākumi tiks īstenoti, cik tie izmaksās un ko ar tiem sasniegs.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija ir uzņēmusies konkrētas saistības, tāpēc runāt vispārīgi vairs nevaram atļauties. Ir konkrēti mērķi, tāpēc no katras ministrijas sagaidu konkrētus aprēķinus - ko plānots darīt, kāds ir sasniedzamais rezultāts, cik tas maksās un kāds ir finansējuma avots.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija no ministrijām sagaida konkrētus aprēķinus par Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un vairs nepieņems vispārīgas prezentācijas.
V.Dombrovskis piebilda, ka pagaidām Ilgtspējīgas attīstības komisija uz vairākiem mēnešiem neskatīs ministriju plānotos pasākumus zaļā kursa mērķu sasniegšanai, taču pēc tam atkal aicinās ministrijas ar konkrētiem aprēķiniem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji un deputāti turpināja diskutēt, kāpēc aizvien FM nav izstrādājusi valsts nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem.
FM parlamentārais sekretārs A.Zakatistovs skaidroja, ka Covid-19 laikā notika nodokļu politikas koriģēšana, kā arī politiski koalīcijas iekšienē šobrīd ir citas prioritātes un Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde 2021.-2025.gadam ir atlikta ar valdības lēmumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskus uzdeva jautājumu, vai FM ir dots uzdevums, līdz kuram datumam valsts nodokļu politikas pamatnostādnes jāizstrādā, uz ko tika saņemta noraidoša atbilde.
FM Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos
I. Šņucins skaidroja, ka cits datums šobrīd nav noteikts, vienlaikus akcentējot, ka jauns politikas cikls sāksies ar jauna parlamenta ievēlēšanu.
Pieaicinātās personas un deputāti sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, kā arī nodokļu politiku transporta jomā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa ietvaros izvirzītos mērķus.
A.Zakatistovs sacīja, ka valsts nodokļu politikas pamatvērtības un mērķi joprojām ir konkurētspējas veicināšana un darbaspēka nodokļu samazināšana, sociālā aizsardzība un pakalpojumu pieejamība, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšana un nodokļu sloga pārnešana uz patēriņa un īpašuma nodokļiem.
V. Dombrovskis informēja, ka nopietnas bažas rada tas, ka pagaidām nav paredzētas nekādas izmaiņas nodokļu politikā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa ietvaros izvirzītos mērķus, par kuru izpildi Latvija ir uzņēmusies saistības.
V. Dombrovskis uzsvēra, ka sabiedrībai ir jābūt informētai par valsts nodokļu politiku tuvākajiem gadiem un komisija turpinās rūpīgi sekot Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam iekļauto mērķu izpildei.
KOMISIJAS LĒMUMS
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam, aicinot valdību, noteikt konkrētu datumu, līdz kuram Finanšu ministrijai jāizstrādā Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025.gadam.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrija Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane iepazīstināja deputātus ar informatīvā ziņojuma "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025."izpētes rezultātiem.
O. Feldmane atzina, ka nozare šogad "pietuvojusies sarkanajai robežai", taču tas nenotiek apjomu pieauguma dēļ, bet no tā, ka pērn no kopējā būvniecības apjoma 2,4 miljardu eiro apmērā publiskais pasūtījums veidoja ap 1,2 miljardiem eiro, bet šogad viss publiskais pasūtījums ir tikai 840 miljoni eiro. Galvenais risks ir būvmateriālu cenu kāpums, taču tas ir atkarīgs no norisēm pasaules tirgos. Tāpat izmaksas cēlusi straujā ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana nozarē trīs gadu laikā no 40% uz 28%," uzsvēra Feldmane. Ekonomikas ministrija nepārtraukti uzrauga publiskā pasūtījuma apjomu, lai vienā gadā netiktu sākti četri vai pieci milzīgi projekti. Šobrīd Ekonomikas ministrija neredz nekādu pamatu no valsts puses mākslīgi apturēt infrastruktūras būvniecību. Tas var izraisīs ievērojamu apjomu kritumu un cita veida krīzi.
EM veiktajā pētījumā secināts, ka būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā lielāko pieaugumu. Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirms pandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu par 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa piekrita Ekonomikas ministrijas secinājumam, ka pārkaršanas riski būvniecības nozarē patlaban ir ievērojami mazāki nekā 2007.-2008.gadā gan apjomu, gan cēloņu ziņā. Šajā secinājumā nav ņemts vērā, ka 2022.-2023.gadā būvniecības apjomiem gaidāms straujš lēciens, jo plānojas liels publisko pasūtījumu apjoma pieaugums. Riski caur reālo apjomu pieaugumu ir nenovērtēti un jāņem vērā, ka 2022.gadā pārkaršanas riski pieaugs valsts pasūtījumu pieauguma dēļ.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons komisijas deputātiem pastāstīja, ka pēc nozares prognozēm cenu kāpums ir īstermiņa, kamēr tas ir zem 10% līmeņa, to var uzskatīt par normālu. Ir mērķis kāpināt būvniecības apjomus līdz trīs miljardiem eiro gadā, un tas nozīmētu veselīgu 5% pieaugumu katru gadu. Lielāka problēma ir tā, ka Finanšu ministrija ignorē aicinājumus izveidot publisko pasūtījumu prognozi gadam vai diviem. Nozare joprojām nezina, kādi publiskie pasūtījumi būs nākamgad un kāds būs ES fondu sadalījums projektiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pētījumā "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025" ietvertajām ekspertu prognozēm būvniecības nozare patlaban jau ir gandrīz uz pārkaršanas robežas, tāpēc komisijas vārdā aicinās valdību pārapdrošināties pret riskiem un ļoti rūpīgi izvērtēt jebkuras jaunas būvniecības ieceres nepieciešamību.
Tāpat Ilgtspējīgas attīstības komisija lūgs Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.
KOMISIJAS LĒMUMS
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam, aicinot valdību, un Finanšu ministriju būt piesardzīgiem vērtējot jaunu projektu iniciatīvas būvniecības nozarē, lai izvairītos no pārkaršanas riskiem.
Komisija nolēma lūgt Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.
Vairāk rakstu...
