Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji iepazīstināja Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus ar ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību. Jau sesto reizi divu gadu laikā komisija skata jautājumu par Dzimstības stratēģijas 2021. – 2027.gadam “Ģimene – Latvija – 2030” izstrādi. Izstrādājot ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību, galvenie izaicinājumi no ministrijas puses ir sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās un darbspējas vecuma iedzīvotāju migrācija. LM uzskata, ka pasākumi, kas vērsti uz dzimstības veicināšanu, neglābs demogrāfisko situāciju Latvijā. Tāpēc ir izstrādājusi pasākumus, kas būtu jāievieš. Steidzamie pasākumi būtu ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā, mājokļa jautājumi (īpaši reģionos), pirmsskolas izglītības pieejamība, bērna veselības aprūpes pieejamība, dzimumu līdztiesības pasākumi. Sekundārie pasākumi būtu profesionālā izaugsme un mūžizglītība, bērnu pieskatīšanas nodrošināšana augstskolās, kvalificēta darbaspēka piesaiste Latvijai, remigrācijas jautājumi – saiknes uzturēšana ar Latviju, vecāka gada gājuma iedzīvotāju noturēšana darba tirgū. Nepieciešama visaptveroša pieeja, lai radītu vidi, kas motivē cilvēkiem realizēt savas dzīves mērķus un saskaņot ģimenes, privāto un profesionālo dzīvi. Tas ietver ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā, materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, priekšlaicīgas mirstības mazināšana un emigrācijas mazināšana.

 LM ziņojumā ir noteikusi trīs rīcības virzienus, ka ikviens bērns ir vērtība, kvalitatīva dzīves vide, iedzīvotāju migrācija un remigrācijas vecināšana. Noteikts ir atbalsts bērna ienākšanai ģimenē, gan pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpe, kā arī attīstības un izglītības pakalpojumi. Ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšana ietvers ģimenes vērtību spēcināšanu sabiedrībā, finansiālo stabilitāti, piemērota dzīvesvieta, ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika, darba un ģimenes dzīves līdzsvars. Kvalitatīva dzīves vides pasākumi būs orientēti uz veselīgu un drošu dzīvi, sabiedrības izglītošana par veselīga dzīvesveida nozīmi, kvalitatīvi veselības pakalpojumi, mazināti ārējo nāves cēloņu riski, kvalitatīvs izglītības pakalpojumu piedāvājums, pieejamas saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, ilgtspējīga infrastruktūra iedzīvotājiem un ekonomikai un droši dzīves apstākļi. Informācijas pieejamība, atbalsts remigrācijas un integrācijas procesā, kā arī plāns darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam īstenošanā.

 LM informēja par tuvākajām rīcībām, ka 10. septembrī ziņojums ir nosūtīts saskaņošanai un papildināšanai ministrijām, oktobrī tiesību aktu portālā nodots publiskajai apspriešanai, oktobrī tiesību aktu portālā nodots atzinuma sniegšanai nozaru ministrijām, ziņojuma izskatīšana Demogrāfisko lietu padomē, ziņojuma iesniegšana Ministru kabinetā un pasākumu īstenošanas pārraudzība notiks iesaistot, Demogrāfisko lietu padomi.

 Uzklausot ministrijas pārstāvju ziņojumu, deputāti secināja, ka nav pieejams informatīvais ziņojumu “Par demogrāfiskās politikas attīstību” un ministriju iesūtītie priekšlikumi jaunām iniciatīvām demogrāfijas politikas attīstībai.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics iepazīstina komisijas deputātus ar komisijas darba plānu 2024.gada 2 pusgadam. Komisijas deputāti atbalsta piedāvātās tēmas:

 ·         Progress Dzimstības stratēģijas 2021. – 2027.gadam “Ģimene – Latvija – 2030” izstrādē,

 ·         Informatīvs ziņojums “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā”,

 ·         Latvijas darba tirgus: vidēja un ilgtermiņa prognozes,

 ·         Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījuma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021. -2027.gadam,

 ·         Informatīvs ziņojums par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti,

 ·         Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un  Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam dokumentu izstrāde,

 ·         NAP2027 rīcības virziena mērķa indikatoru aizstāšana ar citiem rādītājiem,

 ·         NVO iesaiste Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā. Eiropas ilgtspējīgas attīstības nedēļas ietvarā no 18.septembra līdz 8.oktobrim.

 Divas konferences 2025.gadā:

 ·         Par augstākās izglītības lomu valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā aktuālajā globālajā situācijā, tostarp pievēršoties pārvaldības, investīciju, partnerības un finansēšanas jautājumiem.

 ·         Latvijas bioloģiskās daudzveidības ceļa karte.

 Deputāte I. Kalniņa piedāvā izskatīt LIAA paveikto investīciju piesaistē no Ziemeļeiropas un Eiropas 2021. – 2023. gadā. Deputāti atbalsta. Deputāti atbalsta, kad tiks izskatīti jautājumi par darbu tirgu: vidēja un ilgtermiņa prognozēm un NVO iesaisti Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā uzaicināt diasporas pārstāvjus.

 Deputāts M. Felss ierosina izskatīt jautājumu, par produktīvu, modernu un ilgtspējīgu lauksaimniecību Latvijā uzklausot lauksaimnieku organizācijas, kā viņiem ir veicies šajā jaunajā stratēģiskās plānošanas periodā, kā tas ir veicinājis strādāt inovatīvāk un produktīvāk. Deputāti atbalsta ierosināju, ka šo tēmu izskatīsim novembra beigās.

 Deputāte A. Ņenaševa ierosina konferenču organizēšanā piesaistīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisiju. Deputāti atbalsta. Ierosina runājot par ūdeņu ilgtspēju sasaistīt ar lauksaimniecību, kā daudzi pētījumi pierāda, ka lielākais piesārņotājs dabā ir lauksaimniecība. Deputāti ierosina, kad tiks runāts pat minētām tēmām uzaicināt visas ieinteresētās puses.

 Deputāts E. Teirumnieks ierosina runāt par inovācijām kopumā, jo šobrīd Latvija ar inovāciju ieviešanu ražošanā un uzņēmējdarbībā kopumā atpaliek no citām Eiropas valstīm. Nākamais jautājums attiecībā uz dabas resursiem ir kūdras jautājums, ko vajadzētu apskatīt ilgtermiņā. Latgales apakškomisijā tiek vairāk runāts par Latgales plānošanas reģionu, bet ierosina apskatīt arī citus plānošanas reģionus. Deputāti atbalsta izskatīt jautājumu par Latvijas ceļu infrastruktūru un jautājumu par kūdras izmantošanu ilgtermiņā.

 Deputāte M. Lūse ierosina izbraukuma sēdi netālu no Rīgas, kas būtu jādara, lai uzlabotu mazo upju stāvokli. Deputāti atbalsta izskatīt jautājumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām (plūdi, vētras).

Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – komisija) un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas (turpmāk – apakškomisija) kopsēdē deputāti uzklausīja Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) ziņojumu par progresu dzimstības stratēģijas izstrādē.

 2024.gada 14.februārī komisijas un apakškomisijas deputāti nodeva LM Tautas ataudzes stratēģija Ģimene – Latvija – 2030(2050), kā dokumentu, kuru izmantot turpmākās demogrāfijas, tajā skaitā dzimstības, politikas dokumentu izstrādē un lūdza informēt komisiju par Tautas ataudzes stratēģija Ģimene – Latvija – 2030(2050) dokumenta izmantošanu tālākajam darbam līdz 2024.gada 12.jūnijam.

 LM pārstāve D. Jakaite skaidroja, ka darbs pie demogrāfijas plāna notiek. Ministrijas un nevalstiskās organizācijas ir iesniegušas savus priekšlikumus, kas tiek izvērtēti.

 Valsts kancelejas pārstāve I. Leja norādīja, ka ministrijas priekšlikumu uztvērušas dažādi – ir ļoti detalizēti priekšlikumi, ņemot vērā arī iepriekš izstrādāto "Tautas ataudzes stratēģiju", ir arī mazāk detalizēti priekšlikumi. Šobrīd dati ir apkopoti, iezīmējot jau prioritātes un vīzijas, uz ko jātiecas, un notiek darbs pie formulējumu izstrādes, lai pēc Jāņiem ministrijas, NVO un zinātniskās organizācijas varētu apspriest. Informēja, ka plāns varētu būt gatavs uz jūlija sākumu, tad arī būs detalizētāks piedāvājums.

 Valsts kancelejas pārstāvis V. Vesperis norādīja, ka jaunākie dati par GMI indeksu rāda nelielu uzlabojumu, samazinājies arī bērnu nabadzības indekss, bet vairāki ir pasliktinājušies, piemēram, nabadzības risks ģimenēm, kur bērnu audzina viens apgādnieks. Tas, viņaprāt, liecina, ka dzimstības jautājumiem ir jāvelta pastiprināta uzmanība, lai situāciju uzlabotu.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrēvics norādīja, ka Latvijā kopš 2017.gada attiecībā uz dzimstības veicināšanu nav bijis neviens stratēģisks dokuments ir pēdējais brīdis šo jautājumu pacelt prioritārā līmenī. Arī nevalstiskās organizācijas ir skubinājušas ministrijas strādāt pie demogrāfiju veicinoša dokumenta izstrādes, un gaidīsim, kā informēja Valsts kancelejai, ka jūnija beigās šo plānu prezentēs valdībā.

 Komisija un apakškomisija secināja, ka nav saņēmuši atbildes uz to, kas notiek ar dzimstības stratēģiju, tāpēc deputāti vienojās par atkārtotu kopsēdi 2024.gada 4.septembrī, lai konkrēti uzklausītu ziņojumu par demogrāfiju veicinošo dokumentu izstrādi.

Valsts kancelejas pārstāvji iepazīstināja Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus ar Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam, mērķu sasniegšanas progresu un ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Nacionālo attīstības plānošanas dokumenta īstenošanas un Latvija2030 mērķu sasniegšanas progresa novērtējuma metodikā tiek izmantots mērķa indikatora grafiskais novērtējums. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ietver septiņus stratēģisko mērķu indikatorus. Divi no tiem ir kompleksi starptautiskie valstu reitingi, bet pārējie pieci indikatori raksturo demogrāfijas, ekonomisko aktivitāti, ienākumu līmeni un ienākumu nevienlīdzību, dabas resursu patēriņu.

 Secināms, ka Latvijas vieta pēdējos četros gados tautas attīstības indeksa valstu rangu sarakstā tikpat kā nav mainījusies, kas liecina par to, ka nepieciešamas papildu pūles un ieguldījumi izglītības un veselības nozarēs, kā arī tautsaimniecības izaugsmē. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam kā stratēģiskais mērķis tika ietverts arī globālās konkurētspējas indekss, paredzot, ka šī indeksa valstu rangā Latvija 2030. gadā būs augstāk par četrdesmito vietu pasaulē. Pēc 2020. gada nav pieejama informācija par globālās konkurētspējas indeksa aprēķiniem, tādēļ šis rādītājs Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas novērtēšanai vairs nav pieejams.

  Nacionālā attīstības plāna NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi: produktivitāte un ienākumi, vienlīdzības iespējas, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība. NAP2027 rīcības virzieni progresa kopsavilkumā var redzēt, ka no 146 vērtējumiem 58 (39.7%) ir vērtējami labi, 22 (15.1%) virzība uz mērķi ir pozitīva, tomēr nepietiekama, 15 (10.3%) virzība uz mērķi nenotiek, indikatora vērtība svārstās ap bāzes vērtību, 10 ( 6.8%) virzība ir pretēja mērķim, mērķa sasniegšanas varbūtība zema, 25 (17%) virzība ir diametrāli pretēja mērķim, mērķa sasniegšana nebūs iespējama un 16 (11%) virzība nav novērtējama, jo nav pieejami jaunāki dati. NAP2027 stratēģisko mērķu sasniegšanā vairākumā gadījumu ir virzība uz mērķu sasniegšanu, tomēr satraukumu rada, ka IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju pieaug lēni un tikai pakāpeniski notiek sociālekonomiskā izlīdzināšanās (kohēzija) ar attīstītākajām ES dalībvalstīm. Vājākais sniegums redzams rīcības virzienu «Stipras ģimenes paaudzēs» un   «Kapitāls un uzņēmējdarbības vide» mērķu sasniegšanā. Ievērojami samazinās dzimstības radītāji, kā iemesls varētu būt nedrošības sajūta sabiedrībā (Covid-19 pandēmijas periods, ekonomikas sabremzēšanās, Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai, ģeopolitiskā situācija). Nepietiekama un sarūkoša banku kreditēšana, kā arī vāji attīstītais kapitāla tirgus traucē investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai un kavē straujāku tautsaimniecības attīstību. Jābūt mērķtiecīgākai politikai sabiedrības savstarpējās uzticēšanās palielināšanai un nabadzības riska un nevienlīdzības (ienākumu, teritoriālās) mazināšanai. Vairāk, kā pusei (54,1%) NAP mērķu ir augsta sasniegšanas varbūtība, vienlaikus mērķtiecīgāka politika jāīsteno un vairāk resursu jāvelta rīcības virzienos "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", "Stipras ģimenes paaudzēs", "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība", "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" un "Daba un vide – zaļais kurss", kuros ir lielākais negatīvo attīstības tendenču īpatsvars.

 Informēja, ka 2024.gada 13.jūnijā Ministru prezidente Saeimā ziņos par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.