Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece enerģētikas jautājumos L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Plāns ir apstiprināts 2020. gadā, balstoties uz 2018. gada datiem. Kā ilgtermiņa mērķi attīstītai un klimatneitrālai tautsaimniecībai tajā paredzēta resursu efektivitātes uzlabošana, to pietiekamība un dažādība, fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un atjaunojamo resursu plašāka izmantošana.
Aktualizējot plānu jāņem vērā jauni ES mērķi t.sk.Zaļais kurss, FitFor55, klimatneitralitāte2050, enerģētikas sektora pārmaiņas ES, Latvijā un tautsaimniecības pārmaiņas Latvijā.
Ilgtspējīgas attīstības komisija deputāti diskutēja, ka mērķi nacionālās enerģētikas un klimata jomā ir jāpārskata
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka savas korekcijas ir ieviesusi arī Covid 19 pandēmija, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ambiciozais Latvijas attīstības plāns par ekonomikas transformāciju nav īstenojams bez salāgošanas ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Šobrīd tas nenotiek. Plāns ir, bet tas noteikti ir uzlabojams, precizējams. Līdz ar to mēs pat nezinām, kā ekonomiskā izaugsme būs iespējama, ja mums nav skaidri spēles noteikumi, rīcības plāns saistībā ar klimata prasībām. Tas ļoti būtiski ietekmēs gan resursus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību kopumā. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, kāds, ņemot vērā šīs prasības, būs mūsu ekonomiskās izaugsmes patiesais ceļš. Tāpat būtiski, kāda Latvijā nākotnē būs bāzes slodzes elektroenerģijas nodrošināšanas tehnoloģija – vai tā būs atomenerģija vai akumulētā atjaunojama energoresursu enerģija, vai ūdeņradis vai kāda cita enerģija.
Pārresoru koordinācijas centra(PKC) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar NAP2027 stratēģiskiem mērķiem, prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem, kā sasniegt NAP2027 izvirzītos mērķus.
Diskusijas laikā komisijas deputāti pārrunāja vai NAP2027 izvirzītos stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus, uzdevumus izdosies sasniegt 2027.gadā veicot plāna izvērtējumu ik pa diviem gadiem. Covid 19 krīze, ģeopolitiskā situācija Ukrainā un enerģētikas krīze, liek izdarīt ļoti nopietnus secinājumus - vai NAP2027 izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rādītāji nav precizējami.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis informēja, ka Statistikas pārvalde ir veikusi Latvijas uzņēmumu aptauju. Aptaujā ir izmantota informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pēc informācijas no Valsts ieņēmuma dienesta uz aptauju ir atbildējuši simts uzņēmumi, no kuriem tikai 10 ir veikuši investīcijas.
Deputāti pievērsa uzmanību rīcības virzienam par zinātnes izcilību sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai. Pēc sniegtās informācijas finansējums pētniecībai un attīstībai valstī ir zems un Latvija atpaliek no citām valstīm.
Deputāti norāda, ka informācija varētu būt maldīga, jo ir liels birokrātiskais slogs un uzņēmumi neuzrāda patiesos datus, cik viņi investējuši pētniecībā un attīstībā. Lielākā daļa uzņēmumi, kā birokrātisku slogu norāda vienādu datu pieprasīšanu un atspoguļošanu dažādos pārskatos.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics aicināja deputātus rakstīt vēstules Ministru prezidentam, vienu, ka NAP2027 jāizvērtē katru gadu pirms ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas un par to ziņot Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pirms ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas. Otru vēstuli ar lūgumu uzdot ministrijām pārskatīt pārklāšanās funkcijas datu pieprasīšanā uzņēmumiem un rast risinājumu datu savietošanai.
Pārresoru koordinācijas centra(PKC) pārstāvji ziņoja par Latvijas ANO attīstības mērķu 2020. līdz 2030. gadam īstenošanu. Ziņojums šī gada jūlijā tika prezentēts ANO Augsta līmeņa politikas forumā, kas notika Ņujorkā, ASV. Kā norādīja PKC Latvijā, palielinās nodzīvotie mūža gadi, bet samazinās veselīgi nodzīvotie mūža gadi. Ziņojums liecina, ka Latvijā pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem un reģionos ir piesaistītas medicīnas personas.
PKC vadītāja vietnieks V. Vesperis uzsvēra, ka Latvijā ir uzlabojušies tie rādītāji, kas attiecas uz novēršamo mirstību, kad cilvēki iet bojā dažādu ārējo nāves cēloņu rezultātā, kas, tostarp ietekmē arī mūža garumu.
Komentējot secinājumu, ka samazinās veselīgi nodzīvotie mūža gadi, ka tas ir pašvērtējuma rādītājs, kas tiek iegūts no aptaujām, kurās cilvēki ir aicināti novērtēt savu veselību.
Viņš norādīja, ka šis subjektīvais vērtējums pasliktinās, tomēr tas būtu jāvērtē ar zināmu piesardzību, ka nebūt nav tā, ka veselības aprūpē ir izdarīts viss iespējamais, nozares sakārtošanā vēl joprojām ir daudz darāmā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja, ka Latvija no Eiropas ievērojami atpaliek cilvēku dzīves ilgumā. Viņš aicināja PKC sagatavot ziņojumu, kādas ir vajadzības veselības nozarē, kāda metodika ir izmantota ziņojumā un kādi ir patiesie dati.
Uzklausot iepriekšējo sasaukuma paveikto, komisijas priekšsēdētājs lūdz izteikties deputātiem par darba kārtību 14. Saeimā. Komisijas deputāti vienojas, ka 7.decembrī Pārresoru kordinācijas centrs iepazīstinās deputātus ar ziņojumu par Latvijas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu 2020-30 īstenošanu. 14.decembrī Pārresoru kordinācijas centrs iepazīstinās deputātus ar Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027.gadam un 21.decembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas izstrādāto Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam.
Komisijas deputāti ierosināja darba kārtībā iekļaut jautājumus par digitalizāciju, veselību, izglītību, drošību, atkritumu apsaimniekošanu, jaunuzņēmumiem, inovāciju piesaisti, zaļo kursu, klimata mērķiem, enerģētiku u.c.
2022.gada 24. novembrī par 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts Uģis Mitrevics,
par komisijas priekšsēdētāja biedru Andris Kulbergs un par komisijas sekretāri Anita Brakovska.
Vairāk rakstu...
