Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē LIAA informēja, ka LIAA kapacitātes stiprināšana risinātu problēmas, kas saistītas ar atalgojuma sistēmu, augstu darbinieku mainību un problemātisku darbinieku noturēšanu, elastības trūkumu attiecībā uz jaunu atbalsta instrumentu un pakalpojumu izveidi, kā arī kompetenču fragmentāciju. Plāns aģentūras darbības uzlabošanai paredz to pārveidot par nodibinājumu, kas tiktu veidots uz atsevišķa likuma pamata. LIAA un Ekonomikas ministrija (EM) vēlas panākt, lai aģentūra būtu izņēmums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, tādējādi iestādi padarot elastīgāku. Aģentūras kapacitātes stiprināšanai ieplānots pieprasīt vienreizēju mantisko ieguldījumu nekustamajā īpašumā Pērses ielā 2, Rīgā, 8,75 miljonu eiro apmērā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis aicināja komisijas deputātus nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu valdību stiprināt LIAA kapacitāti.
LIAA mērķis ir palīdzēt augt uzņēmumiem, sākot no labas un perspektīvas idejas līdz pat pasaules līmeņa atpazīstamībai eksporta tirgos. LIAA piedāvā atbalstu uzņēmējiem, kas meklē noieta tirgus ārvalstīs un aicina izmantot aģentūras piedāvātos pakalpojumus - dibināt jaunus kontaktus tirdzniecības misijās, nacionālajos stendos, kontaktbiržās, individuālajās vizītēs un apmeklēt eksporta seminārus. Investīciju piesaistes jomā LIAA veicina uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu normatīvo aktu izstrādi, kā arī iestājas par stabilu nodokļu politiku, kvalificēta darbaspēka, infrastruktūras un atbalsta instrumentu pieejamību.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis akcentēja, ka LIAA darbojas, lai palīdzētu uzņēmumiem izaugt par lielām un starptautiskos tirgos atpazīstamām kompānijām, tādējādi aģentūrai būtu jāspēj atbalstīt bez darba palikušos uzņēmumus, sniedzot visu aktuālo informāciju par iespējām iekļauties jaunos tirgos un pārorientēt savu uzņēmējdarbību. Ar investoriem visos iespējamajos veidos ir jārunā, ar viņiem ir jākomunicē. Ir divi ceļi, kā uzlabot investīciju piesaisti, proti, pārrunāt iespējas ar atbildīgajām instancēm vai uzrunāt tos uzņēmumus, kurus mēs vēlētos piesaistīt, un uzdot jautājumu, kas jādara, lai šie uzņēmumi būtu ieinteresēti investēt Latvijā. Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ ieviestās sankcijas neapšaubāmi ietekmēs arī mūsu iedzīvotājus, īpaši jau tos, kuri dzīvo Latgales reģionā un kuriem bija darbs uzņēmumos, kas saistīti ar Krieviju vai Baltkrieviju. Tāpēc ir svarīgi, ka jau tagad Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būtu konkrēti priekšlikumi X stundai – piedāvājums cilvēkiem un uzņēmējiem, kuriem vairs nav darba.
Ilgtspējīgas attīstības komisija plāno vērsties pie valdības ar aicinājumu uzdot LIAA tuvākajā laikā sniegt savu izvērtējumu tam, kas jādara, lai proaktīvi uzrunātu to auditoriju, kas vēl nemeklē vietu, kur pārcelt savu ražošanu, bet drīz to varētu darīt. Tāpat komisija aicināja izvērtēt iespējas, kā maksimāli ātri nodrošināt darbavietas tiem, kas tās varētu zaudēt saistībā ar Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latgales kongresa pārstāvji iepazīstināja deputātus ar Latgales kongresa priekšlikumus. Latgales kongress notika 2022. gada 27.aprīlī un 28.aprīlī ar tēmu "Latgaliskuma kods Eiropā - no valodas līdz ekonomikai".
Latgales kongresā tika pausts aicinājums piešķirt līdzekļus latgaliešu valodas un novada mācības attīstīšanai skolās.
Kongress ieteica nodrošināt latgaliešu valodu un novada mācību Latgales reģiona skolās vismaz vienu līdz divas stundas nedēļā katrā no izglītības posmiem. Saeimas deputāte un Latgales kongresa pārstāve Ilga Šuplinska ziņoja, ka, ja pieņem, ka pedagoga slodzes atalgojums būs 900 eiro, apjoms būs divas stundas katrā no posmiem, tad nepieciešami 799 200 eiro no valsts budžeta katru gadu.
Kongress piedāvāja arī Latvijas Televīzijas pirmajam kanālam nodrošināt vismaz 10% raidlaika latgaliešu valodā katru dienu, kā arī izveidot regulārus raidījumus televīzijas programmās, izmantojot Latgales multimediju studijas un neatkarīgo producentu iestrādnes. I. Šuplinska komisijas sēdē atzina, ka šo punktu nav izdevies īstenot.
Tāpat kongresā pausts aicinājums izveidot valsts finansētu radio programmu latgaliešu valodā sabiedriskajā medijā.
Viens no priekšlikumiem, ko kongress piedāvāja, ir valstī īstenot reģionālo reformu, izveidojot administratīvos reģionus: Latgali, Vidzemi, Kurzemi un Zemgali, kā arī Varakļānu novadu iekļaut Latgales plānošanas reģionā, Latgales vēlēšanu apgabalā un valsts pārvaldes Latgales teritoriālajās struktūrās.
Kā viens no priekšlikumiem ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai ir ieviest papildu attīstības koeficientu valsts atbalstam visās nozarēs, tai skaitā "Eiropas zaļā kursa" ieviešanai, enerģētikai, lauksaimniecībai, rūpniecībai.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos R. Lapiņš sēdē apgalvoja, ka atbalsts reģioniem pašlaik ir labi sakārtots. Cilvēki uzskata, ka vienkāršāk ir atbraukt uz Rīgu un realizēt projektu galvaspilsētā. Arī biznesa inkubatoru instruments lielā mērā ir atkarīgs no personāla. Ir vietas, kur inkubatori strādā, bet ir, kur nestrādā. Šai vietai ir jātop par iedrošinājumu attīstīt uzņēmumu, ka "uz papīra" viss ir kārtībā, bet dzīvē daudz kas nestrādā.
Malnavas koledžas direktore S. Ežmale uzskata, ka finansējuma apjoms pret ieguldījuma apjomu ir pārāk nesamērīgs, lai iedzīvotāji startētu konkursos, ka varbūt vērts skatīties šajā virzienā, jo tad cilvēki skatītos arī šo atbalstu. Kopīgiem spēkiem jāstrādā ar nozaru ministrijām.
I. Šuplinska sēdē informēja, ka kongresa rīkotāji saskārās ar finanšu problēmām kongresa organizēšanai. Latgales kongresa izmaksas sasniedza 46 395 eiro.
Kongress ir piedāvājis plānu pieciem gadiem. Latgales kongresa lēmumu izpildes uzraudzībai izveidota izpildes padome, kuras uzdevums ir paātrināt un vērtēt pieņemto prasību izpildi, sniegt pārskatus un rezolūcijas īstenošanas gaitu sabiedrībai. Izpildes padomes biroja darbības nodrošināšanai nepieciešams 41 640 eiro gadā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis pozitīvi novērtē, ka mums ir viens reģions, kas noformulējis savas prasības un šīs prasības ir zināmas arī valsts pārvaldes pārstāvjiem. Un ļoti cer, ka arī Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Rīgas reģioni kongresos noformulēs savas prasības un redzējumu, tas kopējam procesam varētu palīdzēt, veidojot mūsu ekonomikas attīstību, reģionu attīstību un inovāciju un to programmas.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas iepazīstināja deputātus ar Saeimas lēmuma “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi” izpildi. 2018.gada 21.jūnijā Saeima uzdod Ministru kabinetam izveidot Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu, kura pamatmērķis ir izveidot vienotu inovāciju pārvaldības un tehnoloģiju pārneses ekosistēmu, lai panāktu straujāku un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības struktūras transformāciju uz tehnoloģiski ietilpīgāku preču un pakalpojumu ražošanu, no kā labumu gūtu visa sabiedrība. Valdības deklarācijā 40.punktā ir ierakstīts, panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli. Valdības rīcības plāna punktos 40.1. izveidot vienu spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus (IZM+EM) un 40.2. saskaņā ar Saeimas 21.06.2018. paziņojumu izveidot no valsts budžeta līdzekļiem finansētu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa projektu atbalstīšanai, tehnoloģiju pārneses procesu veicināšanai un inovācijas atbalsta institucionālā ietvara konsolidēšanai (EM+IZM/FM/VARAM). Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas pamatideja 2018.gadā bija: inovāciju pārvaldības elementu un politikas atbalsta instrumentu koncentrācija, ekonomikas digitālā transformācijas sekmēšana un ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijās (valsts budžeta ikgadējais finansējums vismaz 50 milj. euro). Ieviešanas procesā tika konstatēti ierobežojumi: būtiska ietekme uz valsts budžetu (FM), neatbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam (TM) + LIAA nevar tikt veidota kā ES fondu sadarbības iestāde (FM) un finansējuma demarkācijas un pārklāšanas aspekti (galvenokārt ar ES fondiem).
Ekonomikas ministrija piedāvā konkrētus mērķus, ka inovāciju un pētniecības prioritātes definē RIS3 vadības grupās, ka nepieciešama ilgtermiņa pieeja valsts pētījuma programmu finansēšanai, jārod iespēja vienkāršā veidā pārprofilēt vai atteikties no neperspektīviem projektiem un tiek veidotas sinerģijas ar citu nozaru ministriju valsts pētījumu programmām. Kā arī palielināt finansējumu zinātniekiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzklausot sniegto, informāciju secina, ka par fonda finansējumu viss ir skaidrs, tikai sagaida no ministrijas puses Saeimas lēmuma izpildes atgriezenisko saiti.
Kopsēdes deputāti uzklausa Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidentu Džonu Martinu Talliju, Ditu Ernu Sīli, Edgaru Labsvīru, Ati Migalu (skat. prezentāciju “Par ilgtspējīgu, efektīvu un taisnīgu veselības aprūpes finansēšanu Latvijā” protokola pielikumā).
Notiek diskusija. Diskusijā piedalās un viedokļus izsaka: A.Skride, M. Bondars, V.Dombrovskis, G. Daudze, I. Pimenovs, I. Dūrītis, A. Čakša, D. E. Sīle, E. Labsvīrs, A.Migals, T. Trubača, B. Kņigins, O. Valciņa, V. Keris, I. Aizsilniece, I. Pētersone, J. Kalējs.
Nolemj: 1. Pieņemt zināšanai pieaicināto personu sniegto informāciju.
* Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs M.Bondars informē, ka zemkopības ministrs K.Gerhards ir rakstiski atsaucis savus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1433/Lp13; 2.lasījums, steidzams).
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji deputātus iepazīstināja ar iecerētajiem rīcības virzieniem Eiropas zaļā kursa atbalsta programmas 2021.-2027.gadam īstenošanā un tika pārspriesta Latvijas situācija klimata politikas mērķu sasniegšanā.
Deputāti pārsprieda arī Eiropas zaļā kursa un Latvijas tautsaimniecības interešu salāgošanas iespējas. Komisija atzīmēja, ka konkrētu mērķu nospraušana CO2 samazināšanā ir būtiska arī privātajam sektoram, lai spētu plānot savu turpmāko darbību. Tāpat deputāti pauda cerību jau drīzumā iepazīties ar detalizētu rīcības plānu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk valdības līmenī ir jāpanāk vienošanās par konkrētiem mērķiem noteiktos tautsaimniecības sektoros CO2 izmešu samazināšanā. Noteikt konkrētus CO2 samazināšanas mērķus enerģētikā, transportā un lauksaimniecībā ir ļoti svarīgi, lai ministrijas varētu sākt darbu pie risinājumu izstrādes un izpētes par to, cik šie risinājumi mums izmaksās. Jo ilgāk turpinās nenoteiktība par to, kura ministrija par ko ir atbildīga, jo lielāks risks, ka lēmumi tiks pieņemti pēdējā brīdī, kas nedos laiku uzņēmumiem un sabiedrībai savlaicīgi sagatavoties un pielāgoties.
V.Dombrovskis kā labo piemēru minēja Lietuvu, kura Eiropas zaļā kursa ieviešanai izstrādājusi detalizētu plānu ar sektorāliem mērķiem.
Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk noteikt konkrētus CO2 samazināšanas mērķus enerģētikas, lauksaimniecības un transporta nozarēs.
Vairāk rakstu...
