Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Ilgtspējīgas attīstības komisija turpināja diskusiju par attīstību Latvijas reģionos, uzklausot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM), Ekonomikas ministriju un Luminor bankas pārstāvi.

Luminor bankas ekonomists E. Strautiņš iepazīstina - reģionu ekonomiku cīņa ar gravitāciju 2022. gadā. Tās mērķis ir iegūt teritoriāli un nozaru griezumā detalizētu informāciju par statistiku pieejamo. Ar “eksportu” šajā gadījumā ir domāti pilsētu un novadu uzņēmumu ienākumi no preču un pakalpojumu pārdošanas gan pārējā Latvijā, gan pārējā pasaulē. Mērķis ir vērtēt reģionu attīstības potenciālu, nevis pētīt Latvijas eksporta izcelsmi valsts robežās. Pētījums šo ietekmi vērtē caur algu ienākumu prizmu. Algas veido lielāko daļu ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem uzņēmumu darbības vietās. Vērtējums par eksporta veidotajiem algu ienākumiem ir nozaru sastāvs uz VSAOI datiem par 2356 uzņēmumiem. Aprēķini ir balstīti uz vienkāršu pieņēmumu, ka viss saražotais atlasītajās nozarēs (izņemot IT un biznesa pakalpojumus, kur ir veikta uzņēmumu atlase), tiek pārdots ārpus pašvaldības robežām. Šis pieņēmums ir tuvs realitātei visā Latvijā, izņemot Rīgu, kur pati pilsētai daļai nozaru, jo īpaši pārtikas pārstrādei, ir nozīmīgs tirgus. Citi apstākļi turpretim liedz iespēju “redzēt” daļu Rīgas eksporta ienākumu, raugoties caur uzņēmumu datu prizu, tātad tie nosaka ir pārspīlēti un samazināti. Pētījums ir interesants informācijas avots par pārējām pilsētām un novadiem, bet Rīgas dati ir tikai aptuvens atskaites punkts. Šī metode nav pietiekama, lai izvērtētu lauksaimniecības devumu, veikts tādēļ novērtējums, balstoties uz informāciju par lauksaimniecības ražību un izmantojamām zemes apjoma novadiem, kā arī nozares pievienoto vērtību Latvijā kopumā. Dažas pilsētas labi traucējumiem, pateicoties veiksmīgām nejaušām pagātnē, tai skaitā PSRS periodā un veiksmīgiem turpinājumiem. Latvijā ir pilsētas un novadi, kas var attīstīties pirmkārt kā dzīves vietas, nevis kā ražošanas vai starptautiski tirgojamo pakalpojumu centri. Rīgas attīstība šajā gadsimtā ir bijusi lēnāka nekā Viļņā un Tallinā. Ļoti liela daļa izskaidrojuma ir bijusi pilsētas pārvaldes kvalitāte, šī problēma tiek atrisināta. Rīga ir Baltijā unikāla pilsēta ar tās arhitektūras un dabas vides daudzveidību, atpūtas iespējām reģionā.

VA iepazīstina ar atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībai reģionu reģionālās politikas ietvaros par paveikto unRAM. Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam reģionālā mērķis ir radītos priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskās potenciālas politikas attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot konkurētspēju, kā arī samazinājuma labiekārtošanas risinājumus apdzīvotajā un attīstītajā dzīves vides attīstībā, panākot reģionālā – mazākas plānošanas reģionālā IKP reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016. gadā – 47%). Pašvaldības ir īstenojušas ES fondu naudu uzņēmējdarbības veicināšanai 229 projektos (2016.-2024.), ieguldot 482,5 milj. eiro (ERAF 286,1 milj. eiro). Līdz 2024.gada oktobrim kopā radītas 4889 jaunas darba vietas jeb 62% no projektos līdz 2028.gada decembrim plānotā. Līdz 2024.gada oktobrim kopā piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 352 milj. eiro jeb 70% no projektu līdz 2028.gada decembrim plānotā. Rīgas reģionālā lielākie privātā sektora ieguldījumi. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus 2022. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu dažādiem līdz pat 13 reizēm.

Ekonomikas ministrija iepazīstina ar Latvijas ekonomikas izaugsmi. Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko laboratoriju, ņemot vērā pēdējo gadu straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās stratēģijas, Ekonomikas ministrijas piedāvātā apjoma pārmaiņas 83 miljarda EUR laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam. . To plānots sasniegt, visvairāk kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā. 2000. gada Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz piecas reizes, ierindojot Latviju starp pasaules valstīm ar augstiem ienākumiem. Latvijā ir stabila makrovide un labi kredītreitingi. Ir, protams, arī izaicinājumi, taču atbildīgi politikai ir panākta makroekonomiskā stabilitāte, kas ir nozīmīgs nosacījums ekonomikas noturībai pret ārējiem un iekšējiem šokiem. Latvijā ir vērojams izmaksu konkurētspējas spiediens (pieaug nominālās darba vienības izmaksas un reālais efektīvais valūtas kurss), tomēr ar to saistīto makroekonomiskie riski ir ierobežoti. Par to liecina Latvijas eksporta tirgus daļas ilgtermiņa dinamika, kas joprojām ir pozitīva. Valsts investīcijas ekonomikā, kas kopā ar ES fondu, pastāvīgās Atveseļošanas fonda investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksporta apjoma palielināšanos. Atbalsts tiek sniegts grantu, garantiju, grantu veidā. 2014-2020 plānošanas periodā kopā tika atbalstīti 6658 komersanti, šajā plānošanas periodā līdz 2024.gada 3.ceturksnim kopā ir atbalstīti 692 komersanti. 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti vienojās sasaukt komisijas sēdē, lai diskutētu par Latvijas ekonomikas attīstības reģionu griezumā.

Ilgtspējīgas attīstības komisija šogad kopā ar ekspertiem organizēja par Latvijas ūdeņiem veltītu konferenci, rosinot, Latvijā izveidot ceļa karti saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldībai. Konferences pārvaldības vajadzības, ka ūdeņu pārvaldībai ir jāietver visaptveroša pieeja ūdens ekosistēmas nodrošināšanai, iesaistot ieinteresētās puses, pilnveidojot politikas dokumentus un tiesisko regulējumu, īstenojot pasākumus dabas daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, piesārņojuma kontroles stiprināšanai un ūdeņu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai. Komisijas deputāti uzdeva Ministru kabinetam noteikt vienu institūciju, kura būtu atbildīga par Latvijas ūdeņu ilgtspēju un izstrādāt ceļa karti.

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) iepazīstināja komisijas deputātus ar informatīvo ziņojumu par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti, tajā uzmanību pievēršot jomām, kuras tuvākajos gados nepieciešams īpaši intensīvs darbs.

KEM informatīvajā ziņojumā norāda, ka tikai trešdaļa no visām Latvijas upēm un ezeriem ir labā ekoloģiskā stāvoklī, vēl trešdaļā up un ezeru ir pārāk daudz barības vielu, par ko liecina zilaļģu savairošanās vai kādreiz sastopamo zivju sugu izzušana. Vairāk nekā 40 procentiem upju to gultnes vai krasti ir pārveidoti vai arī to brīvu plūdumu aptur dažādi šķēršļi.

KEM laba ūdens ekoloģiskā stāvokļa nodrošināšanai iecerēta darboties četrās jomās - tiesiskā regulējuma pilnveidošanā, ūdens ekosistēmu noturības veicināšanā, zināšanu un izpratnes veicināšanā, kā arī iesaistīto pušu apzināšanā un iesaistē ūdeņu ilgtspējas nodrošināšanā. Informatīvajā ziņojumā atspoguļotas visas ieceres, lai vienkopus būtu apkopoti būtskākie darbi tuvākajiem gadiem, pastāv arī jau veicinātas aktivitātes virszemes saldūdens ūdensobjektu aizsardzībā un apsaimniekošanā. Ministrija arī norāda, ka ne visa ceļa kartē norādītajām plānotajām iniciatīvām ir pieejams finansējums, daudzos gadījumos tas vēl būs jāpiesaista.

Deputāti novērtē paveikto un ir pārliecināti, ka ministrijas izvirzītie mērķi brīvi plūstoši ūdeņi pietiekamā daudzumā, kas uztur veselīgas un funkcionālas ekosistēmas tiks nodrošināts.

  Latvijā un visā Eiropā no 18.septembra līdz 8.oktobrim norisinās Eiropas ilgtspējīgas nedēļa. Deputāti iepazinās ar nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO), biedrību un nodibinājumu darbību un ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore I. Vaivares deputātu organizāciju, kas apvienojušās 43 biedrības un nodibinājumus, un to uzmanības lokā ir veselības, izglītības, lauksaimniecības, vides, labas pārvaldības, kopienu attīstības un jauniešu aktuāli jautājumi, kā arī privātā sektora ilgtspēja. Organizācija īsteno izglītojošas kampaņas, piemēram, par pārtikas drošību, migrāciju, godīgu nodokļu nomaksu, mežu politiku.

NVO pārstāvji atzīmēja, ka darāmā vēl ir daudz, lai, valsts un nevalstiskajam sektoram katrai sadarbojoties un aktīvi rīkojoties, pasaule, kurā dzīvojam, padarītu drošāku un ilgtspējīgāku. Patlaban ilgtspējas jautājumiem trūkst politiska redzējuma un koordinētas pieejas, nav noteiktas nozaru ilgtspējas politikas un mērķi vai arī tie ir fragmentāri.

Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas Valsts attīstības nodaļas vadītājs V. Vesperis, ka Latvija īsteno 17 Apvienoto Nāciju departaments (turpmāk – AMO) Ilgtspējīgas attīstības mērķi ar savu nozaru politiku, lielākajai daļai uzņēmumu un biedrības – atbilstoši savai darbības jomai un iespējām. Valsts kanceleja ir atbildīga par mērķu īstenošanu valstī.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks A. Pildegovičs, vērtējot NVO ieguldījumu atzīmēja, ka 2022.gada Latvijas ziņojumā ANO par ilgtspējīgas attīstības ieviešanas progresu tika iekļauts arī NVO sektora kopskats, mērķu ieviešanas novērtējums un rekomendācijas. Latvija turpina ieviest 2015.gadā ANO apstiprinātās Ilgtspējīgas attīstības mērķus savā attīstības politikā, demonstrējot līdzsvarotu ekonomiskajai izaugsmei, vides aizsardzībai un sociālajai labklājībai, lai atbalstītu arī citas valstis un labas prakses piemērošanu, lai atbalstītu arī citas valstis uz ilgtspējīgu nākotni.

Ilgtspējīgas attīstības priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka nākamā perioda Latvijas Nacionālās attīstības plāna mugurkaulam un ilgtspējīgai rīcībai katrā no izvirzītajiem mērķiem, un nevalstisko organizāciju iesaistes stratēģisko dokumentu izstrādē būs jābūt noteiktiem, lai sasniegtu labāku rezultātu.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti NVO devumu ilgtspējīgā attīstībā un tā darbībai ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgā attīstībā, ne tikai lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķus, bet arī mūsu šaurāk un katrā no jomām.

Komisijas deputātu nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu pirms ziņojuma izstrādes un publiskā apspriešanā par Latvijas modeļu un metodēm ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas sanāksmēs ar ministrijām iekļauti arī citi sadarbības partneri.

Luminor bankas ekonomists P. Strautiņš iepazīstina deputātus ar Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumu. Pēc pētījuma var secināt ir divas Latvijas ekonomikas. Viena ir Rīgas reģions un otra visa pārējā Latvija. Divu Latviju ekonomikas struktūra krasi atšķiras. 2023. gadā par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu un eksporta nozare. Visā pasaulē pagājušā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā.

 Reģionu attīstība bija dažāda, vislēnāk attīstība bija vērojama Vidzemē, bet vislabāk attīstījās Rīgas reģions. Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%,un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

 Rīgas reģiona eksporta ekonomika bija attīstības līdere arī 2022. gadā pretstatā iepriekšējiem diviem gadiem. Tad pandēmijas ekonomiskie efekti nelabvēlīgāk ietekmēja pakalpojumu nozares, kas dominē galvaspilsētā, turpretim pieprasījums pēc precēm bija neparasti liels.

 Savukārt lēnākā eksporta attīstība pērn bija Vidzemē – pieaugums par 4%, kas galvenokārt ir izskaidrojams ar krīzi meža nozarē, jo īpaši būvgaldniecībā un māju ražošanā, kas Vidzemē ir ļoti attīstītas.

 Reģionu eksporta nozaru ienākumu summa pērn auga par 8%, kas ir lēnāk nekā 2022. gadā, taču pieaugums pirktspējas izteiksmē atkal kļuva pozitīvs, jo krasi samazinājās patēriņa cenu inflācija.

 Pētījumā secināts, ka līdzās intelektuālajiem pakalpojumiem kā ļoti sekmīgu nozari pērn var atzīmēt elektroniku, kur vērojams eksporta attīstības pieaugums par 28%, kas galvenokārt ir saistīts ar sakaru, iekārtu ražotāju attīstību Rīgā, kā arī Daugavpilī strādājošā uzņēmuma "Pulsar Optics" straujo darbības apjomu kāpumu.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs ierosināja 16. oktobrī turpināsim diskutēt par attīstību Latvijas reģionos, uzklausot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Luminor bankas pārstāvjus.

 Lūdzot iepazīstināt deputātus, ar plānotiem pasākumiem reģionālās attīstības veicināšanā un kādos virzienos tiek plānota kopējā ekonomiskā attīstība, kā tas ir sasaistīts ar reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.- 2027.gadam.

 Mēģinot saprast, vai no šī dokumenta var izvilkt ārā tos virzienus, kādos reģionālā politika ir vērsta un redzējumu, kā būtu jāattīstās reģioniem. Ekonomikas ministrija ar savu redzējumu, kā Latvijas ekonomika ir plānota attīstīsies, tai skaitā Eiropas naudas sadalījums, investīcijas pa nozarēm, pa jomām, kā tas korelē ar to Latvijas attīstības koncepciju kopumā.