Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē ministrijas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar ilgtspējīgas elektroenerģijas ražošanas perspektīvām, tostarp akcentējot no 2025.gada prognozēto vēja enerģijas ieguves pieaugumu. Ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka 53 procentus no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas veido atjaunojamā enerģija, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā.
Komisijas deputāti un klātesošie pārsprieda izaicinājumus, kas saitīti ar “zaļās” enerģijas nestabilitāti, kā arī diskutēja par elektroapgādes ģenerācijas jaudu attīstību visā reģionā. Pārrunāja kompleksa risinājuma iespēju, lai situācijā, kad vēja radītā elektroenerģija valstī nebūtu pietiekama, to varētu ērti sagādāt no Lietuvas, Igaunijas vai Skandināvijas valstīm.
Deputāti atzinīgi vērtēja uzņemto kursu uz vēja enerģijas ieguves pieaugumu un uzsvēra, ka tas varētu būt nozīmīgs solis tuvāk tam, lai nākotnē pasargātu mājsaimniecības un industriālos patērētājus no lielām elektroenerģijas cenu svārstībām.
Deputāti pārrunāja arī jautājumus saistībā ar gāzes cenām, Eiropas zaļā kursa ietekmi uz tām, kā arī atomenerģijas stratēģiju reģionā tuvākajos gados.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, veidojot valsts enerģētikas stratēģiju un vērtējot tās perspektīvas, Latviju nevar skatīt atrauti no pārējā Baltijas reģiona.
Komisijas vārdā aicināja Ekonomikas ministriju veikt regulāru kaimiņvalstu plānu izpēti, tostarp saistībā ar elektroenerģijas cenu svārstību mazināšanu.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Veselības ministrijas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar veselības nozares digitāliem rīkiem, kā arī līdzšinējās problēmas to īstenošanā. Nacionālā veselības dienesta pārstāvis atzīmēja, ka līdz šim digitālo projektu īstenošanā pieļauto kļūdu pamatā ir kapacitātes un kompetences trūkums, ka veselības resoram nav atbilstoša finansējuma, lai piesaistītu nepieciešamo IT speciālistu skaitu, kā arī akcentēja nepieciešamību mainīt projektu pārvaldību.
Deputāti mudināja centralizēt publisko IT projektu īstenošanas uzraudzību, tostarp nosakot kompetences katrai no iesaistītajām institūcijām. Ministriju pārstāvji bija vienisprātis, ka iespējams centralizēt atbalsta procesus un koplietojuma risinājumus, tostarp infrastruktūras jautājumus, kā arī datu apmaiņas platformas.
Klātesošie pārsprieda digitālo projektu komandas atalgojumu. Veselības ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka atalgojums atpaliek no tirgus līmeņa, proti, salīdzinājumā ar valsts sektoru, privātajā sektorā atalgojums konkrētajiem speciālistiem ir divas trīs reizes augstāks.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka pašlaik valsts sektora digitālos projektus par ilgtspējīgiem saukt būtu grūti. Trūkst pārliecības, ka pieļautās kļūdas publisko informācijas un tehnoloģiju projektu īstenošanā neatkārtosies.
Komisija savā darba kārtībā pie jautājuma par IT projektu iepirkumiem atgriezīsies janvārī.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Kultūras ministrijas(KM) valsts sekretāres vietnieks U.Zariņš iepazīstināja komisiju ar Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrādes gaitu, mērķi un prioritātēm. Nākamajā plānošanas periodā izvirzītas piecas galvenās prioritātes: sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums; aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma ilgtspējīga saglabāšana un izmantošana; kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība; talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme.
Deputāti komisijas sēdē sprieda arī par Vēsturisko zemju likuma un tā rīcības plāna iedzīvināšanu un tam paredzēto praktisko atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, kā arī atbalstu bibliotēkām un jaunajiem talantiem.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja biedre D. Rukšāne-Ščipčinska uzsvēra, lai mēs kā valsts spētu radīt labvēlīgu vidi kultūras talantu attīstībai, svarīgs priekšnosacījums, ir pārdomātas kultūrpolitikas pamatnostādnes. Izvirzītie mērķi nākamajam plānošanas periodam ir apjomīgi un ambiciozi. Būtiski, lai to īstenošanai pietiktu kapacitātes. Lai kultūras jomas darbinieki – bibliotekāri, arhivāri, muzejnieki – varētu pilnveidot savas zināšanas un justies novērtēti. Ne mazāk svarīga ir kultūras pieejamības nodrošināšana katram Latvijas iedzīvotājam, kā arī līdzsvars starp kultūras tradīcijām un mūsdienu kultūru, īpaši izceļot nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par laikmetīgo mākslu.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar digitālās transformācijas projektu īstenošanas izaicinājumiem. Informācija bija sagatavota pēc komisijas aicinājuma 2021.gada 21.aprīļa sēdē, kurā deputāti kopā ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un jomas lietpratējiem pārrunāja Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iecerētos digitālās transformācijas projektus un tiem plānoto finansējumu.
Klātesošie pārsprieda arī valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanas iespējas. Vāja ir valsts iestāžu kapacitāte un nepietiekama izpratne par digitālo projektu pasūtījumu cenām paver plašākas iespējas negodprātīgiem piegādātājiem, un tā rezultātā valsts par digitālajiem risinājumiem pārmaksā.
Deputāti uzsvēra publiskā un privātā sektora partnerattiecību sakārtošanas nozīmi digitālo rīku ieviešanas raitai norisei, kā arī digitālo projektu uzlabošanas nepieciešamību publiskajā sektorā strādājošajiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, velkot paralēles starp digitālās transformācijas projektu īstenošanu un būvniecības sektoru, varam secināt, ka būvniecībā no valsts puses ir izvirzītas konkrētas drošības un pieejamības prasības, kā arī tiek veikta uzraudzība. Savukārt digitālo projektu īstenošana nereti līdzinās “mežonīgajiem rietumiem, kur katra valsts iestāde rīkojas pēc saviem ieskatiem un pasūtītājam bieži ir zema kapacitāte. Rezultāts ir savienojamības problēmas, pārmaksāšana vai pat sliktākajā scenārijā – izgāšanās.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsverot, ka valstij ir jāveic centralizēta, publisko IT projektu īstenošanas uzraudzība.
Ilgtspējīgas attīstības komisija plāno detalizēti pievērsties izglītības un veselības digitālo rīku izvērtējumam pēc divām nedēļām.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Pašlaik valdība ir atlikusi izskatīt Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam saistībā ar tajās minētā finansējuma apjomīgumu.
VM pārstāvji atzīmēja, ka pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.
I.Aizsilniece uzsvēra, ka esošo Covid-19 krīzi Latvijas slimnīcās ir izraisījis tieši nepietiekamais medicīnas darbinieku skaits valstī. Jau tagad valstī trūkst 8000 medicīnas māsu un vairāk nekā 300 ārstu, nepalielinot atalgojumu, turpmākajos gados viņu skaits tikai palielināsies. Jau tagad ir novērots, ka vairāki ārsti kārto dokumentus, lai dotos darbā uz ārzemēm. Ja nākamā gada budžetā netiks rasti papildu 45 miljoni eiro atalgojumam.
J. Kalējs Sabiedrības veselības pamatnostādnes raksturoja kā saukļus un lozungus bez reāla finansējuma. Veselības aprūpes krahu izjutīsim jau tuvākajās dienās.
VM pārstāvis B. Kņigins skaidroja, ka VM nākamā gada valsts budžetā mediķu atalgojumam bija prasījusi 80 miljonus eiro taču tā vietā ir piešķirti vien 35 miljoni eiro.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka Latvija veselības aprūpei šobrīd gadā atvēl nepilnus četrus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), skaidrojot, ka, palielinot finansējumu par vienu procentu no IKP, nozīmētu to palielināt par aptuveni 300 miljoniem eiro. Kopumā vajadzētu būt iespējamam veselības aprūpei atvēlēt par 300 miljoniem eiro gadā vairāk. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas analīzi, ka finansējums veselības aprūpei ir politiska izšķiršanās. Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm, kurās ir līdzīgs iekšzemes kopprodukts, piemēram, Igauniju, tad redzam, ka valstis ar līdzīgām fiskālām iespējām veselības aprūpei tērē par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta vairāk.
Deputāti pārsprieda arī medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus, tostarp sportisko aktivitāšu popularizēšanu, kā arī sabiedrības peldētprasmes uzlabošanu, lai samazinātu negadījumu skaitu uz ūdens.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis uzsvēra, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir plānošanas dokuments, tādēļ tam ir jābūt reālistiskam un ar atbilstošu finansējumu, lai ir iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat viņš aicināja Saeimas deputātus, lemjot par nākamā gada budžetu, atteikties no luksus tēriņiem un nodrošināt mediķu atalgojumam trūkstošos 45 miljonus eiro.
Vairāk rakstu...
