Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ilgtspējīgas attīstības komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors E. Severs iepazīstina deputātus ar Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektu. Galvenā prioritāte ir noteikta bērnu un jauniešu sporta attīstība, akcentu liekot ne tikai uz profesionālās ievirzes sportu, bet arī interešu izglītības. Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs.
Sports nav iedomājams bez jaunatnes sporta un augstiem rezultātiem. Lai tos sasniegtu, jānodrošina atbalsts sportistu un izlašu sagatavošanai dalībai augsta līmeņa sacensībās. Tāpat jāpalielina sporta federāciju loma, kā arī jāpaaugstina programmu kvalitāte un efektivitāte.
Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs. Viens no veidiem, kā to panākt – palielināt ārpusstundu sporta nodarbības 1.–12. klašu skolēniem (interešu izglītība). Arī augstskolās būtu ieviešamas sporta nodarbības dienas nodaļas 1. un 2. kursa studentiem ar vai bez kredītpunkta piešķiršanas vai ar novērtējumu (ieskaitīts/neieskaitīts).
Sporta politikas pamatnostādnēs kā viens no rīcības virzieniem ir noteikta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide. Pirmām kārtām tas nozīmē jauna sporta likuma izveidi, jo pašreizējais veidots laikā, kad Latvija nebija ES dalībvalsts.. IZM arī plāno būtiski samazināt nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprināt sporta federāciju lomu šo funkciju pildīšanā.
Sporta politikas dokumentā iezīmēti arī rezultativitātes rādītāji. Vispārējos valdības izdevumus sportam (% no kopējiem izdevumiem) plānots audzēt no 0,8% 2020. gadā līdz 1,1% 2027. gadā. Sporta nozarē nodarbināto īpatsvars: no 1,1% līdz 1,4%. Iedzīvotāju skaits, kas reizi vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm: no 28% līdz 35%. Latvijas sportistu skaits, kas piedalās vasaras/ziemas (katrā atsevišķi) olimpiskajās spēlēs: no 34 (2026) līdz 50. Paraolimpiešu skaits, kas piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs: no 11 līdz 20, ziemas: no 0 līdz 1.
Komisijas deputāti uzdeva jautājumu, kādu atbalstu nozare saņēmusi no Covid-19 seku mazināšanai paredzētā finansējuma. E. Severs atbildēja, ka pērn tie kopumā bija 5 miljoni eiro. No šīs summas 2 miljoni eiro piešķirti Latvijas Olimpiskajai komitejai, no tiem – 1,4 miljoni eiro olimpiskā sporta izcilības, 600 000 eiro - tehniskā atbalsta programmai. Vēl no šā finansējuma 2 miljonus eiro saņēma Sporta federāciju padome – pamatdarbības nodrošināšanai un «neolimpiskajai izcilībai», kā arī tautas un jaunatnes sporta pasākumu organizēšanai. Šobrīd gan viss ir iestrēdzis, jo ierobežojumi liedz tos rīkot. Vēl 384 000 eiro novirzīti IZM kapitālsabiedrībām, bet 300 000 eiro - paraolimpiskās sporta kustības attīstībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs V. Dombrovskis akcentēja, ka mīnuss ir tas, ka labajiem nodomiem un plāniem nav pretī ieplānota nauda. To pierāda arī vidēja termiņa budžeta prognozes: tam ir tendence samazināties. E. Severs norādīja, ka apzinoties šo mīnusu, tāpēc katrā no sadaļām izceltas viena vai divas prioritātes, ko ierobežota finansējuma apstākļos realizēt. Nu esam nonākuši skaudrajā realitātē, kad ir palikuši tikai budžeta bāzes izdevumi, bez papildu finansējuma. Palielinājums ir tikai pedagogu darba samaksas sadaļā. Samazinās daļa, kas saistīta ar valsts galvojumiem olimpiskajiem centriem, jo šie maksājumi palēnām tiek deldēti. Jāņem vērā ir arī apropriāciju pārdales, sportam tādā veidā ik gadu nāk klāt 2 – 3 miljoni eiro, ir arī Latvijas Valsts mežu ziedojums – pērn tas bija 2,2 miljoni eiro. Tāpat privātais un pašvaldību sektors sniedz savu artavu. Diemžēl sistēmas ietvaros nevaram atrast līdzekļus, lai uzsāktu jaunas aktivitātes. Dokumentā ievērtās pozīcijas tiek īstenotas esoša budžeta ietvaros – tāds ir valdības uzstādījums, bet papildu finansējums tiek skatīts, ikgadējo budžetu gatavojot.
Deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un viņa valdības ministram, paužot atbalstu IZM izstrādātām Sporta politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam uzsverot, ka nav iespējams sasniegt NAP 2027 izvirzītos mērķus bez papildus finansējuma. Uzsverot, ka jāpievērš jau skolās pastiprināta uzmanība jauniešu ieskaitei sporta aktivitātēm.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti un nozares pārstāvji diskutēja par zinātnisko institūtu izvērtējuma rezultātiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā J. Paiders norādīja, ka aplūkojot rekomendāciju tvērumu, lielākoties institūtiem rekomendēts pārskatīt un uzlabot pētniecības personāla piesaisti, starptautiskās redzamības palielināšanu un pētniecības vides institucionālās vadības uzlabošanu. Tāpat bieži Latvijas institūtiem rekomendēts uzlabot doktorantūru un studējošo piesaisti, attīstīt ciešāku sadarbību ar augstskolām un izstrādāt skaidru attīstības stratēģiju. Paiders atzīmēja, ka pusgada laikā pēc šī ziņojuma publicēšanas, IZM valdībā jāprezentē informatīvais ziņojums - vai un kādas izmaiņas šai sakarā nepieciešams ieviest. Ministrijas ieskatā nepieciešams izstrādāt institūtu konsolidācijas opciju augstskolu pārvaldībā, pateicoties Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem. IZM rosina saglabāt principu - nepiešķirt finansējumu tām zinātniskajām institūcijām, kas novērtētas ar viens vai divi, kā arī definēt, ka finansējumu nepiešķir tām valsts augstskolām, kuru 2019.gada vidējais vērtējums ir divi. IZM piedāvā saglabāt principu - atbalstīt izcilību 10% apmērā tām zinātniskajām institūcijām vai to vērtējamajām vienībām, kuru vērtējums ir četri vai pieci, kā arī definēt kompleksākus izcilības stimulēšanas principus.
Atbildot uz jautājumu par izdarītajiem secinājumiem no izvērtējuma, LUA pārstāve, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore A. Kiopa sacīja, ka, asociācijas ieskatā, šis vērtējums ir objektīvs un korekts, piebilstot, ka izvērtēšanas process bijis ļoti grūts. Bijis grūti organizēties un uzrakstīt pašvērtējuma ziņojumus, jo tas esot apjomīgs darbs apkopot visu universitātē notiekošo. Tāpat viņa piebilda, ka RSU bija viena no tām universitātēm, kura paguva ekspertus uzņemt pirms pandēmijas sākuma, un attiecīgi eksperti paguva klātienē ieraudzīt augstskolā notiekošo.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātņu prorektore I. Arhipova teica, ka izvērtējums jebkurai augstskolai un zinātniskajai institūcijai ļauj "apskatīt savus plusus un mīnusus" ar citu skatu. Viņa piebilda, ka pašiem mēdz būt grūtāk novērtēt savu darbu objektīvi, tādēļ šāds izvērtējums dod izaugsmes iespējas. Šie rezultāti dos lielu ietekmi uz turpmāko zinātnisko institūtu darbību, jo IZM vairākkārt ir atzīmējusi, ka šis vērtējums viennozīmīgi ietekmēs turpmāko finansējumu. Šai sakarā viņa lūdza ministriju rūpīgi izskatīt rezultātus, un neizmantot tos "klasiski matemātiski".
LU rektors I. Muižnieks atzīmēja, ka attālinātā izvērtēšana radīja milzīgas problēmas un papildu slodzi. Viņaprāt, diskusija klātienē un pētnieku redzēšana dotu un skaidrotu vairāk. LU rektors minēja, ka subjektīvi universitāte gribētu skaidrāku vērtēšanas metodiku. Diskutējot ar vērtēšanas dalībniekiem par augstskolas vērtējumiem, pārdomas nereti radījusi metodika, jo mazākas un fokusētākas vienības ieguva priekšrocības, salīdzinot ar lielākām un daudzpusīgākām vienībām, atklāja Muižnieks. Šogad martā notikušajā rezultātu paziņošanā, kāds no vadošajiem ekspertiem izteicies, ka zinātnisko institūtu vērtējums bijis saskaņots ar ministriju. Muižnieku māc bažas par to, kāpēc vērtējumi jāsaskaņo, ja pēc būtības tas ir neatkarīgs vērtējums.
RTA rektore Iveta Mietule norādīja, ka akadēmijas saņemtais vērtējums nav tāds, kā cerēts, piebilstot, ka augstākās izglītības iestāde nepiekrīt saņemtajam vērtējumam inženierzinātnēs. Vienlaikus viņa piekrita Muižnieka teiktajam par to, ka attālinātā vērtēšana bijusi problēma un izaicinājums.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka IZM uz šī vērtējuma pamata ir, jāizdara secinājumi un jāpieņem kādi reāli lēmumi.
Deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un viņa valdības ministriem, paužot atbalstu IZM pieejai regulāri veikt šādus izvērtējumus un pieņemt uz tiem balstītus reālpolitikas lēmumus. Vēstulē arī plānots atkārtoti uzsvērt zinātnes finansēšanas jautājumu, un aicinās ar piesardzību lemt par kāda institūta reorganizāciju, balstoties uz saņemto starptautisko vērtējumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Eiropas Parlamenta deputātu I. Ījabs par Latvijas plāniem un gatavību integrēties Eiropas Savienības (ES) onkoloģijas sistēmā, kas ir izvirzīta par vienu no ES prioritātēm. Veselības ministrijas pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar topošā valsts Onkoloģijas plāna galvenajiem virzieniem. Plāna galvenais mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.
Klātesošie pārsprieda nepieciešamību sakārtot vēža reģistru, pārrunāja jautājumu par ģimenes ārstu apmācību saistībā ar onkoloģiskām saslimšanām, kā arī diskutēja par zinātnes un pētniecības attīstības iespējām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre I. Ikstena iepazīstoties ar ministrijas sagatavoto informāciju secināt, ka jaunajā Onkoloģijas plānā ietvertajos virzienos ejam kopsolī ar Eiropas Savienību. Liela uzmanība papildus ir atvēlēta arī paliatīvās aprūpes uzlabošanai, būtiski ir nodrošināt plānoto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre I. Ikstena ierosināja atkārtoti komisijas darbakārtībā pie nepieciešamajiem uzlabojumiem onkoloģijas jomā atgriezīsies, vērtējot arī Onkoloģijas plānā iekļautos pasākumus un tiem nepieciešamo finansējumu, par kuru detalizētākai informācijai jābūt pieejamai maija otrajā pusē.
Ilgtspējīgas attīstības komisija turpina skatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu digitālā transformācija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji sēdē deputātus informēja par digitalizācijas komponentē izvirzītajiem mērķiem un izaicinājumiem, atzīmējot, ka digitālajai transformācijai plānotais finansējums ir nedaudz vairāk nekā 365 miljoni eiro. Ministrija izcēla četras galvenās pozīcijas: valsts pārvaldes digitālo transformāciju; uzņēmumu digitalizāciju un inovācijas; sabiedrības un valsts pārvaldes digitālās prasmes; digitālo infrastruktūru (5G).
Uzklausot VARAM redzējumu, komisijas deputāti aicināja ministriju sagatavot līdz šim īstenoto lielo digitālo projektu, tostarp e-veselības sistēmas, kļūdu izvērtējumu un priekšlikumus, lai tās vairs netiktu pieļautas. Deputāti aicināja VARAM iespējami drīzā laikā ar secinājumiem iepazīstināt gan komisiju, gan valdību.
Komisijas deputāti sēdē atzīmēja vajadzību uzlabot koordinācijas procesu starp ministrijām, plānojot projektus digitālās transformācijas jomā, un rosināja VARAM piedāvāt savu redzējumu turpmākajai pieejai digitālās transformācijas pārvaldībā, tostarp izvērtējot arī citu valstu pieredzi.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, pievēršoties jautājumam par digitālo infrastruktūru un iedzīvotāju prasmēm, ir jāizvērtē investīcijas ne tikai Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī Nacionālā attīstības plāna kontekstā, lai infrastruktūra un digitālās prasmes būtu vienlīdz spēcīgas. Plānojot milzīgas investīcijas digitālajā jomā, ir jāmācās no iepriekš pieļautajām kļūdām. Tāpēc, komisijas deputāti nolēma informēt Ministru kabinetu, ka kopumā komisija atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Digitālā transformācija, tomēr VARAM jāizvērtē iepriekš pieļautās kļūdas, piemēram: e-veselība, e-skola, piedāvāt savu redzējumu turpmākajai pieejai digitālās transformācijas pārvaldībā, tostarp izvērtējot arī citu valstu pieredzi, jāizvērtē investīcijas ne tikai Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī Nacionālā attīstības plāna kontekstā.
Komisijas deputāti pieņēma zināšanai uzaicināto personu sniegto informāciju. Nolēma nosūtīt Ministru prezidentam vēstuli, ka atbalsta, Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Digitālā transformācija aicinot VARAM sagatavot līdz šim īstenoto lielo digitālo projektu, tostarp e-veselības sistēmas, kļūdu izvērtējumu un priekšlikumus turpmākai pieejai, rosinot VARAM piedāvāt savu redzējumu turpmākajai pieejai digitālās transformācijas pārvaldībā, tostarp izvērtējot, arī citu valstu pieredzi. Pievēršoties jautājumam par digitālo infrastruktūru un iedzīvotāju prasmēm, ir jāizvērtē investīcijas ne tikai Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī Nacionālā attīstības plāna kontekstā, lai infrastruktūra un digitālās prasmes būtu vienlīdz spēcīgas.
Ilgtspējīgas attīstības komisija turpina skatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Ekonomikas transformācija un produktivitātes reformas apakšsadaļu augstskolu pārvaldības reforma, cilvēkresursi.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji informēja, ka no Atveseļošanās mehānisma līdzekļiem 82,5 miljonus eiro ieguldīs augstskolu pārvaldības reformā un cilvēkresursos, kurus plāno tērēt augstskolu pārvaldības reformā un cilvēkresursos. Šī ir būtiskākā sadaļa no investīcijām, jo līdz šim nav ieguldījumu cilvēkresursos. IZM apņemas risināt cilvēkresursu jautājumu izglītībā.
IZM iecerējusi arī pilnveidot finansējuma modeli, augstskolu un zinātnisko institūtu institucionālo vērtēšanu, akreditēšanu, kā arī augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācijas un apvienošanos. IZM plāno piesaistīt vismaz desmit miljonus eiro no privātā sektora.
No plānotajām investīcijām 82,5 miljonu eiro apmērā 34% plāno veltīt konsolidācijas un pašvaldības izmaiņu grantiem. Kopumā plānoti četri līdz seši granti. Granti būs pieejami strukturālo pārmaiņu īstenošanai, studiju programmu izstrādei un digitalizācijai, tehnoloģiju attīstībai. No investīcijām 33% plānoti ap 315 akadēmiskās karjeras grantiem. Tie ietvers doktorantūras, pēcdoktorantūras un profesoru pētniecības grantus.
Savukārt atlikušos 33% IZM piešķirs pētniecības un attīstības grantiem - kopumā ap 90 grantiem. Finansējums ietvers iekšējās pētniecības grantus, tai skaitā zinātnisko institūciju-uzņēmējdarbības sektora partnerības.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese atbalsta ieceri, ka nepieciešamas reformas ar ANM atbalstu ieviest darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā kā pilotprojektu visos Latvijas plānošanas reģionos, vienlaikus sekmējot reģionālās attīstības jautājumus, uzlabojot uzņēmumu sadarbību ar izglītības iestādēm un attīstot nodarbinātību reģionos. Viņš pauda pārliecību, ka šādam risinājumam būtu multiplikatora efekts, kas ne tikai uzlabotu izglītības sistēmas darbību, bet arī uzņēmējdarbības vidi un nodarbinātību. Attiecībā uz digitālajām prasmēm LDDK uzsvēra, ka atbalsts nepieciešams arī augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības programmām konkrētām nozarēm, profesijām pēc uzņēmumu pieprasījuma.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte augstākās izglītības, zinātnes un ārējo sakaru jautājumos Dita Štefenhagena sacīja, ka piešķirtais finansējums pētniecībai un attīstībai ir par mazu. Arodbiedrība atbalsta, ka tiks investēts cilvēkresursā, jo līdz šim tas nav bijis pietiekams. Savukārt skeptisku viedokli arodbiedrības pārstāve pauda par privātā līdzfinansējuma piesaisti, ka IZM mērķis ir pārāk ambiciozs, jo esošajā situācijā privātais finansējums ir ļoti neliels.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis pauda kritiku par IZM plāniem ar ANM finansējumu. Viņš kritizēja, ka ministrijas plānā nav potenciālas ambīcijas par garantēto aizdevumu, kā arī zemais finansējums pētniecībai. Ja Latvija grib pāriet uz "zaļo ekonomiku", tad ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā. ANM plānā nav izstrādāta rīcībpolitika bērniem un jauniešiem, kas ir būtiskākais pīlārs visā ANM plānā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzklausot klātesošos, ierosināja informēt Ministru kabinetu, ka kopumā komisija atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Ekonomikas transformācija un produktivitātes reformas apakšsadaļu augstskolu pārvaldības reforma, cilvēkresursi. Norādot, ka šis ir tikai pagaidu risinājums, kuru valdība cenšas aizstāt, tam vajadzētu būt kā obligātam finansējumam no valsts puses.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis un deputāti uzklausīja IZM sniegto informāciju un lūdza atsūtīt uz komisiju zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma detalizētāku novērtējumu.
Komisijas deputāti pieņēma zināšanai uzaicināto personu sniegto informāciju. Nolēma nosūtīt Ministru prezidentam vēstuli, ka atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Ekonomikas transformācija un produktivitātes reformas apakšsadaļu augstskolu pārvaldības reforma, cilvēkresursi.
Vairāk rakstu...
