Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) komisijas deputātus iepazīstināja ar savām rekomendācijām Latvijas augstskolu pārvaldības uzlabošanai. FICIL pēdējos gados ir norādījusi uz acīmredzamiem trūkumiem Latvijas augstākās izglītības sistēmā, proti, uz izglītības infrastruktūras neatbilstību pieprasījumam, talantu emigrēšanu, resursu sadrumstalotību, kā arī uz pozitīvu pārmaiņu trūkumu studiju programmu kvalitātē un pētniecībā. Pašreizējā Augstskolu likuma vietā līdz 2020. gadam pieņemt jaunu likumu, kas paredzētu augstākās izglītības sistēmu padarīt starptautiski pievilcīgu, mazāk regulētu un vairāk vērstu uz kvalitāti un studentu interesēm. Pārejas periodā, sākot no 2018. gada 1. jūnija, ieviest Tartu Universitātes likumā (University of Tartu Act) paredzēto pārvaldības modeli 3 augstākās izglītības iestādēs.

Latvijas Universitātes iepazīstināja ar savu skatījumu pārvaldības reformai: augstskolu pārvaldības izaicinājumi, kvalitatīvi atšķirīgs piedāvājums un iespējamais risinājums, lai uzlabotu augstskolu pārvaldību.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma saka paldies FICIL iniciatīvai par augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņas un ierosina 2018. gada maijā kopā ar Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju rīkot kopsēdi, lai turpinātu sekot augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņām.

Komisijas deputātus ar pētījumu par Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksiem iepazīstināja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Bērziņš Gundars. Pētījums ir tapis sadarbībā ar LMT trīs gadu garumā. Pētījuma dati sniedz informāciju par valsts, reģionu un novadu ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un sociālajiem rādītājiem. Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksi ir sadalīti 8 daļās: darbarūķi, harmoniskie, mērenie, apātiskie, atpūtnieki, ballētāji, hedonisti un Viļānu fenomens. Šo datu tālākā darbība un pielietojums būtu biznesa sfērā, klientu apkalpošanas vietu plānošanā, potenciālo klientu skaita aprēķināšana jebkurā Latvijas vietā, noslodzes aprēķini dažādās lokācijās un diennakts laikos, optimālo klientu apkalpošanas vietu izvietojuma aprēķini. 2018.gada maijā ir paredzēts gala pētījums dinamikā pa gadiem.

Šo pētījumu ir paredzēts prezentēt pasaules zinātnieku kongresā Latvijā šā gada jūnijā.

Komisijas priekšsēdētāja informē klātesošos deputātus, ka šodienas komisija sēdē 12. Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava iepazīstinās deputātus ar savu redzējumu par IKT nozari, publisko e-pakalpojumu pieejamību un problēmām. VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas jomā Edmunds Beļskis ar e-pārvaldes attīstību un vienotu digitālā valsts pārvaldi.

J. Dombrava uzsvēra, ka IKT jomas problēmas Valsts izstrādātā programmatūra ir lēna, lietotājiem nedraudzīga un dārga. Problēmas veidojas, jo pasūtītājs nav pietiekami kompetents informācijas tehnoloģiju nozarē. Tas rada ļoti labas iespējas mākslīgi sadārdzināt izmaksas projektu izstrādes gaitā. Iedzīvotāji nav informēti vai viņiem rodas problēmas orientēties dažādos valsts un pašvaldību sniegtajos e-pakalpojumos. Cilvēki nesaprot, kāpēc tiem ir jāmaksā par valsts apkopotiem datiem. Nākotnes principi varētu būt iedzīvotājam nav jāizdomā valsts/pašvaldību pakalpojumu esamība, iedzīvotājam nav jāmeklē vajadzīgais pakalpojums vai palīdzība. Valstij ir jārūpējas, lai iedzīvotājs saņemtu tās sniegto pakalpojumu vai palīdzību, iedzīvotājam visērtākajā veidā.

VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas jomā Edmunds Beļskis iepazīstināja deputātus ar pieejamiem 500+ valsts ePakalpojumiem, sabiedrības IKT iespēju izmantošanas veicināšanu, E- identitāte, e-paraksts ir mobils un pieejams ikvienam.

Komisija sēdi apmeklē trīs lielo augstskolu vadītāji - rektors un 2 prorektori, vadošie zinātnieki un ministriju pārstāvji. Deputāti komisijā vienojas, ka nākošā Latvijas Inovāciju ekosistēma – izaugsmes plāna sēde plānota 2018.gada 11.aprīlī. Uz sēdi būs sagatavota inovācijas izaugsmes plāna struktūra, izveidotas prioritārās programmas un izstrādāti likumdošanas priekšlikumi. T. Juhna piedāvā izstrādāt divus vai trīs inovācijas izaugsmes plāna variantus kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, Latvijas Zinātnes padomi un citiem šīs jomas speciālistiem.