Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīja komisijas lēmuma ‘’Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu’’ ar izpildes rezultātiem iepazīstināja Zemkopības ministrija, Meža departaments Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas direktora vietnieks Normunds Strūve. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma: apkopojot deputātu priekšlikumus komisijas sēdē, tika izvirzīti trīs galvenie virzieni, kam vajadzētu pievērst uzmanību 13. Saeimai, nodrošinot ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežu nozaru, kā arī pārtikas rūpniecības attīstību un dabas resursu racionālu apsaimniekošanu:

1. Zinātniski pamatota siltumnīcefekta gāzu emisiju sadale starp Latvijas ne_ETS sektoriem;

2. Zemes politikas apstiprināšana Ministru kabinetā;

3. Nekustāmo īpašumu, t.sk. zemes apgrūtinājumu apkopošana vienotā sistēmā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un  sanāca uz kopsēdi, lai kopā ar atbildīgo ministriju, izglītības, kultūras un valodas nozares pārstāvjiem pārrunātu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei un spriestu par latgaliešu rakstu valodas un identitātes jautājumiem.

“Esam gandarīti, ka rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai beidzot ir apstiprināts. Līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijai ir ļoti būtiska,” pēc sēdes sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, īpaši uzteicot arī reģiona aktīvo darbību latgaliskās pašapziņas uzturēšanā.

Ministru kabinetā 2018.gada 18.septembrī apstiprināto rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam klātesošos iepazīstināja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

VARAM pārstāvji uzsvēra, ka īpaša uzmanība Latgales reģionam tiek veltīta, izvērtējot konkrētus kritērijus, kā, piemēram, bezdarba līmenis un strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, un, neveidojot atsevišķu programmu Latgales reģiona attīstībai, atšķirības reģionu starpā turpinātu palielināties.  

Tāpat deputāti sēdē sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.

Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.

“Valsts ir sniegusi lielu ieguldījumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un turpinās darbu, lai pilnveidotu mācību saturu, kurā iekļautos Latgales novadmācība. Arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns ir vērsts uz latgaliešu rakstu valodas un Latgales kā reģiona attīstību kultūrtelpā, ko atbalsta arī Latvijas sabiedrisko mediju politika,” pēc sēdes uzsvēra Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks iepazīstina komisijas deputātus ar Latvijas Ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu. Ziņojums apkopo informāciju par to, kā Latvijas iedzīvotāji, valdība, pašvaldības, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas kopīgiem spēkiem, aktīvi iesaistoties, īsteno 2015. gadā ANO apstiprinātos 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) līdz 2030. gadam, rāda sasniegto progresu un izaicinājumus nacionālā līmenī, kā arī izceļ radošus ieviešanas instrumentus un sadarbības prakses.

Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras valdes loceklis Andris Nātriņš iepazīstina komisijas deputātus ar FORUMU CIKLS LATVIJAS FORMULA 2050 trim forumiem, kuri norisinājās 2017.gada beigās un 2018.gada pirmajā pusgadā uzsverot, ka Latvija ir ceļā uz viedvalsti. Biedrība «Latvijas formula 2050» būs kā platforma modernas valsts un sabiedrības stratēģijas meklējumiem gan pēc formas, gan satura. Galvenie uzdevumi būs stratēģiskās plānošanas potenciāls Latvijā, līdzdalības iniciatīvas, padziļinātas diskusijas plašā un daudzveidīgā iesaistīto pušu lokā un kā arī diskusijas par iespējām iespējams «personalizēt» stratēģiskos procesus?

Komisijas deputāti ierosināja, ka būtu svarīgi plānojot jau Nacionālo attīstības plānu 2050 ņemt vērā biedrības idejas un sabiedrības gatavību iesaistīties jaunā Nacionālā attīstības plāna veidošanā.