Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti apmeklēja Radioķirurģijas centru Siguldā tikās ar centra vadītāju Māri Skromani, kurš iepazīstināja ar medicīnas tūrismu kontekstā ar NAP 2021-2027.gadam. Iemesli, kāpēc izvēlas medicīnas tūrisms, ka tas ir maksas pakalpojums, kas nav pieejams mītnes valstī, pacients nav apmierināts ar pakalpojumu – kvalitāti, cenu, vai neuzticās veselības aprūpes sistēmai un ir rindas uz pakalpojumu. Medicīnas tūrisma iespējas – valsts apmaksāts medicīnas tūrisms: Eiropas direktīva nosaka, ka EU pilsonim ir iespējams saņemt Valsts apmaksātus pakalpojumus citā dalībvalstī, ja • Pakalpojums nav pieejams mītnes valstī vai • Ir rindas uz pakalpojumu un • Ja tas tiek apmaksāts no Valsts budžeta dalībvalstī. Centra vadītājs uzsvēra Eiropas Savienība ir investējusi ERAF fonda līdzekļus Siguldas slimnīcā un citās ārstniecības iestādēs, tad šo līdzekļu investīcijai būtu jākalpo visu Latvijas iedzīvotāju labā, nevis tikai turīgāko vai “medicīnas tūristu” labā, kā tas ir šobrīd, jo nauda iekārtām tiek piešķirta, bet pakalpojuma pieejamībai ne. Nākotnē varētu, piemēram Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas pakalpojuma iekļaušana Valsts apmaksātu pakalpojumu klāstā bez diagnožu ierobežojuma pavērtu plašākas iespējas arī ārvalstu “medicīnas tūristu” piesaistei, jo atvieglo citu Eiropas savienības valstu pacientiem saņemt plānveida medicīnas pakalpojuma apmaksu no mītnes valsts Nacionālā Veselības Dienesta vai slimokases.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus ar NAP 2021-2027 stratēģiskiem mērķiem un pārmaiņu virzieniem. P. Vilks piedāvā turpmākajās sēdēs skatīt NAP prioritātes un katras prioritātes rīcības virzienus. Šodienas sēdē tika runās par septiņiem fundamentālo pārmaiņu virzieniem:
- Iekļaujoša sabiedrība kā priekšnoteikums iespēju vienlīdzībai, saliedētības un uzticēšanās vairošanai
- Klimata pārmaiņu politikas un aprites ekonomikas radīto iespēju izmantošana dažādās nozarēs
- Izglītības, zinātnes un kultūras virzošā loma nākotnes sabiedrības un ekonomikas izaugsmei
- Uzņēmumu pāreja no darbaspēka izmaksu priekšrocībām uz zināšanu priekšrocībām
- Ienākumu pārdale un motivatori reģionālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai
- Paradigmas maiņa pārvaldības procesos, vairojot uzticēšanos un līdzdarbību
- Sabiedrības uzticēšanās tiesiskumam – ātrai un taisnīgai tiesībaizsardzības sistēmai.
Uzklausot NAP2021-2027 pārmaiņu virzienus komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis secināja, ka netika pieminētas demogrāfiskās problēmas, novecošanās problēmas, netika iekļauts jautājums par automatizāciju, digitalizāciju un jaunās tehnoloģijas jautājumu kopums.
V. Dombrovskis un A. Ašeradens ir vienisprāt, ka NAP vajadzētu rādīt divos līmeņos:
1. NAP2021-2027 runā par prioritātēm un virzieniem
2.Investīciju plāns (Eiropas fondu investīcija))
V. Dombrovskis redzot šo plānu var redzēt 3 stratēģijas virzienus. Izaugsme un produktivitāte, ienākumu nevienlīdzība (arī reģionu), un miksis (kur ir viss kaut kas). Iespēju nevienlīdzību attīstība ir viena no pieciem Latvijas izaicinājumiem, kuriem komisijas priekšsēdētājs sekos līdzi, lai nepazustu no NAP.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus ar NAP 2021-2027 vietu un lomu valsts attīstības plānošanā, plānošanas hierarhiju un dokumenta plānoto struktūru, izstrādes laika skalu, kas paredz NAP 2021 - 2027 pieņemt Saeimā līdz 2019. gada beigām. Ar NAP2021-2027 1. redakciju būs iespējams iepazīties ar 23. septembri.
V. Dombrovskis uzsvēra, ka pirmo reizi vēsturē Ilgtspējīgas attīstības komisijai ir iespēja pilnvērtīgi piedalīties NAP izskatīšanā un komisijas deputātiem izsaka priekšlikumu turpmākajās sēdēs līdz NAP2021-2027 pieņemšanai detalizēti izskatīt NAP2027 izvirzītās prioritātes un rīcības virzienus. Tāpat V. Dombrovskis izsaka priekšlikumu nākamajā sēdē veltīt uzmanību tam, par kādām NAP niansēm lemj Saeima un par kādām lemj Ministru kabinets. Vērš uzmanību uz to, ka pēc tam, kad NAP tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā, deputāti nevarēs veikt grozījumus vai iesniegt atsevišķus priekšlikumus.
Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāves klātesošos iepazīstināja ar īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem bērnu labklājības veicināšanai, kā arī ar šobrīd iezīmētajām nozaru prioritātēm.
Uzklausot atbildīgās ministrijas par prioritārajiem mērķiem bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanai Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā, kā arī vecākus, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstules ministrijām ieviest konkrētus un praktiskus uzlabojumus bērnu labklājībai.
“Ir pieņemts domāt, ka bērni un jaunieši ir mūsu nākotne, taču ļoti būtiski ir atcerēties, ka tā ir arī mūsu tagadne. Ir svarīgi nodrošināt, lai cilvēki mūsu valstī nebaidītos plānot bērnus un neraizētos par to, vai bērniem būs nepieciešamais veselības nodrošinājums un pieejama izglītība,” uzsvēra I.Ikstena, atzīmējot, ka, sēdē uzklausot vecākus, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, iezīmējās konkrētas problēmas, kurām nepieciešams rast risinājumu.
Deputāti kopā ar klātesošajiem diskutēja par iekļaujošās izglītības plāna īstenošanu, kā arī nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, lai atvieglotu mājokļa pielāgošanu koplietošanas vidē, piemēram, pacēlāju uzstādīšanu kāpņutelpās daudzdzīvokļu namos. Tāpat pārrunāta tika nepieciešamība izstrādāt profesionālu asistentu apmācības un nodarbinātības sistēmu.
Kā atzīmēja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, bērni ar invaliditāti un īpašām vajadzībām NAP jau šobrīd ir iezīmēti kā viens no prioritārajiem jautājumiem.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs R. Aleksejenko informēja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares nacionālajā attīstības plāna "2021-2027" stratēģisko mērķu sasniegšanai jāstrādā pie būtiska IKT speciālistu skaita palielināšanas un digitalizācijas attīstīšanas. Turpmākai tautsaimniecības un produktivitātes attīstībai būtiski jāstrādā pie cilvēkresursu palielināšanas. "IKT sektors ir ļoti svarīgs, jo no tā ir atkarīga uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācija. Patlaban valsts pārvaldes digitalizācija ir zema. Investīciju, inovāciju un cilvēkresursu atbalstu nākotnē pieaugs produktivitāte, eksports, ekonomiskā izaugsme un uzlabosies iedzīvotāju dzīves līmenis, ienākumi un labklājība, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc IKT nozare ir jāturpina attīstīt. R. Aleksejenko uzsvēra, ka jāiegulda ne tikai IKT nozarē, bet lauksaimniecībā, būvniecībā un citas nozares, kurās ar IKT risinājumiem rastos jauni produkti un tiktu celta konkurētspēja.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone atzīmēja, ka IZM galvenie mērķi ir attīstīt cilvēkresursus un nodrošināt infrastruktūru ar IKT aprīkojumiem, digitāliem mācību līdzekļiem. Plānā ietverta arī kompetenču ieviešana ar mērķi nostiprināt tehnoloģiju prasmes skolotājiem, kā arī skolēniem un studentiem.
Kas attiecas uz augstāko izglītību, galvenie mērķi ir mazināt "atbirušo" studējošo skaitu, pilnveidot IKT izglītības programmas atbilstoši nozares prasībām un apmācīt studentus izmantot digitālos risinājumus, viņa skaidroja. Tāpat plānots veicināt zinātnes un industrijas sadarbību, lai veicinātu produktivitāti IKT nozarē.
Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru nodaļas departamenta direktors Valters Bajārs atzīmēja, ka, lai sasniegtu nacionālā attīstības plāna mērķus, jāveido gigabitu sabiedrība un 5G tīkla attīstība uz autotransporta maģistrālēm. Vienlaikus visā Latvijā jānodrošina 100 megabitu sekundē interneta pieejamība un komersanti jānodrošina ar nepieciešamajām frekvencēm tīklu izvēršanai.
Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) pauda kritiku par interneta pieejamību visā Latvijā. Viņa uzsvēra, ka Latvijā arī tā saucamajās "baltajās" teritorijās, kur interneta pieejamība ir nepietiekama, ir jānodrošina augstas kapacitātes internets.
Latvijas mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents Ingmārs Pūķis informēja, ka Latvijā esošo mobilo sakaru operatoriem torņu izbūvē šķērslis ir nevis finanses, bet gan iedzīvotāju un pašvaldību pretestība atļaut konkrētajās vietās būvēt interneta torņus.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis saka visiem paldies, ka visi klātesošie domā pareizā virzienā un veidojas četri jautājumu bloki.
1.IZM domā, kā nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus nozares vajadzībām.
2.SM kopā LVRTC domā, kā saglabāt mūsu līderību, labāku nekā vidējās pozīcijas, nākamajos 8 gados.
3 Valsts kā paraugs citiem. Nosaukums - datos balstīta nācija.
4.EM domā, gan par fiziskas infrastruktūras esamību, gan par valsts e-pārvaldes datos balstītu esamība, lai privātais sektors neatpaliktu, radītu produktus un pakalpojumus.
Vairāk rakstu...
