2019.gada 4.jūnijā notika kopsēde Ilgtspējīgas attīstības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijai, kur apsprieda jautājumu par oglekļa mazietilpīgu attīstību un klimatneitralitāti Eiropā un Latvijā. Uz kopšedi bija uzaicināts Eiropas Komisijas Klimata rīcības ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktors Artur Runge–Metzger,kurš ziņoja: “Eiropas Komisijas vīzija par Eiropas Savienības modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis saka paldies par skaidru izklāstu, kādā virzienā Eiropai doties. Lai panāktu klimatneitralitāti ekonomikā, nepieciešamas investīcijas dažādos sektoros.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs A.T. Plešs akcentē nepieciešamību cīnīties ar klimata pārmaiņām kā visas Es problēmu un informē par neformālo ministru sanāksmi Rumānijā..

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs A.T. Plešs akcentē, ka valstīm dažāds attīstības līmenis, dažādi reģioni. Būtiski ieguldīt dažādos sektoros, taču ieguldījumiem jābūt pārdomātiem.

Artur Runge–Metzger pateicas komisijām par uzaicinājumu piedalīties diskusijā par oglekļa mazietilpīgu attīstību un klimatneitralitāti.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pasaules lielākās farmācijas kompānijas pētniecībā un attīstībā iegulda vairākus miljardus eiro gadā, kas vairākas reizes pārsniedz Latvijas kompāniju teorētiskās iespējas investēt pētniecībā un attīstībā. Lai veicinātu starptautisko konkurētspēju, Latvijas farmācijas nozares vadošajām kompānijām jāapvieno pētniecībai paredzētais finansējums. Tas ir priekšnoteikums valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstam šādām sadarbības pētniecības platformām.

Komisijas deputāti, uzklausot AS “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli un citus klātesošos nozares pārstāvjus, diskutēja par farmācijas nozares aktualitātēm un attīstības veicināšanas pasākumiem, kā arī pārsprieda valsts atbalsta projektus lielajiem rūpniecības uzņēmumiem. Deputāti iepazinās ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto redzējumu farmācijas nozares attīstībai Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam kontekstā.

Izbraukuma vizītes ietvaros deputāti apmeklēja arī AS “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu ražotni.

AS “Grindeks” galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. AS "Grindeks" koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Slovākijā; pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Lai labāk izprastu vidējās izglītības aktualitātes un izaicinājumus reģionos Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā, nozīmīgi uzklausīt ne tikai atbildīgo ministriju, bet arī pašu skolotāju skatījumu uz izglītības aktualitātēm. To uzsvēra deputāti Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma vizītē Engurē un Tukumā.

Viesojoties Engurē, deputāti apmeklēja Engures vidusskolu, kur tikās ar skolas un Engures novada vadību. Savukārt Tukumā deputāti apmeklēja Tukuma Raiņa ģimnāziju un Tukuma novada domi.

 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti sēdē par tūrisma nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālajā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt konkrētu redzējumu par valsts lomu tūrisma attīstībā. Uzklausot atbildīgās ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un tūrisma nozares pārstāvjus, komisijas deputāti pārliecinājās, ka pašlaik tūrisms kā prioritāte nākamajā plānošanas periodā nav skaidri iezīmēts, tāpat diskusijas raisīja jautājums par valsts iesaisti un lomu tūrisma nozares attīstībā.

Deputāti uzsvēra, ka Latvijā nav izmantots reģionālā tūrisma potenciāls un priekšrocības – piedāvājums pašlaik nesniedz izsmeļošas atbildes, kā veicināt darījumu tūrismu un tūrismu reģionos. Tāpat medicīnas tūrisms tika iezīmēts kā perspektīva nozare Latvijā. Tūristu skaits Latvijā pērn, salīdzinot ar 2009.gadu, ir divkāršojies un katru gadu turpina pieaugt, liecina Ekonomikas ministrijas dati.

Kā apliecināja Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs, viens no būtiskākajiem tūrisma nozares izaicinājumiem jaunajā plānošanas periodā ir tieši prasmju un kompetenču trūkums reģionos, kā arī vājā sadarbība starpsektoriālā līmenī. Viņš atzīmēja, ka vairāk nekā 80 procenti no ārvalstu viesiem ierodoties Latvijā, savas uzturēšanās laikā neizbrauc no Rīgas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) un VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga” vidēja termiņa darbības stratēģija 2017. -2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017. - 2036. gadam aktualitātes un izaicinājumi NAP 2021 - 2027 kontekstā.

SM pārstāvji uzsvēra, ka ir jānodrošina pievilcīga vide investīcijām lidostas infrastruktūrā. Aviācijas infrastruktūras ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams nodrošināt finansējuma pieejamību lidostām, turpmākajos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos. Tai skaitā, lidostas iesaistīšanās militārās mobilitātes stiprināšanas projektos. Lidostas prioritāte ir komerciālo projektu īstenošana sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Svarīgs ir efektīvs un ilgtspējīgs bāzes gaisa pārvadātājs, kas spēj konkurēt Baltijas un Baltijas jūras reģiona tvēruma areālā, veicinot gaisa pārvadājumu plūsmu caur lidostu „Rīga”, atbalsts tālsatiksmes projektu īstenošanai un plaša savienojamība ir būtisks priekšnosacījums tūrisma nozares un starptautiskās uzņēmējdarbības attīstībai.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka gaisa pakalpojuma eksports ir ļoti svarīgs tautsaimniecības izaugsmei, tāpēc ierosina noteikt prioritātes NAP 2021-2027. Saglabājot līdera pozīcijas Baltijas valstīs (tikties līdz Helsinku līmenim), izvirzīt ambiciozu programmu piesaistīt lidojumus uz Āziju un citām valstīm.

Komisija veidos sarakstu, ko vajadzētu iekļaut NAP 2021-2027, tāpēc lūgs priekšlikumus iesūtīt komisijai.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv