Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) redzējumu par aktualitātēm un izaicinājumiem Latvijas Tautsaimniecības(rūpniecības, mašīnbūves un farmācijas) jomā, kā arī par nacionālo  attīstības plānu periodam 2021-2027. EM pārstāvji ieteikums panākt straujāku ienākumu pieaugumu ir nepieciešams investēt infrastruktūrā un digitalizācijā un automatizācijā, palielinot ražošanas apjomus un investējot talantos. Noturīgs ienākumu pieaugums ir palielināt mājsaimniecību ienākumus un vidējā slāņa veidošanu caur algu pieaugumu, nodrošinot uzņēmumu peļņas pieaugumu plašākam uzņēmumu lokam. Veicināt pieprasījumu stimulējot iekšzemes patēriņu un investīcijas balstītus uz ienākumus un kredītu pieaugumu, integrējoties reģionālajos un globālajos tirgos, uzlabojot globālo sadarbību, atbalstot investīcijas, piesaistot iekšzemes uzkrājumus un akumulējot kapitālu. Paaugstinot kopējo faktoru produktivitāti, uzlabojot tehnoloģijas, inovācijas un procesus, veicinot konkurenci un tirgus efektivitāti.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra: EM beidzot jāķeras pie prakses nevis pie teorijas. Tāpēc aicināja visas asociācijas (mašīnbūves, farmācijas, metālapstrādes, rūpniecības) iesniegt komisijai savu redzējumu, ko vajadzētu iekļaut nākošajā NAP 2021-2027.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja Rīgas brīvostu, kur tikās ar Latvijas dzelzceļa un Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostu pārstāvjiem, lai pārrunātu tranzīta nozares attīstības perspektīvas un investīciju plānus nākamajam ES fondu plānošanas periodam.

VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents un valdes loceklis Aivars Strakšas atzīmēja, ka galvenais dzelzceļa attīstības virziens šobrīd ir infrastruktūras konkurētspējas nodrošināšana. Kā vienu no būtiskākajiem nosacījumiem konkurētspējas attīstībai viņš minēja jau šajā plānošanas periodā uzsākto dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu. A.Strakšas uzsvēra nepieciešamību modernizēt pasažieru apkalpošanas un dzelzceļa infrastruktūru, kas veicinās pasažieru mobilitāti un samazinās ceļojumam un pārvadājumiem nepieciešamo laiku.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš deputātiem iezīmēja ostas attīstības ietvaru nākamajai desmitgadei, kā arī līdzšinējos rādītājus, tostarp kravu apgrozījumu un plūsmas izmaiņas reģionā, kā arī ieguldījumus infrastruktūrā. A.Zeltiņš uzsvēra, ka Nacionālajā attīstības plānā nākamajam plānošanas periodam būtu jādefinē transporta, tranzīta un ostu nozares attīstības virziens, ko gribam sasniegt un attīstīt, kā arī jāiezīmē prioritātes.

 Brīvostu pārstāvji kopā ar deputātiem pārrunāja Krievijas transporta politiku Baltijas jūras reģionā un tās ietekmi uz nozari Latvijā.

2019.gada 20. līdz 21.maijā Parīzē( Francijā) norisinājās OECD forums ar devīzi “Pasaule e-kustībā” (World in e-motion). Forumā piedalās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena, deputātes Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa. Foruma ietvaros bija vairākas darba grupas, tai skaitā par sieviešu līdzdalību digitālajās zinātnēs un tehnoloģijās, migrāciju un nākotnes tehnoloģijām.

Dzimumu līdztiesība joprojām ir svarīgs jautājums, un tā aizvien ir neapmierinošā līmenī zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas, ražošanas un dizaina nozarēs, tostarp, izteikts sieviešu trūkums vadītāju vidū šajās nozarēs, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena pirmdien, 20.maijā, Parīzē, Francijā, kur piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) foruma darba grupā par sieviešu līdzdalību digitālajās zinātnēs un tehnoloģijās.

“Domājot par nākotnes karjeras iespējām, sabiedrībā aizvien valda stereotipi un sievietes salīdzinoši reti izvēlas studiju iespējas tādās perspektīvās jomās kā informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes, lai gan ir talantīgas, spējīgas un apķērīgas. Nepieciešams būtisks izrāviens, lai mainītu domāšanu un veicinātu dzimumu līdztiesību. Mērķis ir veicināt sieviešu iesaisti stereotipiski par “vīriešu jomām” dēvētajās nozarēs, un tam svarīgs arī spēcīgs politiskais atbalsts starptautiskā līmenī. Par to diskutēs arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darba grupā, kurā pulcējušies eksperti no visas pasaules,” akcentēja I.Ikstena.

Ārlietu komisijas locekle Linda Ozola :“Neoliberālā pieeja ir mazinājusi solidaritāti sabiedrībā, kas mums kopā ir jāatjauno, lai risinātu. Izglītības sistēmai ir jāattīsta jaunas prasmes, jo īpaši spējā veidot attiecības ar līdzcilvēkiem un spējā sadarboties; savukārt politiķu pienākums ir rādīt sadarbības piemēru – gan starp institūcijām, gan ar sabiedrību izsvērtu lēmumu pieņemšanā. Sabiedrība pasaulē kļūst politiski un pilsoniski aktīvāka un prasa, lai pārstāvnieciskā demokrātija mainītos, spējot saredzēt, sadzirdēt un ieklausīties sabiedrībā. Man ir prieks, ka mums Latvijā ir izcils e-demokrātijas piemērs –manabalss.lv iniciatīva, caur kuru mūsu pilsoņiem ir tieša ietekme uz valsts likumdošanu.”

Sociālo un darba lietu komisijas locekle Evita Zālīte – Grosa: “Mani uzrunāja paneļdiskusijas viena no idejām, kā ļoti svarīgi šajā digitalizācijas un globalizācijas procesā nepazaudēt fokusu uz empātijas, līdzatbildību darbībā. Tas skar gan izglītību, gan daļu cilvēku, kuri jūtas šī procesa apdraudēti.”

Veselības ministrijas valsts sekretāre D.Mūrmane-Umbraško ziņo par veselības nozares galvenajiem rīcības virzieniem NAP2021 - 2027. Minot piecus galvenos virzienus:

1.Veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšana sabiedrībā, t.sk. arī sociāli atstumtām grupām,

2. Uz personu vērsta veselības aprūpe (patient centered care),

3. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošana,

4. Integrētas veselības aprūpes attīstīšana,

5. Nevienlīdzības mazināšana veselības aprūpē, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana.

Pārresoru koordinācijas centra attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante S. Sniķere iepazīstina ar NAP2020 plānoto un apgūto finansējumu veselības jomai un gan valsts puses, gan Eiropas savienības puses.

Komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis apkopojot komisijas sēdē sniegto informāciju secināja, ka ir nepietiekams finansējums, ka vienīgais risinājums ir jāinvestē veselības nozarē.