Komisijas sēdēs pieņemtie lēmumi

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Lai novērstu cilvēkresursu trūkumu informācijas tehnoloģiju nozarē, uzsvērt nepieciešamību sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmu absolventus gadā. Ņemot vērā, ka prognozētais vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības ieguvušo skaits Latvijā varētu būt nepietiekams šāda mērķa sasniegšanai, komisijas ieskatā nepieciešams attīstīt kvalitatīvas augstākās izglītības eksportu un kāpināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmās studējošo skaitu no ārvalstīm. Tāpat cilvēkresursu trūkuma risināšanai nepieciešami risinājumi ārvalstu speciālistu piesaistīšanai strādāt Latvijā, kā arī jāattīsta mūžizglītības programmas.

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Apstrādes rūpniecība”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Uzsvērt nepieciešamību izveidot un veicināt industriālo zonu attīstību, pievēršot uzmanību industriālo zonu izveidei reģionos, kur to nav, piemēram, Vidzemē un Latgalē. Izvērtēt vajadzību investēt industriālo zonu attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā, tajā skaitā, publiskajā infrastruktūrā - autoceļos, dzelzceļā un lidostās. Tāpat arī izvērtēt tos pasākumus, kas nepieciešami, lai industriālajām zonām nodrošinātu darbaspēka pieejamību.

3)         Komisijas ieskatā NAP2027 nepieciešams darbs pie stratēģiskā mērķa ‘’Reģionālā attīstība. Reģionālās dimensijas viens no uzdevumiem būtu, izmantojot industriālo zonu sniegtās priekšrocības, palīdzēt reģioniem piesaistīt ārvalstu investīcijas arī apstrādes rūpniecības nozarē.

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Tranzīta nozare”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Komisijas ieskatā tranzīta nozare ir būtiska valsts tautsaimniecības sastāvdaļa un svarīgs nodarbinātības avots, īpaši reģionos.

3)         Ņemot vērā ģeopolitisko un starptautiskās tirdzniecības attīstības perspektīvu, vides aizsardzības prasības pieaugumu, kā tranzīta nozares galveno stratēģisko mērķi nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā noteikt saglabāt kopējo kravu apjomu esošajā līmenī.

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Bioekonomika”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Iekļaut Zemkopības ministrijas izstrādāto priekšlikumu “Sabiedrības veselības stiprināšana, veicinot nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti saskaņā ar “vienas veselības” principu un augstāku standartu un inovāciju izmantošanu pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā, ietverot antimikrobiālās rezistences ierobežošanu sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides jomā.”

3)         Lai palielinātu bioekonomikas produktu pievienoto vērtību, nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā mainīt uzsvaru no bioresursu primārās ražošanas uz to pārstrādi.