Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēja, ka līdz 2026.gadam ārpus Rīgas plānošanas reģiona iecerēts izveidot piecus industriālos parkus piecos Latvijas reģionos. Ministriju aplēses paredz, ka līdz 2031.gadam tiks radītas vairāk nekā 1000 augsti apmaksātas darba vietas katrā industriālajā parkā un piesaistītas privātās investīcijas 100 miljonu eiro apmērā. Plāns paredz, ka tas ļaus radīt vismaz desmit jaunas augstas pievienotās vērtības nišas produktu ražotnes un sasniegts eksports viena miljarda eiro apmērā. Plānots, ka šiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā būtu jāiegulda 15 miljoni eiro gadā.
Deputāti uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvjus par projekta mērķiem un iecerēto laika grafiku, kā arī iepazinās ar Liepājas industriālo teritoriju attīstības piemēru.
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka joprojām uzskata, ka ražošana ir ekonomikas mugurkauls, tādēļ pašvaldība mērķtiecīga attīsta infrastruktūru, lai investori varētu šajās teritorijās būvēt savas rūpnīcas, radīt darbavietas un ražot produkciju eksporta tirgiem.
Liepājas SES laikā no 2017.gada līdz 2020.gadam ir uzbūvētas desmit rūpnīcas ar kopējo platību 52 738 kvadrātmetri, kas nodrošina darbu 868 cilvēkiem. Patlaban tiek būvētas piecas rūpnīcas un vēl sešu rūpnīcu būvniecību plāno sākt šogad. Lielākais izaicinājums ir Liepājas Karostas industriālais parks ar kopējo platību 120 hektāri. Viņš skaidroja, ka teritorija šajā parkā ir piesārņota, tādēļ tās virskārta vispirms ir jāattīra un jāizbūvē pamata infrastruktūra.
Komisijas deputāti aicina ministrijas pienācīgi izdarīt mājasdarbu, izpētot potenciālo investoru vajadzības un izanalizēt reģionālo konkurentu piedāvājumu. Norādīja, ka šodien industriālās zonas kļuvušas par priekšnosacījumu investīciju piesaistei rūpniecībā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis norādīja, ka primārais industriālo zonu veidošanas mērķis ir ārvalstu investīciju piesaiste. Nedrīkst pieļaut “spoku zonu” izveidi, ieguldot līdzekļus teritorijās, kurās darbs pēc tam nenotiek, vai situāciju, kad notiek tikai ražošanas pārvietošana valsts ietvaros.
Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu:
1) atbalstīt industriālo parku izveidi reģionos;
2) primārais mērķis Latvijā augsti apmaksātu ilgtspējīgu darba vietu radīšana reģionos veidojot jaunas ražotnes, kā arī ārvalstu investoru piesaiste;
3) EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar VARAM nepieciešami ātri veikt investoru vajadzību analīzi un konkurences izpēti, bet ne vēlāk kā līdz 2021.gada 1:maijam;
4) EM, VARAM, LIAA sadarbība ar pašvaldībām, sagatavot plānu, lai nodrošinātu teritoriāli koordinētu risinājumus.
Komisija nākamajā sēdē Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros skatīs jautājumu par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, informē V.Dombrovskis.
Finanšu ministrija iepazīstināja komisijas deputātus ar iecerētajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) virzieniem, reformu piedāvājumiem un finansējuma sadalījumu. Informēja ka, darbs pie ANM ieviešanas plānots sešos virzienos: klimata pārmaiņas un ilgtspēja; digitālā transformācija; ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma; veselība; nevienlīdzības mazināšana; likuma varas stiprināšana.
Komisija kopumā diskutēja par ANM, deputāti uzklausīja ministriju redzējumu par iecerēto finansējuma sadali plāna ietvaros. Paredzēts, ka 20 procentus no ANM līdzekļiem ieguldīs digitalizācijā, bet 37 procentus – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20 procentus, veselības nozares projektiem – 11 procentus, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 10 procentus, bet likuma varas stiprināšanai – divus procentus. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro.
Vairākas no uzklausītajām ministrijām atzīmēja, ka ieplānotais finansējums nav pietiekams un ar to iespējams risināt tikai akūtākos izaicinājumus. Pašlaik rodas bažas, ka mehānismā nav paredzēts arī adekvāts finansējums, lai sasniegtu iecerētos mērķus eksportā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovkis atzīmēja, ka atveseļošanas un noturības mehānismam kā Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldītai budžeta programmai paredzēta liela loma Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes mazināšanā Eiropas valstīs. Lai izdarītu secinājumus par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projektā iecerētajām reformām un investīcijām, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija tuvākajās sēdēs plāno padziļināti skatīt katru no plānā iekļautajiem virzieniem.
Komisija tuvākajā sēdē plāno skatīt jautājumu par industriālajiem parkiem reģionos plāna sadaļas “Nevienlīdzības mazināšana” ietvaros, bet vēl pēc nedēļas – par klimata pārmaiņām un ilgtspēju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts ilgtspējīgas attīstības politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits sēdē klātesošos iepazīstināja ar reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam(RPP). RPP ir pieņemts Ministru kabinetā 2019.gada 19.novembrī. Mērķu sasniegšanai ir noteikti vairāki virzieni: uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos, pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos, publiskās pārvaldes kapacitāte un sabiedrības līdzdalība. R. Bremšmits iepazīstināja ar RPP risinājumiem tie būtu - plānotie instrumenti pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai reģionos, plānotais atbalsts cilvēkresursu piesaistei reģionos, plānotie pasākumi pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, plānotie pasākumi sabiedrības līdzdalības un pārvaldes kapacitātes celšanai. Komisijas deputāti tika iepazīstināti ar nacionāliem atbalsta pasākumiem. Atbalsta pasākumi: kopējais finansējums (ES fondi uzņēmējdarbībai + pakalpojumiem, izslēdzot atbalstu bērnudārziem, viedajām pašvaldībām un kapacitātei), reģionālās attīstības atšķirības – IKP kritērijs un tematiskā koncentrācija mazāk attīstītajiem reģioniem, konkurētspējīgākie projekti – pašvaldībām reģionālā mēroga konkurss (70% finansējuma), mērķteritorijas – finansējums reģionālā mēroga projektiem (30% finansējuma). Noteikts ir ES fondu un investīciju atbalsts RPP īstenošanai. Kā arī nacionālie atbalsta pasākumi SEZ jaunais nodarbinātības atbalsts: 2020.gadā stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās» un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un 2021.gads un turpmāk uzsākta līgumu slēgšana ar SEZ kapitālsabiedrībām par darba algu atbalstu kā arī plānots atbalsts ATR ceļiem plānotais atbalsts – 300 milj. EUR un plānotais rezultāts – indikatīvi 900 km. Plānoti aizdevumi 150 000 000 EUR 2021.gadā, tai skaitā: jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) būvniecībai vai esošas PII paplašināšanas investīciju projektiem, izglītības iestāžu investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi, pašvaldību investīciju projektu īstenošanai ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid -19 izplatību, prioritāram investīciju projekti, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 400 000 EUR apmērā.
Nozaru ministriju provizoriski plānotais atbalsts reģionālai attīstībai (DP) ir sadalīts starp Satiksmes, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzklausot ministriju redzējumu, uzsvēra, ka reģionālās politikas pamatnostādņu aktivitātes un mērķi ir sasniedzami.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji sēdē klātesošos iepazīstināja ar iecerēto datu pārvaldības un pieejamības politiku, tostarp datu pārvaldības vīziju, izaicinājumiem, kā arī ieguvumiem, kurus datu koplietošanas platforma sniegs datu sniedzējiem un ņēmējiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāve A. Ozola iepazīstināja deputātus un klātesošos ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021-2027.gadam, Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām ir Eiropas Zaļais kurss , jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam un rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027.gadam. Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām: ka 2035. gads - poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma, pārstrādes palielināšana: 2025. gads - vismaz 55 % pēc masas; 2030. gads - vismaz 60 % pēc masas; 2035. gads - vismaz 65 % pēc masas. Izveidot dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam un līdz 2025. gada 1. janvārim – tekstilmateriāliem. Līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem. Pārtikas atkritumi – pārtikas atkritumu apjoma mērījumi katrā pārtikas aprites posmā. Tekstilatkritumu dalīta vākšana līdz 2025. gada 1. janvāris.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (AAVP) 2021.-2028.gadam.. Saskaņošanas procesā saņemti 195 iebildumi un priekšlikumi. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti vairāk 80 priekšlikumi. Plāns apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra sēdē.
Ministrijas pārstāve iepazīstina ar atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstību, prognozēm atkritumu apjomam, tai skaitā dažādām plūsmām reģionālā griezumā un ir izvērtēti vairāki modeļi plāna ieviešanai.
Komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena ierosina uzklausīt Latvijas Pašvaldības sabiedrības viedokli atkritumu apsaimniekošanās jomā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece S. Sproģe pastāstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir apstiprināts, ka izstrādātos mērķus atbalsta tikai jāvienojas, kā tos labāk sasniegt.
Bažas rada esošajās robežās izveidota sistēma, ko vajag pārstrukturizēt, bet jārēķina kopā, jo SAP ir pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem, kuriem ir saistības, līgumi, kredīti, galvojumi, ieguldīts privātais kapitāls un koncesijas līgumi. Galvenie secinājumi AAVP: «Neviens apvienošanas modelis nenodrošina izlīdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem AAR piemērojamus kritērijus.» Visu izvērtēt rekomendē RAAP līdz 2022.gada beigām, bet vēlētos, lai visiem līdzvērtīgas tiesības! Arī VIDUSDAUGAVAS 15 pašvaldībām u.c. (Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Skrundas novadi)! Līdz 2021.gada maija beigām MK nosaka jaunos AAR, tajās ietilpstošās pašvaldības. Vai būs diskusija? Ar DRN starpniecību tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.
Vairāk rakstu...
