2016.gada 16.novembra sēdē savu skatījumu par demogrāfijas, dzimstības, migrācijas problēmām un risinājumiem izteica demogrāfisko lietu centrs (DLC) pārstāve Ieva Kārkliņa, zinātniski-pētnieciskais projekta „Latvijas emigrantu kopienas” vadītāja I. Mieriņa un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājas biedrs J. Dombrava.  Iezīmējot pozitīvas, gan negatīvas domogrāfiskās tendences valstī. Ap 14% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas. Kopš 2000.gada vien no Latvijas izbraukuši un nav atgriezušies ap 260 000 iedzīvotāju (Hazans, 2015). Emigrācijas intensitāte ir mazinājusies, diasporas apjoms turpina augt. Šobrīd diasporā vērojams liels pesimisms attiecībā uz situāciju Latvijā. Jaunā diaspora ļoti kritiski vērtē Latvijas ekonomisko situāciju: 73% vērtē to kā sliktu vai ļoti sliktu un tikai 20% uzskata, ka tā uzlabojas un 41% - pasliktinās. Daudz pozitīvāks ir vecās diasporas priekšstats (46% slikts, 43% uzlabojas, 24% pasliktinās) Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek virzība deklarēto (uzstādīto) attīstības mērķu sasniegšanai. Jārada skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu attīstību. Viens no galvenajiem ir informācijas nodrošinājums kā uzsvēra I. Mieriņa12% diasporas pārstāvju - 44% no tiem, kuri ir meklējuši informāciju par atgriešanos - nav varējuši to atrast,visbiežāk (56%) – par darba iespējām, bet arī sociālo aizsardzību un garantijām (kā emigrācija atsauksies uz pabalstiem un pensiju), nodokļiem, mājokļa jautājumiem, izglītību (galvenokārt bērnu iekļaušanos skolā).Latvijas profesionāļi ārzemēs ne vienmēr zina un ir informēti par grantiem, izglītības un stažēšanās, darba un investīciju iespējām Latvijā. Jāveido saikne ar palikušajiem, jāinformē par iespējām!
 
 

2016.gada7.novembrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti apmeklēja Smiltenes tehnikumu, Gulbenes novada domi un ZS"Kotiņu" saimniecību. Smiltenes tehnikumā deputātus sagaidīja Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis un Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Profesionālās izglītības kompetences centrā Smiltenes tehnikums mācās daudz radošu un zinātkāru jauniešu apgūstot dažādas profesijas:celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis, ceļu būvtehniķis, automehāniķis, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, viesnīcu pakalpojumu speciālists, lauku tūrisma speciālists, pavārs, veterinārārsta asistents un lopkopības tehniķis. Visslielāko interesi deputāti izrādīja par  veterinārārsta asistents profesiju, kuru var apgūt vienīgi Smiltenes tehnikumā. Veterinārārsta fakultāte ir moderni aprīkota gan ar sonogrāfa aparātu, gan ar rengenu, gan ar visām nepieciešamajām iekārtām, lai veiktu analīzes. Gulbenē deputāti uzklausīju Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andri Apinīti, Gulbenes novada deputātus, NVA Gulbenes filiāles vadītāju Vladimiru Lituņenko un NVA Balvu filiāles vadītāju Sandru Kindzuli. Tika runāts par nodarbinātību novadā, bezdarba samazināšanas iespējām, kā arī uzklausīja priekšlikumus un idejas. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs aizveda deputātus uz Mežvidu sākumskolu, kura savu darbību 2014.gadā beidza.  Tagad bijušā skola ir pārveidota par modernu šūšanas cehu, kur ir darba vietas ir atraduši ap 70 cilvēki. Tālākais ceļš veda uz ZS '' Kotiņi", kur vadītājs Aldis Ločmelis deputātiem izrādīja savu saimniecību. Blakus jau graudkopībai, pārtikas miltu un rapša eļļas ražošanai ir nācis klāt jauns produkts pupu milti, kas aizvietos soju desās.

 

 

2016.gada 2.novembra komisijas sēdē piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols un Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus iepazīstināja ar Altum lomu tautsaimniecības attīstībā - Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšana, ka ALTUM ir valstij piederoša attīstības finanšu institūcija, kas finanšu instrumentu veidā (ar aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u. c.) sniedz valsts atbalstu noteiktām mērķa grupām. ALTUM izstrādā un īsteno valsts atbalsta programmas, novēršot tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātā sektora finanšu iestādes, un nodrošinot finanšu pieejamību jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā atbalstāmas un svarīgas.

 

Nodarbinātības valsts aģentūras direktora pienākuma izpildītāja Evita Simsone deputātus iepazīstināja ar reģistrēto bezdarba līmeni valstī un novadu griezumā. Valstī kopumā nodarbinātības līmenis pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 8,8 % punktiem. Kaimiņvalstīs – Igaunijā kāpums ir lielāks – 9,9 % punkti, savukārt Lietuvā tāds pats kā Latvijā, vidēji ES (28) pieaugums ir krietni mazāks - 0,9 % punkti (Eurostat dati). Absolūtos skaitļos šajā periodā nodarbināto skaits pieaudzis par 45,4 tūkst., kas galvenokārt vērojams Rīgas reģionā, savukārt Latgalē un Kurzemē nodarbināto skaits kopš 2010.gada samazinājies – attiecīgi par 9,3 tūkst. un 6,5 tūkst. Darba tirgū joprojām novērojamas reģionālās atšķirības – daudzos gadījumos darba vietas atrodas pilsētās/novados, līdz kuriem nokļūt traucē ierobežotas mobilitātes iespējas (transporta pieejamība, ceļu infrastruktūra), arī pašu cilvēku motivācijas trūkums. Jāturpina reģionālās mobilitātes atbalsts tiem, kam tas nepieciešams. Pāreja no izglītības sistēmas uz darba tirgu Latvijā parāda - jo augstāks ir izglītības līmenis (arī iekļaušanās tālākizglītībā), jo īsāks bezdarba ilgums un labāki darba tirgus iznākumi algas un nodarbinātības noturības izteiksmē. Jāturpina investēt cilvēkresursu attīstībā. Svarīgs atbalsts ne tikai no valsts, bet arī pašu darba devēju ieguldījums, jo ņemot vērā demogrāfiskos faktorus, saasināsies konkurence par darbaspēku, līdz ar to darba devējiem jānovērtē darbaspēka potenciāls reģionos. Ļoti svarīgs jautājums ir investoru piesaiste reģionos jaunu darba vietu izveidei, nepieciešams paātrināt reģionu atbalstam plānoto ES fondu projektu īstenošanas tempus, lai tādējādi stimulētu kā ekonomisko aktivitāti, tā arī tai sekojošu darba vietu izveidi un ienākumus iedzīvotājiem, kas rezultātā mazinātu arī bezdarbu un tā sekas.

 

 

 

 

2016.gada 19.oktobra komisijas sēdē Par Nodarbinātības padomes "rīcības plāna" koncepciju mūžizglītības veicināšanai un mazkvalificēto darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai piedalījās Izglītības un zinātnes ministrs K.Šudurskis, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, Vidzemes Augstskolas profesores Agita Līviņa un Sarmīte Rozentāle. Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās uzsvēra, ka svarīgi ir samazināt mazkvalificēto darbinieku skaitu un nodrošināt darbiniekus perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm to varētu panākt ar pieaugušo izglītības politikas īstenošanas programmām.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv