Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē lidostas “Rīga” pārstāvji iepazīstināja deputātus lidostas „Rīga” vidējā termiņa darbības stratēģija 2021-2027. gadam. Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021. gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020. gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks, nekā bija plānots 2021. gada budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus. Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020. gadā, bet salīdzinājumā ar pirms pandēmijas jeb 2019. gadu aizvien ir samazinājums par 70%.
Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk nekā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020. gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019. gadu - 2%.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Lidostas “Rīga ” pārstāve L. Odiņa uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.
Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.
Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors A. Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna. Pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.
Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.
A.Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzklausot sniegto informāciju, aicināja līdz augustam izvērtēt investīciju plānus, kā tas ietekmēs vispārējās stratēģijas mērķus un saka liels paldies par sniegto informāciju.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas(EM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar aktuālo informāciju par dabasgāzes piegāžu drošību reģionā. Pastāstīja, ka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa jauda ir pietiekama Baltijas valstu patēriņa nodrošināšanai, un izveidotā infrastruktūra nodrošina optimālas dabasgāzes plūsmas reģionā, norādot, ka Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs reģionā un šā gada 26.februārī tika uzsākta gāzes iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Šobrīd dabasgāzes atlikums Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir 5,4 teravatsundas.
Deputāti uzdeva jautājumu par iespējamajām sekām un risinājumiem gadījumā, ja tiktu pārtrauktas gāzes piegādes no Krievijas. Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, deputāti pārrunāja arī jautājumus par gāzes piegāžu tīkla dažādošanu un gāzes cenām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzdeva jautājumu, vai EM atbalsta LNG termināļa būvniecību Latvijā. E Šaicāns atbildēja, ka gadījumā, ja kāds privātais investors saredz šāda biznesa perspektīvu, tad to var darīt, bet valstij šādā projektā nebūtu jāiesaistās. Pareizi un plānveidīgi izmantojot esošo infrastruktūru, Baltijas gāzes patēriņu iespējams nodrošināt var jau tagad. Būvējot papildu jaudas, kādam tās ir jāapmaksā. Tie, visticamāk, būtu vietējie patērētāji. Tādēļ EM strādā pie tā, lai maksimāli noslogotu esošo infrastruktūru.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību, ir nepieciešama kvalitatīva situācijas analīze un plāns par to, kā mēs varam pilnībā pārslēgties uz sašķidrināto gāzi. Komisijas vārdā Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis aicināja Ekonomikas ministriju sniegt priekšlikumus par to, kā veikt gāzes piegādātāju maiņu un mēneša laikā sagatavot ziņojumu par iespējamo stratēģiju piegādātāju nomaiņai un tās īstenošanai nepieciešamo laiku. Tāpat komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka komisija aicinājusi veikt gāzes piegādātāju maiņas iespējamo izmaksu aplēses.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē uzklausīja Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda(SIF) pārstāvju sniegto informāciju par Valsts ieguldījumu politika mediju telpas stiprināšanu. Kultūras ministrijas pārstāvis iepazīstināja ar struktūru par NAP uzdevumiem (medijpratības veicināšanu, sabiedrisko mediju attīstību un atbalstu komerciālajiem medijiem), mediju politikas pamatnostādnēm (mediju vides daudzveidību, mediju vides kvalitāte un atbildīgumu, profesionālo mediju vidi, auditorijas medijpratību, un mediju vides drošumspēju), finansējumu. Mediju fonda mērķis ir atbalsts sabiedriski nozīmīga satura veidošanai medijos, finansiāls atbalsts mediju uzņēmumiem un sabiedrībai nozīmīgs satura radīšanai. Atbalsts abonētās preses piegādēm, PVN samazinātā likme, no atveseļošanas un noturības mehānisma paredzēts finansējums 5,7 milj. eiro, ieguldījums medijpratībā, ieguldījums pašregulācijā. Sabiedriskie mediji īstenota sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības reformu, SEPL likumu, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un sabiedrisko mediju ombudu un sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
Kultūras ministrijas nākotnes perspektīvas ir jaunas mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plāns 2022. – 2027, pilnveidot mediju atbalsta sistēmu, medijpratība auditorijās ārpus izglītības sistēmas un veicināt Sabiedrisko mediju attīstību.
SIF pārstāve iepazīstināja, ka darbības joma nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju. Iepazīstināja ar apstiprinātiem projektiem 2021.gadam un mediju atbalsta fonda budžetu no 2019.gada līdz 2022.gadam. Kā tiek sadalīts finansējums nacionālajā un tematisko kategoriju konkursos, kā tiek sadalīts finansējums konkursā reģionālo un vietējo mediju atbalstam un kas ir vērtēšanas komisijas sastāvā un kā tiek sniegts atbalsts projektu sagatavošanas posmā.
Uzklausot sniegto informāciju Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis un deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetu ar aicinājumu veikt ikgadējos mērījumus katru gadu par medijpratības pieredzi (pārbauda, ar ko dalās sociālos medijos/pārliecinās par informācijas avotu uzticamību), mērīt katru gadu uzticību sadarbības medijiem starp Latvijas iedzīvotājiem un aicināt piešķirt lielāku finansējumu sabiedriskajiem medijiem līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone iepazīstināja deputātus ar aktuālo situāciju Latvijas darba tirgū, bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa dinamiku, brīvo darbavietu reģistrēšanas tendencēm, kā arī raksturoja bezdarbnieka statistisko portretu.
NVA strādā pie risinājumiem, kā nodrošināt Latvijas cilvēkkapitāla stiprināšanu un attīstību, kā pārorientēties no reaģējošas rīcības uz proaktīvu darba tirgū esošo cilvēku iesaisti darba tirgum nepieciešamo prasmju attīstībā un pilnveidē.
NVA izaicinājumu vidū šogad ir panākt darba tirgū esošo nodarbināto personu aktīvāku NVA pakalpojumu izmantošanu, īpaši iesaisti apmācībās tiešsaistes kursu platformās, lai nodarbinātajiem ir iespējas tiešsaistē apgūt atbilstošas un kvalitatīvas prasmes; sociāli atbildīgas, iesaistošas partnerības veidošana ar pašvaldībām, darba devējiem, nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām, īpaši ilgstošā bezdarba un personu ar invaliditāti integrēšanai darba tirgū. Tas ir kopējs darbs, un atbildība ir katram sadarbības partnerim.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka jāmēģina ilgstošos bezdarbniekus iesaistīt darba tirgū. To varētu panākt kopīgi risinot šo problēmu gan ar Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisiju, kopīgi piedāvāt valdībai risinājumu, kā labāk atrisināt ilgstošos bezdarbniekus iesaistīt darba tirgū.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Zemkopības ministrija iepazīstināja deputātus par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2021-2027.gadam izstrādes gaitu. Pamatnostādnes varētu Ministru kabinetā nonākt 2023.gadā.
Ministrijas pārstāvis A. Ozols norādīja, ka Latvijas mērogā, strādājot pie attīstības pamatnostādnēm, neesot fundamentālas nesaskaņas starp iesaistītajām iestādēm vietējā mērogā. Nenoteiktība, kas kavējot ātrāku nostādņu izveidi, saistīta ar Eiropa Savienības plānošanas dokumentu attīstību un Latvijas interešu ietveršanu tajos. Pretrunīgi viedokļi par dažādiem jautājumiem parādoties arī Eiropas Parlamenta atbildīgajās komisijās. Mēģinot saskaņot ministrijas viedokļus, lai nonāktu pie kādas skaidrības, kurā ietvarā ministrija varētu īstenot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2021-2027.gadam.
Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2021-2027.gadam mērķis ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana, īpašu uzmanību pievēršot meža ražības paaugstināšanai, kā arī pievienotās vērtības palielināšana un zināšanu un prasmju attīstība.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka uzklausot ministrijas redzējumu ir pārliecība, ka ministrija cīnās par Latvijas tautsaimniecību un vismaz par savu konkurences atbildības jomas konkurētspēju un interesēm. Komisija arī turpmāk sekos līdzi Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2021-2027.gadam izstrādes gaitai un aicinās uz komisiju atkārtoti, kad pamatnostādnes būs sagatavotas iesniegšanai Ministru kabinetā.
Vairāk rakstu...
