Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Publisko individuālo pakalpojumu teritoriālā izvietojuma analīze atbilstoši apdzīvojumam.
Izvērtējums ir veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālās iestādēm" projekta "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros.
Mērķis: Izvērtēt publisko individuālo un valsts administratīvo pakalpojumu attīstības teritoriālu izvietojumu, atbilstoši apdzīvojumam Latvijas reģionos, ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu procesus, mobilitātes aspektus un satiksmes un transporta infrastruktūras nodrošinājumu, kā arī sagatavot priekšlikumus publisko individuālo un valsts administratīvo pakalpojumu perspektīvajai attīstībai, ņemot vērā analīzes kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus.
Izvērtējumu veica personu apvienība SIA „Grupa93” un SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, pamatojoties uz līgumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (noslēgts 2014.gada 11.septembrī).
“Latvijas – Kanādas sadarbības projekta sasniegumi un priekšlikumi turpmākai rīcibai”.
Lai vērtētu Latvijas un Kanādas sadarbību mūsu valsts zemes dzīļu izpētē Latvijā, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti tikās ar Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma „Inventus Mining Corp” direktoru Skotu Hateringtonu (Scott Heatherington). Komisijas sēdē deputāti iepazīnās ar līdz šim paveikto Latvijas zemes dzīļu izpētē, kā arī ar tālākajām izpētes darbu perspektīvām Latvijas un Kanādas sadarbības procesa ietvaros.
„Kanādas uzņēmuma „Inventus Mining Corp” veiktie ģeoloģiskās izpētes darbi saistīti ar Latvijas teritorijā esošajiem vieniem no lielākajiem, bet vēl neizpētītākajiem ultrabāzisko iežu masīviem pasaulē. Pēdējo gadu laikā šādi novērojumi ģeoloģiskajā struktūrā citu valstu teritorijās ir saistīti ar būtisku kalnrūpniecības izaugsmi, izpētes kompānijām ieguldot ievērojamus līdzekļus dārgmetālu un citu metālu meklējumos,” skaidro Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
Pēc šobrīd veiktajiem urbumu seržu paraugiem Latvijā ir konstatēti sulfīdi, kas liecina par rūdu potenciālu šajā ģeoloģiskajā struktūrā, un Kanādas uzņēmums ir guvis sākotnēju pārliecību, ka Latvijas ģeoloģiskā uzbūve var saturēt varu, niķeli un platīna grupas metālus. Kanādas uzņēmums ir gatavs turpināt sadarbību ar Latvijas atbildīgajām institūcijām, pašvaldībām un attiecīgo zemju īpašniekiem, veicot ģeoloģiskās un ģeofiziskās izpētes datu padziļinātu izpēti un modelēšanu.
„Ilgtspējīgas attīstības komisija konsekventi izvērtē visas iespējas, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības tālāko izaugsmi. Mērķtiecīga zemes dzīļu un to bagātību izmantošana ir viens no tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem, taču tā īstenošanai šobrīd ir arī vairāki traucējoši faktori, tostarp ierobežojumi ģeoloģiskās izpētes un ieguves jomā, kas saistīti ar nepilnībām Latvijas zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā. Būtisks ģeoloģiskās izpētes un rūdu meklēšanas nosacījums ir arī zemes īpašnieku ieinteresētība un motivācija gūt ekonomiskus labumus no zemes dzīļu izmantošanas,” norāda M.Kučinskis. M.Kučinskis ir pārliecināts, ka iniciatīvas rezultātā var pavērties arī iespēja attīstīt jaunu tautsaimniecības nozari – kalnrūpniecību, kurai savukārt ir ietekme arī uz citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, transportu un loģistiku, būvniecības attīstību.
Ilgtspējīgas attīstības komisija, aktualizējot jautājumus par efektīvu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu, jau iepriekš organizējusi tikšanos ar Latvijas atbildīgo institūciju un jomas ekspertiem, lai identificētu priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos un rastu optimālākos risinājumus efektīvai un uz tautsaimniecības attīstības veicināšanu orientētai zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.
ESF (2014.- 2020) investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībās.
„Racionāla un uz tautsaimniecības attīstību orientēta Eiropas Savienības fondu atbalsta īstenošana ir ļoti būtiska, un investīcijas, kas paredzētas uzņēmējdarbības atbalstam, ir tās, kas var sniegt lielāko ieguvumu ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai pašvaldībās,” komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Viņš arī akcentē, ka vienlaikus šis būs „eksāmens” pašvaldībām un attīstības centriem, jo atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda šoreiz ieguldījumi ir jāplāno tieši tajās teritorijās, kuras tiks attīstītas ražošanas izveidošanai vai jau esošas ražotnes paplašināšanai.
Meža nozares aktualitātes 2015.
Komisijas izbraukuma seminārs uz Kurzemes pusi, kur Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federācija izpilddirektors Kristapu Klausu iepazīstināja deputātus - problēmas ar pašreizējo normatīvo regulējumu priežu audžu apsaimniekošanai.
Tajā pašā laikā iepazīstināja ar:
-Mežsaimniecība Latvijā
-Priežu mežu audzēšanas izaicinājumiem
-Aizsargjoslu apsaimniekošanu.
Rail Baltica - iespējas un izaicinājumi.
- Eiropas savienības atbalsts(atbilst ES ilgtermiņa plānam – pamattīkla izveide, Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) prioritārais projekts, līdz 85% līdzfinansējuma,Integrēs Baltijas valstis Eiropā - vienotā dzelzceļa telpa).
- 2014-2016 detalizēta tehniskā izpēte
Uzdevums - izvēlēties to Rail Baltica trases variantu, kurš Latvijai būtu visizdevīgākais un kurš būtu līdzsvarā starp:
* trases lietotāju
* vietējo iedzīvotāju
* vides interesēm
* atbilstu valsts un pašvaldību ilgtermiņa plāniem
* būtu samērojams no izmaksu viedokļa.
- Līdz 2018.gadam projektēšana ( t.sk. īpašumu atsavināšana).
- Līdz 2020.gadam būvniecības uzsākšana.
- Līdz 2025.gadam līnijas Tallina - Rīga - Kauņa atvēšana.
- Llīdz 2030.gadam savienojums ar Varšavu.
Vairāk rakstu...
