Pārresoru koordinācijas centra vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus ar NAP 2021-2027 stratēģiskiem mērķiem un pārmaiņu virzieniem. P. Vilks piedāvā turpmākajās sēdēs skatīt NAP prioritātes un katras prioritātes rīcības virzienus. Šodienas sēdē tika runās par septiņiem fundamentālo pārmaiņu virzieniem:

1. Iekļaujoša sabiedrība kā priekšnoteikums iespēju vienlīdzībai, saliedētības un uzticēšanās vairošanai
2. Klimata pārmaiņu politikas un aprites ekonomikas radīto iespēju izmantošana dažādās nozarēs
3. Izglītības, zinātnes un kultūras virzošā loma nākotnes sabiedrības un ekonomikas izaugsmei
4. Uzņēmumu pāreja no darbaspēka izmaksu priekšrocībām uz zināšanu priekšrocībām
5. Ienākumu pārdale un motivatori reģionālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai
6. Paradigmas maiņa pārvaldības procesos, vairojot uzticēšanos un līdzdarbību
7. Sabiedrības uzticēšanās tiesiskumam – ātrai un taisnīgai tiesībaizsardzības sistēmai.

Uzklausot NAP2021-2027 pārmaiņu virzienus komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis secināja, ka netika pieminētas demogrāfiskās problēmas, novecošanās problēmas, netika iekļauts jautājums par automatizāciju, digitalizāciju un jaunās tehnoloģijas jautājumu kopums.

V. Dombrovskis un A. Ašeradens ir vienisprāt, ka NAP vajadzētu rādīt divos līmeņos:

1. NAP2021-2027 runā par prioritātēm un virzieniem

2.Investīciju plāns (Eiropas fondu investīcija))

V. Dombrovskis redzot šo plānu var redzēt 3 stratēģijas virzienus. Izaugsme un produktivitāte, ienākumu nevienlīdzība (arī reģionu), un miksis (kur ir viss kaut kas). Iespēju nevienlīdzību attīstība ir viena no pieciem Latvijas izaicinājumiem, kuriem komisijas priekšsēdētājs sekos līdzi, lai nepazustu no NAP.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus ar NAP 2021-2027 vietu un lomu valsts attīstības plānošanā, plānošanas hierarhiju un dokumenta plānoto struktūru, izstrādes laika skalu, kas paredz NAP 2021 - 2027 pieņemt Saeimā līdz 2019. gada beigām. Ar NAP2021-2027 1. redakciju būs iespējams iepazīties ar 23. septembri.

V. Dombrovskis uzsvēra, ka pirmo reizi vēsturē Ilgtspējīgas attīstības komisijai ir iespēja pilnvērtīgi piedalīties NAP izskatīšanā un komisijas deputātiem izsaka priekšlikumu turpmākajās sēdēs līdz NAP2021-2027 pieņemšanai detalizēti izskatīt NAP2027 izvirzītās prioritātes un rīcības virzienus. Tāpat V. Dombrovskis izsaka priekšlikumu nākamajā sēdē veltīt uzmanību tam, par kādām NAP niansēm lemj Saeima un par kādām lemj Ministru kabinets. Vērš uzmanību uz to, ka pēc tam, kad NAP tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā, deputāti nevarēs veikt grozījumus vai iesniegt atsevišķus priekšlikumus.

2019.gada 20. līdz 21.maijā Parīzē( Francijā) norisinājās OECD forums ar devīzi “Pasaule e-kustībā” (World in e-motion). Forumā piedalās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena, deputātes Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa. Foruma ietvaros bija vairākas darba grupas, tai skaitā par sieviešu līdzdalību digitālajās zinātnēs un tehnoloģijās, migrāciju un nākotnes tehnoloģijām.

Dzimumu līdztiesība joprojām ir svarīgs jautājums, un tā aizvien ir neapmierinošā līmenī zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas, ražošanas un dizaina nozarēs, tostarp, izteikts sieviešu trūkums vadītāju vidū šajās nozarēs, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena pirmdien, 20.maijā, Parīzē, Francijā, kur piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) foruma darba grupā par sieviešu līdzdalību digitālajās zinātnēs un tehnoloģijās.

“Domājot par nākotnes karjeras iespējām, sabiedrībā aizvien valda stereotipi un sievietes salīdzinoši reti izvēlas studiju iespējas tādās perspektīvās jomās kā informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes, lai gan ir talantīgas, spējīgas un apķērīgas. Nepieciešams būtisks izrāviens, lai mainītu domāšanu un veicinātu dzimumu līdztiesību. Mērķis ir veicināt sieviešu iesaisti stereotipiski par “vīriešu jomām” dēvētajās nozarēs, un tam svarīgs arī spēcīgs politiskais atbalsts starptautiskā līmenī. Par to diskutēs arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darba grupā, kurā pulcējušies eksperti no visas pasaules,” akcentēja I.Ikstena.

Ārlietu komisijas locekle Linda Ozola :“Neoliberālā pieeja ir mazinājusi solidaritāti sabiedrībā, kas mums kopā ir jāatjauno, lai risinātu. Izglītības sistēmai ir jāattīsta jaunas prasmes, jo īpaši spējā veidot attiecības ar līdzcilvēkiem un spējā sadarboties; savukārt politiķu pienākums ir rādīt sadarbības piemēru – gan starp institūcijām, gan ar sabiedrību izsvērtu lēmumu pieņemšanā. Sabiedrība pasaulē kļūst politiski un pilsoniski aktīvāka un prasa, lai pārstāvnieciskā demokrātija mainītos, spējot saredzēt, sadzirdēt un ieklausīties sabiedrībā. Man ir prieks, ka mums Latvijā ir izcils e-demokrātijas piemērs –manabalss.lv iniciatīva, caur kuru mūsu pilsoņiem ir tieša ietekme uz valsts likumdošanu.”

Sociālo un darba lietu komisijas locekle Evita Zālīte – Grosa: “Mani uzrunāja paneļdiskusijas viena no idejām, kā ļoti svarīgi šajā digitalizācijas un globalizācijas procesā nepazaudēt fokusu uz empātijas, līdzatbildību darbībā. Tas skar gan izglītību, gan daļu cilvēku, kuri jūtas šī procesa apdraudēti.”

Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāves klātesošos iepazīstināja ar īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem bērnu labklājības veicināšanai, kā arī ar šobrīd iezīmētajām nozaru prioritātēm.

Uzklausot atbildīgās ministrijas par prioritārajiem mērķiem bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanai Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2021.-2027.gadam kontekstā, kā arī vecākus, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstules ministrijām ieviest konkrētus un praktiskus uzlabojumus bērnu labklājībai.

 “Ir pieņemts domāt, ka bērni un jaunieši ir mūsu nākotne, taču ļoti būtiski ir atcerēties, ka tā ir arī mūsu tagadne. Ir svarīgi nodrošināt, lai cilvēki mūsu valstī nebaidītos plānot bērnus un neraizētos par to, vai bērniem būs nepieciešamais veselības nodrošinājums un pieejama izglītība,” uzsvēra I.Ikstena, atzīmējot, ka, sēdē uzklausot vecākus, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, iezīmējās konkrētas problēmas, kurām nepieciešams rast risinājumu.

 Deputāti kopā ar klātesošajiem diskutēja par iekļaujošās izglītības plāna īstenošanu, kā arī nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, lai atvieglotu mājokļa pielāgošanu koplietošanas vidē, piemēram, pacēlāju uzstādīšanu kāpņutelpās daudzdzīvokļu namos. Tāpat pārrunāta tika nepieciešamība izstrādāt profesionālu asistentu apmācības un nodarbinātības sistēmu.

 Kā atzīmēja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, bērni ar invaliditāti un īpašām vajadzībām NAP jau šobrīd ir iezīmēti kā viens no prioritārajiem jautājumiem.