Komisijas sēdē deputātus par informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksporta galvenajiem mērķiem NAP 2021 - 2027 iepazīstināja Ekonomikas ministrijas pārstāve E. Feldberga. Uzsvēra, ka attīstības virzieni 2021.-2027.gadam ir digitālās izglītības ekselence (horizontālo jomu kapacitātes stiprināšana), ilgtermiņa digitālās transformācijas stratēģijas izstrāde (uzdevums: Latvijas Ekonomikas digitalizācija), digitālās inovācijas (RIS3 īstenošanas process), cilvēkresursu attīstība, likumdošana un internacionalizācija.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti un rosināja IT nozarei pienācīgu lomu atvēlēt arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027), ka Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksportam ir jābūt vienam no valsts stratēģiskās attīstības virzieniem.

Diskutējot par to, kā novērst cilvēkresursu trūkumu, deputāti izcēla nepieciešamību sasniegt izvirzīto mērķi – sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju programmu absolventus gadā.

Šobrīd studijas pabeidz krietni mazāks studentu skaits, klātesošie iezīmēja vairākus iespējamos ceļus situācijas uzlabošanai, tostarp rosinot izvērtēt, kā samazināt studentu atbirumu esošās izglītības sistēmas ietvaros, kā īstenot pieaugušo izglītības iespējas šajā nozarē un kā veicināt augstākās izglītības eksportu, piesaistot studentus no citām valstīm.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka informācijas un komunikāciju pakalpojumu eksports 2019.gadā ir sasniedzis teju 900 miljonus eiro aicinot atbildīgās ministrijas Nacionālajā attīstības plānā iekļaut savu redzējumu par to, kas būtu paveicams šajā nozarē nākamajā plānošanas periodā

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par finansiālu atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Vērtību pētījumā. Komisija nolēma lūgt Latvijas Republikas Ministru prezidentam nodrošināt finansiālu atbalstu pētījumam. Koordinatoru no valdības puses nosakot Pārresoru koordinācijas centru.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Lai novērstu cilvēkresursu trūkumu informācijas tehnoloģiju nozarē, uzsvērt nepieciešamību sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmu absolventus gadā. Ņemot vērā, ka prognozētais vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības ieguvušo skaits Latvijā varētu būt nepietiekams šāda mērķa sasniegšanai, komisijas ieskatā nepieciešams attīstīt kvalitatīvas augstākās izglītības eksportu un kāpināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmās studējošo skaitu no ārvalstīm. Tāpat cilvēkresursu trūkuma risināšanai nepieciešami risinājumi ārvalstu speciālistu piesaistīšanai strādāt Latvijā, kā arī jāattīsta mūžizglītības programmas.

Komisijas sēdē deputātus par apstrādes rūpniecības nozares galvenajiem mērķiem NAP 2021 - 2027 iepazīstināja Ekonomikas ministrijas pārstāvji J. Salmiņš un E. Feldberga. Vienu no faktoriem minēja, ka NAP 2027 nav runāts par digitālo transformāciju, būtu jāizveido digitālās transformācijas stratēģija, kā arī nav runāts par bioekonomikas - gēnu fondu, viedā pilsēta, ka pašlaik ir pilotprojekts VEF teritorijā, kā arī vajadzētu izvirzīt ambiciozus mērķus. Pietrūkst biznesa inovāciju centri tuvāk uzņēmējdarbībai, kā arī reģionālā attīstība.

Komisijas deputāti ierosināja Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir nepieciešams iekļaut redzējumu par apstrādes rūpniecības nozares attīstību.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Apstrādes rūpniecība”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Uzsvērt nepieciešamību izveidot un veicināt industriālo zonu attīstību, pievēršot uzmanību industriālo zonu izveidei reģionos, kur to nav, piemēram, Vidzemē un Latgalē. Izvērtēt vajadzību investēt industriālo zonu attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā, tajā skaitā, publiskajā infrastruktūrā - autoceļos, dzelzceļā un lidostās. Tāpat arī izvērtēt tos pasākumus, kas nepieciešami, lai industriālajām zonām nodrošinātu darbaspēka pieejamību.

3)         Komisijas ieskatā NAP2027 nepieciešams darbs pie stratēģiskā mērķa ‘’Reģionālā attīstība. Reģionālās dimensijas viens no uzdevumiem būtu, izmantojot industriālo zonu sniegtās priekšrocības, palīdzēt reģioniem piesaistīt ārvalstu investīcijas arī apstrādes rūpniecības nozarē.

Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups klātesošos informēja par tranzīta nozares perspektīvām un šķēršļiem, uzsverot ģeopolitiskos riskus Krievijas kontekstā, kā arī izvirzīto vides prasību pieaugumu. Atzīmēja, ka nozares investīciju vajadzības nākamajā plānošanas periodā galvenokārt ir vērstas uz esošās infrastruktūras sakārtošanu, tostarp navigācijas un dzelzceļa infrastruktūru. Pārrunājot par tranzīta nozares lomu nodarbinātībā reģionos, A. Maldups informēja, ka trīs lielajās ostās kopā vien ir ap 10 tūkstošiem nodarbināto.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzsvēra, ka tranzīta nozare ir ļoti būtiska Latvijas tautsaimniecībai tās eksporta ieņēmumu un darba vietu dēļ, īpaši reģionos. Tāpēc Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir nepieciešams iekļaut redzējumu par šīs nozares attīstību. Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus, galvenais mērķis tranzīta nozarē nākamajam plānošanas periodam ir noturēt esošo kravu apgrozījumu.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Tranzīta nozare”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Komisijas ieskatā tranzīta nozare ir būtiska valsts tautsaimniecības sastāvdaļa un svarīgs nodarbinātības avots, īpaši reģionos.

3)         Ņemot vērā ģeopolitisko un starptautiskās tirdzniecības attīstības perspektīvu, vides aizsardzības prasības pieaugumu, kā tranzīta nozares galveno stratēģisko mērķi nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā noteikt saglabāt kopējo kravu apjomu esošajā līmenī.

Diskutējot par bioekonomikas nozares galvenajiem mērķiem un rādītājiem NAP2027 kontekstā, Zemkopības ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd plānā nav neviena uzdevuma, kura ietvaros tiktu runāts par cilvēka veselību no pārtikas aprites viedokļa.

Komisijas deputāti uzsvēra, ka Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa, kurā būtu iekļauts konkrēts redzējums par tai nepieciešamajām inovācijām, darbaspēka resursu un kapitāla piesaisti.

Deputāti aicināja nākamajā plānošanas periodā lielāku akcentu likt tieši uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un atbalstu uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas. Vēsturiski atbalsts ir bijis koncentrēts uz graudkopību un lopkopību. Komisijas deputāti aicina to pārslēgt uz lauksaimniecības produktu pārstrādi, lai mums Latvijā būtu vairāk tādu spēcīgu uzņēmumu.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka bioekonomika ir jāskata kontekstā ar plānā iekļauto prioritāti par uzņēmumu konkurētspēju un materiālo labklājību.

KOMISIJAS LĒMUMS

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Bioekonomika”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Iekļaut Zemkopības ministrijas izstrādāto priekšlikumu “Sabiedrības veselības stiprināšana, veicinot nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas apriti saskaņā ar “vienas veselības” principu un augstāku standartu un inovāciju izmantošanu pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā, ietverot antimikrobiālās rezistences ierobežošanu sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides jomā.”

3)         Lai palielinātu bioekonomikas produktu pievienoto vērtību, nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā mainīt uzsvaru no bioresursu primārās ražošanas uz to pārstrādi.