Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus par NAP2027 prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” iekļautos rīcības virzienus ”Saliedētība”, “Tiesiskums un pārvaldība” un “Drošība”.

Deputāti uzsvēra, ka plānošanas periodā ir nepieciešamas skatīt arī reģionālo attīstību rajona griezumā. Kvalitatīva izglītība ir pats svarīgākais šīs komisijas mērķis.

Uzklausot pieaicināto pārstāvju teikto, ka svarīga ir saliedēta sabiedrība un iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji sacīja, ka pašlaik no ministrijām tiek iesniegti Ministru kabinetā priekšlikumi par Eiropas Savienības fondu finansējumu nepieciešamību.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka turpināsim komisijas sēdēs skatīs jautājumus par NAP2027 nākamām prioritātēm un atgriezīsimies pie ekonomiskās attīstības, dzimstības, kas notiek reģionos attīstības ziņā un centīsimies izdarīt maksimāli daudz tieši ar savu uzmanību apliecināt, ko uzskatām par galveno prioritāti.

Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus par NAP2027 iekļauto rīcības virzienu “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība”, vienlaikus turpinot pārspriest arī rīcības virzienu “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Deputāti uzsvēra, ka plānošanas periodam ir nepieciešama skaidra vīzija un konkrēts plāns, tostarp runājot arī par investīciju apjomu. Izglītība ir prioritāte, kā labās prakses piemēru minēja vairākas Eiropas valstis, kurās izvirzīti skaidri mērķi katram izglītības līmenim, kā arī mūžizglītībai.

Pašlaik Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) trūkst skaidra redzējuma augstākajai izglītībai, sēdē pārrunājot NAP2027 mērķus zinātnes un augstākās izglītības jomā.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji sacīja, ka izglītības sistēma ir jāpielāgo valsts demogrāfijas situācijai un darba tirgum, kā arī atgādināja, ka šobrīd noris NAP2027 pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana un tiek gaidīti būtiski priekšlikumi arī no nozares.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pašlaik iezīmējas pretrunas starp valdības rīcības plānu, kurā iecerēts, ka vismaz viena Latvijas universitāte iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu vidū, un Nacionālo attīstības plānu, kurā šobrīd nav skaidru priekšnoteikumu šīs ieceres īstenošanai.

Vjačeslavs Dombrovskis apkopojot sēdē izskanējušos klātesošo priekšlikumus, izteica nepieciešamību zinātni un augstāko izglītību integrēt tieši universitātēs. Jārada sistēma, kurā universitātes ir atbildīgas par fundamentālās zinātnes attīstību Latvijā. Izņēmumi, kad fundamentālā zinātne institucionāli darbojas ārpus universitātēm, ir pieļaujami tikai tad, ja ir skaidri pamatoti. Jāveic arī augstskolu pārvaldības modeļa reforma.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atgādina, ka NAP2027 prioritāte “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienu “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” skatīsim padziļināti sadalot trijās daļās/ jautājumos.

1. Jautājumu par prioritātes mērķiem, skatīsim, vai izvirzītie mērķi ir sasniedzami un vērtēsim.

2. Vai ar piedāvātiem instrumentiem ir iespējams sasniegt mērķus.

3. Finansējuma avots, sasniedzamiem mehānismi: kur valsts budžets un kur ir Eiropas fondu nauda.

Deputāti un PKC pārstāvji sēdē vienojās arī par to, ka jāizvirza jauni mērķi inovācijām, proti, vērtējot ne tikai pētniecībai un attīstībai paredzētos izdevumus, bet arī jauno patentu skaitu un augsto tehnoloģisko produktu īpatsvaru eksportā.

Diskusijas rezultātā deputāti, ministriju pārstāvji un augstskolu pārstāvji bija vienisprātis, ka zinātnes finansējuma atslēga ir pētnieku spēja piekļūt Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas Horizon Europe projektu budžetam, kas 2021.–2027.gadam plānots aptuveni 100 miljardu eiro apmērā.

Komisijas sēdē tika diskutēts par Latvijas autoru zinātnisko publikāciju mērķiem. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka zinātnes sasniegumi jāvērtē sasaistē ar starptautiskajās datu bāzēs iekļautajām publikācijām. Klātesošie vienojās par nepieciešamību skaidri definēt prasības zinātniekiem, īpaši publikāciju skaita un kvalitātes ziņā. Deputāti sēdē uzsvēra, ka jāpārtrauc dalījums starp “mācībspēkiem” un “zinātniekiem” un pētniecībai galvenokārt jānotiek augstskolās, kas skaidri norādāms NAP2027.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka viens no galvenajiem šā virziena mērķa indikatoriem paredz, ka nodarbinātība zinātniskajā sektorā jāpalielina no aptuveni sešiem tūkstošiem pilna laika zinātniekiem līdz vairāk nekā 13 tūkstošiem zinātniekiem 2027.gadā. Jauno zinātnieku piesaiste ir iespējama tikai tad, ja viņiem tiks piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums, kas nozīmē, ka šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešams papildu zinātnes finansējums 333 miljonu eiro apmērā gadā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav īstenojams. Atzīmēja, ka neīstenojamu mērķu izvirzīšana diskreditē pašu NAP2027 un stratēģiskās plānošanas ideju kopumā.

Katru komisijas sēdi tiks detalizēti skatīts NAP konkrētus rīcības virzienus, konkrēti šodien NAP2027 prioritāte “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virziens “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”. Visi deputāti ir saņēmuši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam redakcijas projektu. Dokuments sastāv pēc būtības no divām sadaļām, kādi ir šie rīcības virzieni mērķi un rīcības virzieni uzdevumi. V. Vesperis iepazīstinās deputātus ar otro NAP prioritāti konkrēti rīcības virzienu Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai. Kontekstā globālā tirdzniecība un konkurence ir būtiski pieaugusi, tehnoloģiju attīstības ātrums un aptvērums pieaug, darbaspēks un talanti aizplūst uz globālajiem attīstības centriem, resursu un lēta darbaspēka ekonomikas nozīme mazinās, un zināšanu ekonomika ir vienīgais reālais izvairīšanās no «vidējo ienākumu slazda» veids.Izaicinājumi: Nepietiekams un nestabils finansējums zinātnei, zems privātā sektora finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam, nepietiekama cilvēkresursu kapacitāte un tās atjaunošana zinātnē, zinātnieku aizplūšana, nepietiekama zinātnes internacionalizācija un līdzdalība starptautiskajos zinātnes projektos, nepietiekama iekšējā konkurence uz pētnieku/profesoru amata vietām, zems starptautiskajās datubāzēs indeksēto Latvijas autoru publikāciju īpatsvars no visām Latvijas pētnieku publikācijām, zems privātā sektora finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam.Uzdevumi. Pētniecības cilvēkresursu piesaiste un kapacitātes celšanā, trīs pīlāru finansēšanas modeļa ar snieguma un inovācijas stimuliem efektīva ieviešana augstākajā izglītībā un zinātnē, zinātnes izcilības stiprināšana sabiedrības izaicinājumu risināšanai, pētniecības un inovācijas investīciju efektīva koordinēšana un pārvaldība, valsts un pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību P&A stratēģiskās plānošanas un analītiskās kapacitātes stiprināšana un līderība pētījumu un inovācijas pasūtīšanā un ieviešanā, jo īpaši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieguldījums eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanai un ieviešanai, publiskajā sektorā radīto zināšanu tieša nodošana Latvijas mazajiem uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un radošajām industrijām.V.Dombrovskis uzklausot PKC secināja, ka varat uztaisīt diezgan vienkāršotu vingrinājumu, vienkārši paņemot reālistisku IKP izaugsmes paņemt prognozes 3% gadā, procentus nodokļu īpatsvaru 33%, paņemt katras ministrijas īpatsvaru budžetu. Pie nemainīgas politikas scenārijs, un izdarīt secinājumus. Izvairīties no scenārija uzzinātu fantastiskas bildes, par to, kas notiks.