Ilgtspējīgas attīstības komisija iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem un Latvijas Pašvaldību savienības redzējumu par izglītības kvalitātes, pārvaldības modeļa un finansēšanas modeļa ilgtspēju iecerētās izglītības reformas ietvaros. 

Diskusijas laikā komisijas deputāti pārrunāja izglītības reformas gaitu un to, vai plānotās pārmaiņas nodrošinās Latvijas ilgtspēju. Patlaban ir iezīmējušās būtiskas pretrunas starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pašvaldībām un skolām, tāpēc ir nepieciešama skaidra un visiem pieņemama diskusiju platforma un dialogs risinājuma meklēšanai. Ir redzami trūkumi, ka izglītības reforma nenodrošina ilgtspēju un noturību pret nākotnes izaicinājumiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, vai izglītības reforma ir noturīga pret nākotnes tehnoloģiskajiem un demogrāfiskajiem izaicinājumiem, vai tā ir gatava satura izmaiņām un darba tirgus svārstībām, sagatavojot mūsu jauniešus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un gataviem zinātnes piedāvāto iespēju izmantošanai? Diemžēl šāds datos balstīts un ar visām pusēm izdiskutēts plāns, kas nodrošinātu noturību un ilgtspēju gan izglītības sistēmā un pārvaldībā, gan izglītības kvalitātē, mums iztrūkst jau gadiem. Tieši tādēļ neviena no līdzšinējām izglītības reformām nav devusi cerēto rezultātu.

Komisijas deputāti nolēma uzdod Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniegt atbildes uz komisijas lēmumā uzdodiet jautājumiem.

      Valsts kontroles padomes loceklis E. Korčagins informēja komisijas deputātus ar būtiskākajiem revīzijas konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IMA), kā tos sasniegt Latvijā un izmantot tālredzīgi.

     Revīzijā konstatēts, ka gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai nodrošinātu visus priekšnosacījumus IAM sasniegšanai. Latvijā aktīvāk jānosaka, jāvada un jākoordinē pilnvērtīgi pasākumi IAM integrēšanai Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmā, IAM popularizēšanai un ieinteresēto pušu iesaistei, kā arī IAM īstenošanas progresa uzraudzībai.

       Valsts kontroles ieskatā, Latvijas virzībā uz IAM īstenošanu ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot valsts tēlu, sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko konkurētspēju. Ieteikumi, ka jāpilnveido IAM īstenošanas vadība un sabiedrības iesaiste, jāpilnveido IAM integrēšana attīstības un budžeta plānošanas sistēmā, pašvaldībām ir nozīmīga loma IAM īstenošanā, un jāpilnveido IAM īstenošanas uzraudzība. Secinājumi, ka IAM ir laba mēraukla valsts ilgtspējīgas attīstības novērtēšanai, kuru Latvija izmanto salīdzinoši kūtri. Tā ir iespēja progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Saeimai līdztekus Ministru kabinetam ir nozīmīga loma tautsaimniecības, vides un sociālās dimensijas sabalansēšanā valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Kvalitatīvu datu trūkums var liegt Saeimai un valdībai pilnvērtīgi novērtēt līdzšinējo progresu dažādu mērķu ieviešanā un lemt par politiku koriģēšanu. Valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā dara un ir gatavi darīt daudz.

Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus, kāda ir Latvijas pieeja ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Galvenie darbi 2023. gadā ANO IAM īstenošanas koordinēšanā ir kontaktpersonu informācijas apmaiņa, ES Padomes Dienaskārtība2030 darba grupa, kura aptuveni reiz mēnesī tiekas un diskutē par Padomes secinājumiem par ilgtspējīgu attīstību, kā arī ir iespēja virzīt Eiropas Komisijas darba kārtību ilgtspējas virzienā. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā saistītie notikumi ir NAP2027 uzraudzības ziņojums, ANO Augsta līmeņa politikas forums (10.-19. jūlijs), ANO ĢA – IAM Sammits, Ņujorkā, 2023. gada 23.-30. septembris, kur valstis informē par jaunām iniciatīvām jeb apņemšanās, kā arī Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa, kura norisinās katru gadu septembra mēnesī.

Ilgtspējīgas attīstības komisija iepazinās ar Ekonomikas ministrijas veikto pētījumu par darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam. Ministrija norādīja, ka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība var palielināt darba tirgus reģionālās atšķirības. Kā arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūst lēnāka, tomēr turpinās sabiedrības novecošanās un samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas ietekmēs kopējo darbaspēka piedāvājumu.

Diskusijas laikā komisijas deputāti pievērsa uzmanību vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, ka ir sagaidāms iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu speciālistiem un pēc darbaspēka ar profesionālo izglītību. Ar vidējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni būs darbaspēka pārpalikums.

Komisijas deputāti no atbildīgajām institūcijām līdz rudenim sagaida konkrētus, sistemātiskus piedāvājumus izstrādājot rīcībpolitikas dokumentus vismaz 10 gadus uz priekšu.

 Komisija aicina Ministriju, sadarbojoties ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, iepazīstināt Ilgtspējīgas attīstības komisiju ar cilvēkkapitāla attīstības plānu. Iekļaujot finansējuma piešķiršanu plānotajām programmām nākamajiem trim gadiem un iepazīstināt ar detalizētu sagaidāmo rezultātu izklāstu. Komisijas sēde plānota 2023. gada 27. septembrī

2023. gada 25. janvāra Ilgtspējīgas attīstības komisijas ( turpmāk – Komisija) sēdē komisijas deputāti uzdeva Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un AS” Altum” sagatavot atbildes uz komisijas jautājumiem par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem mājokļa iegādei. Ekonomikas ministrijai bija jāsagatavo konkrēti priekšlikumi, kā sasniegt rezultatīvus rādītājus ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kā arī bija jāizstrādā priekšlikumi investīcijām un valsts atbalsta programmām mājokļa pieejamībai līdzvērtīgi visā Latvijas teritorijā.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors M. Auders informēja, ka ministrija ir devusi priekšlikumus valdības rīcības plānam par mājokļa jautājumiem. Ministrija prognozē, ka 1000 jaunu mājokļu gadā ir iespējams realizēt.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi zemas īres maksas programmu, kura drīzumā nonāks valdībā. Mājokļu attīstības pieejamības fonds ir viens no prioritātēm, kur būs programmas aprobācija par zemu īres maksu. Bankas kopā ar ministrijām izskatīs konkrētus priekšlikumus un virzīs izmaiņas uz hipotekāro kredītu attiecībā uz mazāku darījumu kreditēšanu, tai skaitā izvērtēs programmu uz patēriņa kreditēšanu uz mazākajiem aizdevumiem, kas būtu vērsti uz attiecīgi mazāku darījumu finansēšanu. Ekonomikas ministrija piedāvā jaunajiem speciālistiem noteikt vienreizēju maksu par garantijas izsniegšanu 2,5% apmērā no piešķirtās garantijas summas, atbrīvot no valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, noteikt valsts nodevu par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā 0.5% no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000euro. Kā arī piedāvā palielināt garantiju atbalstu reģionos ģimenēm ar bērniem.

25. janvāra sēdē tika uzdots izskatīt problemātiku par pašvaldību ierobežotajām iespējām uzņemties aizdevumu saistības, lai pilnvērtīgi realizētu dzīvojamā fonda atjaunošanas un mājokļa pieejamības politiku savā teritorijā – Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar ALTUM izvērtēt visas iespējas samazināt pašvaldību galvojumu īpatsvaru (apmēru) pašvaldību saistībās aizdevumiem mājokļa pieejamības projekta īstenošanai. Būtiski nesašaurināt pašvaldību iespējas ņemt aizdevumu arī citu infrastruktūras objektu būvniecībai, kas būtiski mājokļu pieejamības projektu īstenošanai. Deputāti lūdza sniegt informāciju par pašreizējo regulējumu un situāciju pašvaldībās attiecībā uz galvoto aizdevumu apmēru un slogu pašvaldību budžetiem tieši dzīvojamā fonda nodrošinājuma sakarā.

Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore I. Komisāre informēja, ka pašvaldības daudzdzīvokļu celtniecības projektu var realizēt, iesaistot savas kapitālsabiedrības. Kopš 2019. gada ministrijai ir iespējas pašvaldībām sniegt galvojumus savām kapitālsabiedrībām ar galvojumu samazinātā apmērā attiecināt uz pašvaldības saistībām. Diemžēl neviena no pašvaldībām nav griezusies pie ministrijas ar šādu vēlmi sniegt galvojumus savai kapitālsabiedrībai.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams daudzdzīvokļu īres dzīvokļus jau paredzēt daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ministrijām kopā ar banku sektoru jāmeklē labākais risinājums dzīvokļu kreditēšanai. Ministrijas un banku sektors apstiprināja, ka risinās jautājumu par patēriņa kredīta izmatošanu mazākajiem aizdevumiem.