Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns iepazīstināja deputātus ar dažādiem risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jomā. Uzsverot, ka Latvijai nebūtu jāpārņem Lietuvas piemērs saules paneļu uzstādīšanā ar šķērssubsīdiju ieviešanu, kas nozīmētu, ka daļa klientu apmaksātu saules paneļu lietotāju sadales sistēmas tarifus.

AS "Latvenergo" pārstāvji sēdes laikā atklāja, ka Lietuvā saules paneļu parku sistēma strādā individuālām mājsaimniecībām, kur tās faktiski var iznomāt savas saules paneļu parku daļas, sev tiešā veidā nodrošinot patēriņu. Šādos gadījumos saules paneļu enerģijas izmantotāji tiek atbrīvoti no sadales tarifa izmaksām.

AS "Latvenergo" tuvāko desmit gadu laikā "Latvenergo" plāno dubultot uzņēmuma saražotās elektroenerģijas jaudas Baltijā. Šādam straujam jaudu palielinājumam tiek izvērtētas piecas atsevišķas tehnoloģijas - sauszemes vēja elektrostacijas, saules elektrostacijas, atkrastes vēja elektrostacijas, ūdeņraža izmantošana elektroenerģijas ražošanā un mazās atomelektrostacijas.

Katrā no nosauktajiem veidiem līdz ar tehnoloģisko attīstību, sāk samazināties tehnoloģiju izmaksas risinājumu ieviešanai. Savukārt vērtējot risinājumu efektivitāti, sauszemes vēja elektrostacijām jaudas koeficients ir 37%, saules elektrostacijām - 11%, atkrastes vēja elektrostacijām - 46%, bet mazajām atomelektrostacijām - 90%. Pašlaik sabiedrībā negatīvākā attieksme no nosauktajiem veidiem ir pret atomelektrostaciju izveidi, tāpat salīdzinoši negatīva attieksme novērota arī attiecībā pret sauszemes vēja parku izveidi.

Komisijas loceklis Jānis Dombrava, vērtējot "Latvenergo" pārstāvja teikto par sabiedrības attieksmi, minēja, ka Latvijai šajā ziņā būtu jāuzmanās no Krievijas ietekmes uz nevalstiskajām organizācijām un medijiem, jo austrumu kaimiņvalsts varētu mēģināt ietekmēt Latvijas sabiedrības viedokli par labu fosilo materiālu izmantošanai, kas nāktu kā labums Krievijai.

AS "Latvenergo" pārstāvji atzīmēja, ka, veidojot kompānijas stratēģiju, ar kuru paredzēts palielināt ražošanas jaudas Baltijas valstīs, veikts arī izvērtējums par konkrētām vietām, kurās būtu izdevīgāk veidot saules parkus vai vēja parkus, ņemot vērā dabas apstākļus. Latvijā ir izdevīga vide vēja parku izveidei saistībā ar valsts plakano reljefu, un uzskats, ka vēja enerģijai ir liels potenciāls tikai valsts Rietumu piekrastē, nav patiess. Tāpat valstī ir arī vietas ar labu potenciālu saules enerģijas ieguvei.

Komisijas loceklis Ivara Zariņa uzdeva jautājumu par sistēmas drošumu nākotnē, ņemot vērā, ka vēja un saules enerģijas jaudas nav vienmērīgas, AS "Latvenergo" pārstāvji uzsvēra termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektrības nozīmīgumu arī tuvākajā nākotnē. Akcentēja, ka bez dabasgāzes TEC darbināšanai liela loma varētu būt arī ūdeņradim, ko "Latvenergo" jau pašlaik var izmantot TEC darbināšanai, tādēļ šo tehnoloģiju paredzēts attīstīt arī turpmāk.

E.Šaicāns piekrita komisijas deputātu viedoklim, ka Latvijas elektroenerģijas jaudu attīstībai būtu jāiet roku rokā ar patēriņa pieaugumu, kas sagaidāms tuvākajos gados. Viņš atzīmēja, ka, ja "Latvenergo" spēs izpildīt ambiciozi nosprausto mērķi par jaudu dubultošanu līdz 2030.gadam, Latvija spēs nosegt visu savu patēriņa portfeli, pat rēķinot gaidāmo patēriņa pieaugumu. ka cenu pieaugums tiešā mērā saistīts ar dabasgāzes cenu pieaugumu, ko, savukārt, ietekmējuši dažādi citi faktori.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis saka paldies Ekonomikas ministrijai un AS Latvenergo pārstāvjiem par sniegto informāciju.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis informēja, ka Pārresoru koordinācijas centru (PKC) rosina pievienot Valsts kancelejai, lai stiprinātu valdības centru, nodrošinot pārresoru koordināciju un sadarbību. Šāda iecere tapa, balstoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rezolūciju, ar mērķi uzlabot valsts attīstības plānošanu, koordināciju, kā arī mazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību. Vienlaikus īpaši aktuāla esot tieši valdības centra stiprināšana.

Valsts kanceleja ir veikusi analīzi par to, kādas struktūras ir citu valstu valdības centros. Ārvalstīs pieeja esot dažāda, un lielākoties OECD valstis norādot, ka pārresoru koordinācija ir diezgan vāja.

Šobrīd iecerēts, ka PKC no 2023.gada 1.janvāra tiktu pievienots Valsts kancelejai, tomēr formāli valdība par to vēl nav lēmusi. Ir tikai premjera rezolūcija, kas uzdeva veikt sākotnējos sagatavošanas darbus, lai īstenotu šo valdības centra reformu.

Premjera preses sekretāre E. Siliņa komisijas sēdē norādīja, ka Premjera ieceres mērķis ir stiprināt un uzlabot valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību. Viņa norādīja, ka PKC veiktās funkcijas nepazudīs, tās turpinās pildīt apvienotajā institūcijā - Valsts kancelejā.

PKC direktors P. Vilks akcentēja, ka premjeram iesniegti trīs scenāriji šai reformai. Ikviens no tiem paredz valdības centra stiprināšanu. Tā ir starpnozaru jautājumu koordinēšana, tādējādi panākot labākos un efektīvākos lēmumus, kā arī dažādu pretrunu noņemšanu.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzsvēra, ka izpildvarā ir jābūt konkrētam cilvēkam, kas ir atbildīgs par Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis akcentēja, ka izpildvarā ir nepieciešams konkrēts cilvēks – ar vārdu un uzvārdu –, kurš būtu atbildīgs par to, lai ministru pieņemtie lēmumi saskanētu ar Nacionālā attīstības plānā (NAP) izvirzītajiem mērķiem un virzītos uz plānā iecerēto rādītāju sasniegšanu. Gadījumā, ja atbildīgā persona konstatētu, ka NAP nospraustie mērķi netiks īstenoti, viņam būtu pienākums par to brīdināt.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Universitātes pētnieki iepazīstināja deputātus ar projekta “ANO uzstādījumiem atbilstošs pilsētas ilgtspējīgas attīstības modelis” izstrādāto rīku. Projekts ir uz datiem balstīts ilgtspējīgas attīstības (IA) plānošanai un pārvaldībai.

Šis rīks ir teritorijas IA modelis, kura matemātiskā izteiksme ļauj aprēķināt IA līmeņa skaitlisku novērtējumu statikā un dinamikā atkarībā no IA ietekmējošiem faktoriem, kā arī atsevišķo faktoru īpatsvaru kopējā IA vērtējumā. Modeļa izveidei ir adaptēti salīdzinošās modelēšanas un regresīvās analīzes algoritmi, iegūstot matemātiski aprēķinātas cēloņsakarības.

Latvijā IA mērķu sasniegšana ir integrēta nacionālajā attīstības plānošanas sistēmā, kā Nacionālajā attīstības plānā, tā nozaru politiku pamatnostādnēs. Taču pat ar koordinētām nacionālā līmeņa aktivitātēm vien pietiekams progress nav un nebūs sasniedzams. Daudzlīmeņu pārvaldības apstākļos top down plānošanai ir jāpapildinās ar koordinētām bottom up iniciatīvām un darbībām.

Pašvaldība ir tā, kas veic savas teritorijas stratēģisko IA plānošanu, īstenošanu un pārvaldību. Pašvaldībai savas kompetences ietvaros ir jāpieņem lēmumi ar būtisku ietekmi uz teritorijas IA perspektīvu.

Modelēšanas procesā ir izskaitļota IA modeļa matemātiskā izteiksme. No daudziem pašvaldības funkcionalitātei vismaz daļēji atbilstošiem rādītājiem, kuru uzlabošanos ar savām darbībām var iespaidot pašvaldība, ir matemātiski atlasīti seši savstarpēji savietojami galvenie veiktspējas indikatori (key performance indicators, KPI), kā arī ir izskaitļoti to īpatsvari modelī:

• Iedzīvotāju daļa 16+ gadu vecumā, kas novērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu;

• Iedzīvotāju daļa, kuriem nav skalojamās tualetes savas mājsaimniecības lietošanai;

• Iedzīvotāju daļa, kuri līdzekļu trūkuma dēļ nevar uzturēt savu mājokli pietiekami siltu;

• Daļa no uzņēmumiem ar 10+ strādājošajiem, kas lieto uzņēmuma resursu plānošanas programmatūru (ERP) dažādām funkcionalitātēm;

• Otrreizēji pārstrādāto sadzīves atkritumu daļa, % no radītajiem;

• Iedzīvotāju daļa, kas vērtē vietējās tieslietu sistēmas neatkarības līmeni kā labu vai diezgan labu.

Modeļa kvalitāte ir ļoti augsta: izcila korelācija (lielāka par 0,97), mikroskopiska gadījuma sakritības varbūtība (mazāka par 10-16). Visiem sešiem KPI ir augsta statistiskā nozīmība.

IA skaitliskā rādītāja aprēķinam ir nepieciešamas KPI skaitliskās vērtības konkrētajā teritorijā. Ievietojot tās matemātiskajā izteiksmē, ir iespējams aprēķināt IA rādītāja vērtību attiecīgajai teritorijai, izmantojot tikai kalkulatoru. Ilustrācijai aprēķini ir veikti deviņām Latvijas valsts pilsētām.

Kopumā piedāvātā teritorijas IA modeļa pielietošana dos iespēju būtiski uzlabot IA pārvaldības praksi Latvijā (kā arī citās ES valstīs).

Latvijas Universitātes pētnieki piedāvā modeļa atbalstu VARAM iegūstot objektīvu informāciju par ikvienas pašvaldības panākumiem un vājajiem punktiem ar mērķi monitorēt ilgtspējīgas attīstības progresu - –reģionālās politikas attīstībai, teritorijas attīstības plānošanai un pašvaldību darbību koordinācija un pārraudzībai. Maksimāli efektīva ierobežoto resursu izmantošana prioritārajos virzienos, panākot lielāko iespējamo IA progresu.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē ministrijas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar ilgtspējīgas elektroenerģijas ražošanas perspektīvām, tostarp akcentējot no 2025.gada prognozēto vēja enerģijas ieguves pieaugumu. Ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka 53 procentus no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas veido atjaunojamā enerģija, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā.

Komisijas deputāti un klātesošie pārsprieda izaicinājumus, kas saitīti ar “zaļās” enerģijas nestabilitāti, kā arī diskutēja par elektroapgādes ģenerācijas jaudu attīstību visā reģionā. Pārrunāja kompleksa risinājuma iespēju, lai situācijā, kad vēja radītā elektroenerģija valstī nebūtu pietiekama, to varētu ērti sagādāt no Lietuvas, Igaunijas vai Skandināvijas valstīm.

Deputāti atzinīgi vērtēja uzņemto kursu uz vēja enerģijas ieguves pieaugumu un uzsvēra, ka tas varētu būt nozīmīgs solis tuvāk tam, lai nākotnē pasargātu mājsaimniecības un industriālos patērētājus no lielām elektroenerģijas cenu svārstībām.

Deputāti pārrunāja arī jautājumus saistībā ar gāzes cenām, Eiropas zaļā kursa ietekmi uz tām, kā arī atomenerģijas stratēģiju reģionā tuvākajos gados.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, veidojot valsts enerģētikas stratēģiju un vērtējot tās perspektīvas, Latviju nevar skatīt atrauti no pārējā Baltijas reģiona.

Komisijas vārdā aicināja Ekonomikas ministriju veikt regulāru kaimiņvalstu plānu izpēti, tostarp saistībā ar elektroenerģijas cenu svārstību mazināšanu.