Ilgtspējīgas attīstības komisija turpina skatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Klimata pārmaiņas un ilgtspēja. Šoreiz uzklausot Ekonomikas ministrijas pārstāvju stāstot par biometāna flagship projektu, atjaunojamie energoresursi (AER), ražošanas zaļināšanu un energoefektivitāti.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis secināja, ka ministrijas parakstās uz kaut kādām iniciatīvām, pieņemot, ka tās saņems finansējumu no valsts budžeta, kādu to pieprasīs, kaut gan zina, ka naudu no valsts budžeta nesaņems. Lai tās savus mērķus finansētu, teiks, mēs esam pieprasījuši, bet Finanšu ministrija mums naudu nav piešķīrusi. Valsts ir pilna ar ambicioziem mērķiem klimata jomā, citās jomās, kuras nav realizētas. Es vēlētos, lai deputātiem būtu daudz lielāka izpratne par to, uz ko mēs esam parakstījušies, kādas ir alternatīvās iespējas un kādi ir tie ceļi kā mērķus sasniegt, vai tā ir energoefektīva efektivitāte, biodegvielas izmantošana vai biometāns. Kādas ir tās izmaksas, šodienas izmaksas, kapitāla izmaksas un nākotnes izmaksas, ja tās prasa kaut kādas subsīdijas un kas notiek, ja nesaņemam subsīdijas. Gribētu arī zināt, kādu iespaidu tas atstās uz ekonomiku, tautsaimniecību, vai tā sadārdzinās elektroenerģiju, vai vēl kaut ko sadārdzinās.

    Komisija uzklausot sniegto, informāciju secināja, ka pašlaik nevar ne noraidīt, ne atbastīt biometāna flagship projektu, (AER), ražošanas zaļināšanu un energoefektivitāties projektus.

    Ilgtspējīgas attīstības komisijas atkārtoti skatīja jautājumu par bērnu labklājību valstī un demogrāfiju, NAP 2021-2027 kontekstā, kura skatīja 2019.gada 12.jūnijā. Šoreiz ministrijām bija jāsagatavo informācija, kas ir mainījies par šo gadu un kas plānots īstenot tuvākajā laikā.

    Komisija sēdē uzklausīja atbildīgās ministrijas par pasākumiem bērnu labklājības veicināšanā, kā arī valsts demogrāfijas attīstībai Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam ietvaros.

      Komisijas deputāti uzsvēra, ka progresa paātrināšanai nepieciešama steidzama starpnozaru sadarbība, un plāna izstrādē iesaistītajiem jānorāda turpmākie darbības mērķi un uzdevumi, lai nodrošinātu ģimeņu un bērnu labklājību valstī. Kā arī atbildīgām ministrijām jāpaātrina bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādņu izstrādi. Jo pašlaik nav izstrādāti un sabiedriskajai apspriedei nodoti politikas plānošanas dokumenti ģimenes un bērnu labklājības jomā, kas kavē ieviest daudzveidīgu un nepieciešamu atbalstu.

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre I.Ikstena norādīja, ka diemžēl ministrijas pārstāvju paustais komisijas sēdē nav spējis pilnībā pārliecināt deputātus par to, ka pieejamie pakalpojumi bērniem, jauniešiem un ģimenēm ir pieejami arī ikdienā, ko apliecina arī vecāki, kuri rūpējas par bērniem ar invaliditāti.

       Lai veicinātu pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti, būtiski lēmumu pieņemšanas procesā komisija uzklausīja bērnu vecākus, jo tie vislabāk saprot reālo situāciju.

       Komisijas deputāti iepazīstoties ar ministriju sniegto informāciju izglītības, veselības un labklājības jomā, priecē ieplānoto pasākumu skaits. Tomēr, pievēršoties jautājumiem, kas skar bērnus ar invaliditāti, joprojām pastāv vairāki neatrisināti jautājumi, tostarp saistībā ar asistenta pakalpojumu pieejamību, kā arī deinstitucionalizācijas projekta virzību.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre I.Ikstena akcentēja arī nepieciešamību papildināt priekšrocību klāstu “Goda ģimenes” programmas ietvaros, kura no šī gada pieejama ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī tām, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti.

Klātesošie diskutēja arī par jautājumiem saistībā ar atbalstu cilvēkiem ar retām slimībām, programmām, kas paredzētas jauniešu bezdarba samazināšanai un izglītības sistēmas pilnveidi.

Komisija savā darbakārtībā pie šiem jautājumiem atgriezīsies atkārtoti, lai sekotu līdzi veiktajiem uzlabojumiem un pārliecinātos par ministriju sadarbību.

   Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē turpināja skatīt jautājumus par ANM plāna finansējuma sadalījumu veselībai. Veselības ministrijas(VM) Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone deputātus iepazīstināja ar VM redzējumu par kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un gatavību epidemioloģiskajām krīzēm, ANM plāna ietvaros. Atklājot, ka mehānisma līdzekļus plānots atvēlēt trīs universitāšu un septiņu reģionālo slimnīcu stiprināšanai.

   A.Tomsone atzina, ka universitāšu slimnīcās vairāk plānots investēt, jo tām ir lielāka ietekme un arī lielāks gultu skaits. Tāpat, gatavojot pieprasījumus nākamajiem plānošanas periodiem, varētu paredzēt līdzekļus arī reģionālajām slimnīcām, iespējams, kā vienu no kritērijiem iekļaujot arī Covid-19 gultu skaitu.

     Kopumā ministrija iezīmējusi trīs virzienus atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam kopumā 213 miljonu apmērā. Pirmais virziens ir integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, kas paredz ieguldījumus universitāšu slimnīcu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā. Otrais virziens iezīmēts veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana epidemioloģiskajām krīzēm. Šajā kontekstā plānoti ieguldījumi epidemioloģiskās drošības stiprināšanā universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā, kā arī ieguldījumi ambulatoro iestāžu vides pieejamībā. Trešais virziens norādīts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu attīstība, kas paredz pakalpojumu modeļu izstrādi un pilotēšanu, kā arī ārstniecības personu tālākizglītības modeļu ieviešanu. Citastarp plānots arī pilnveidot onkoloģisko slimību ārstniecību.

      Savukārt VM darbības programma paredz, ka tiks veikta primārās veselības aprūpes attīstība un digitalizācija, kā arī Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta un hronisko slimo pacientu aprūpes attīstība. Tāpat arī iezīmēta turpmākā cilvēkresursu pilnveide, kas paredz tālākizglītības pasākumus, atbalstu rezidentūrām un ārstniecības personu piesaisti.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis aicina vēlreiz apspriest VM plānus kādā no nākošajām komisijas sēdēm, jo pašlaik neatbalsta VM redzējumu.

   Atbildīgo ministriju un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji klātesošos informēja par plānotajiem pasākumiem, tostarp neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas izbūvi, pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izveidi ar dzelzceļa stacijām, kā arī emisiju samazināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Kā atzīmēja ministrijas, plānu Eiropas Komisijai ir iecerēts iesniegt līdz 30.aprīlim.

  Klātesošie diskutēja par jautājumu, kā veicināt pārvietošanās paradumu maiņu, radot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu un tādējādi mudinot cilvēkus to biežāk izvēlēties, vienlaikus samazinot privātā transporta lietošanu.

     Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis aicināja maksimāli ātri veikt ieguvumu un izdevumu analīzi to pasākumu īstenošanai, kas ietilpst Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānā, kopējā vīzija ir saprotama. Skaidrs, ka galvenokārt ir jākoncentrējas uz Rīgas metropoli, jo šeit notiek vislielākā cilvēku plūsma. Tāpat saprotams, ka pirms daudziem gadiem izveidotā infrastruktūra nav piemērota šādas plūsmas nodrošināšanai.

     Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis ierosināja rakstīt vēstuli Ministru prezidentam, ka pašlaik mēs galvenokārt redzam vēlmju sarakstu, taču nepieciešams analizēt arī konkrētus rādītājus, kas var liecināt par iecerēto transporta projektu efektivitāti, tostarp analizējot pasažieru plūsmas. Pēc tam būs iespējams secināt, vai plānotās investīcijas var būt dzīvotspējīgas, proti, atmaksāties kā komercprojekts, vai arī nepieciešamas subsīdijas no valsts puses, uzsverot, ka otrajā gadījumā to būtu vērtīgi precizēt pirms Eiropas Komisija mums dod zaļo gaismu projektu īstenošanai.

Komisijas deputāti nolēma rakstīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu maksimāli ātri veikt ieguvumu un izdevumu analīzi to ANM pasākumu īstenošanai, kas ietilpst Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānā.